Kātantrasūtrapāṭha Turkestani Recension Kātantrasūtra Deepro Chakraborty Deepro Chakraborty 2025 Deepro Chakraborty Edmonton T This is a draft of the Turkestani version of the Kātantrasūtras based on the Turfan Fragments. Śarvavarman Kātantra Sanskrit in IAST transliteration. 2025 AD Edmonton MS 633, Sä1MS 633
[Sandhiprakaraṇam]
[saṃjñāpādaḥ]

tye jñ-kha r- ekāśamo nu kak- danam ta tvam pa vāḥ khalu varṇ- jñāyā jajñ- ṇyanu ḥ | yāv etāv ak- rjānīya ity e

Śo (No. 489) MS Berlin S 1610 (T III Š 4–12) begins here. 1–2 syllables are missing to the left and 7–9 to the right. aḥ iti visarjanīyaḥ ||

ty- tavya jihvāmū līyasaṃjñāyā gajakumbhākṛti r jihvāmūlīya

ẖka iti jihvāmūl līyaḥ || ||

gajakumbhākṛ tir va rṇaḥ .jnā pratyeta nīyasamjñāyā

ḫpa iti upaddhmnā nīyaḥ ||

aṃ i ty anusvā raḥ ||

upari ṣṭād bindus tasyā vyas tad yathā am prayo janam i

pūrvapa rayor arthopala bdh au padam ||

rtthopalabdhau pa tavyam sa rggajam nai nāma vṛkso gni aākhyātajaṃ puna pacyate ity evamā di | aupa sarga ni | nir ud duḥ saṃ vy avā ty e vamādi | naipataj am utāho i ty evam ādi mas tattraitat pratye ne vakṣyati hi | yuṣmadasmadoḥ padaṃ padāt ṣaṣṭhīcatu rthīdvitīyāsu vasnasā v ityā di ||

ana tikramayan viśleṣayet ||

d asamohārttham apū k-matāṃ viśleṣaṇam traivodāh- m adha stād vyaṃja tvā tasmiṃneva d vyaṃjanam tad yath- ka m pitṛ

vyaṇjana m asvaraṃ paraṃ varṇaṃ nayet

vyaṃjan- khal- tatparaṃ varṇan neta vyam darutṛ

loko pacārād gr haṇasiddhiḥ |

loka sya khalūpacārā a natikramayaṃ viśle ṣaye svaram adha

[samānapādaḥ] samānas savarṇe dīrghībh avati paraś ca lopam ||

sa mānaḥ khalu pūrvvah t ti paraś ca lopam āpa dyate | vyañjanam asvaraṃ paraṃ varṇan na naye daṇḍa agram daṇḍāgram saddhau || dadhi id am dadhīdam madhu u dakaṃ madhūdakam_ pitṛ ṛṣabhaḥ pitṝṣabhaḥ kḷ ḷ kāraḥ | +kḹk kāraḥ yogaṃ sa

avarṇa ivarṇe e |

avarṇaḥ khal- ekāram āpadya te | | ta va i ha taveha | kam_

uva rṇe o |

uvarne pratyaye paraś ca l opam_ vyaṃ | tad bhava ti tava udakam tavodaka m || tava ṛṣabhaḥ tavarṣabhaḥ

ṛvarṇe ar |

raḥ khalu pa ar_ bhavati para. lo pam āpadyate | vati | tava ṛṣa bhaḥ ta varṣabhaḥ

varṇe al |

varṇe pratya lopam āpadyate | v-aṃ tava ḷkā raḥ ta valkāraḥ || tava e

ekāre ai aikāre ca |

re pratyaye dyate paraś ca lopam āpadyate | tava eṣa tavaiṣa | sā aitikā yanī saitikāyanī odanam

okāre au aukāre ca |

kāre pratyaye au pa raś ca lopam vyaṃ vau danam || dadhīdhi a tra

ivarṇo yam a sava rṇe na ca paro lopp yaḥ |

asavarṇe pratyaye pa ro loppya dadhi a ttra dadhy attra | madhu attra |

vam uvarṇaḥ |

uvarṇaḥ khalu pū va m āpadyate na ca pa ro lopyaḥ | madhūdhu attra | ma dhv atra |

ram ṛva rṇaḥ |

ṛva rṇa pratyaye rakāram ā padyate | vyaṃ | tad bhavati | pitṛ arthaḥ pitrarthaḥ |

lam ḷva rṇaḥ |

raḥ asava rṇe pratyaye ā padyate na ca paro l opyaḥ | kḷ amaḥ klamaḥ || ne anam

e ay |

pūrvaḥ sarva vati na vati | ne anam_ nay nayanam

ai āy |

aikāraḥ khalu pū āy bha vati | tad bhavati po anaḥ |

o av |

r-ṣu pratyayeṣu vyaṃ tad bha vati pau akaḥ |

au āv |

pūrvvaḥ sarvvas svareṣ- na ca paro lopyaḥ pau akaḥ | pāva kaḥ || te āhuḥ | tasmai āsanam | paṭo uttiṣṭha | tau imi | tau imau | e ay_ ai āy_ o av_ au āv_

ay ādīnāṃ yavalopaḥ padānte na vā |

na vā | ay- yava yor llopo bhavati yā | vyaṃ | tad bhavati -ā tayāhuḥ | tasmai āsanam sana m | yadivā . | paṭa utti ṣṭha ḥ | tau imau | tā āhuḥ | tasmai ā imau | e a .v_ ayā

lope tu pprakṛtiḥ |

a kārayor lope kṛ ta d bhavati tasmai āsanam tasmā āsanam | paṭo utti ṣ[ṭh]aḥ | paṭa uttiṣ[ṭh]a tau imau | tā imau | te atra | paṭo atra |

e dotparaḥ padānte lopam akāra ḥ |

ekāra r- akāro vati | te atra | te tra | paṭo atra | paṭo tra | ṛbudaḥ marā ṝ rṇe na ca pa varṇaḥ svara loppyo vyaṃjane nādistho loppy- . | rore l- vati | na rūṛrutaḥ | mā ru .m_

na vyañjane svar āḥ sandheyāḥ |

vyaṃ jane pra | tad yath ā nadhighaṭa m .

samāptaḥ | ||

[odantapādaḥ] odantā a i u ā nipātāḥ svar e prak ṛtyā |

pātā svare pratyaye prakṛ tyā iha haṃgho ā gacchāmi ā gacchāmi iha | a vadh-asa | ā i

dvivacanam anau |

dvivacanaṃ khalv-ā bhavaimau

bahuvacana m amī |

bahuvacana pra tyaye prakṛtyyā bha | amī aśvāḥ |

a nupadiṣṭā ś ca |

nopadiṣṭrās te ke ca te plutā āgaccha | aśvabh- | t-

samāptaḥ ||

[vargapādaḥ]

ṣaṭ_ atra | ṣaṭ_ gadati tat atra tat gadati tṛṣṭup_ atra māḥ pa

vargaprathamāḥ padāntāḥ svaraghoṣavatsutṛtīyān

cavivarjitāḥ -āḥ svareṣu pratya tṛtīyān āpadyante | c- k_ tad bhavati | vāk_ atra vāg atra | k_ gadati | vāg gadati | ṣaṭ_ atra ṣaḍatra | ṣaṭ_ gadati ṣaḍ gadati | tat_ atra tad attra | tat_ gadati tad gadati | triṣṭup atra | triṣṭub atra dati ||

vāk mayam_ yam_ ṣaṭ_ mayam | tat mayam | ṣṭup_ mayam_ tṛṣṭu

paṃcame paṃcamāṃs tṛtīyān

ntāḥ paṃcame n āpadyaṃte tṛtīyaṃ vāk mayam_ vāṅmayam_ mayam_ ṣaṇmayam_ t_mayam_ tṣṭup_ mayam_ tṛṣṭummayam yadi vā tṛṣṭupmayam ||

vāk_ śūraḥ | | ṣat_ śyāmā m_tṛṣṭup_ śru |

vargapprathamebhyaḥ ṣaśakāraḥ svarayavaraparaś cchakāran na vā |

va ra śakāraḥ svara kāraparaḥ rakā -yate vibhāṣayā | śuraḥ vākchūraḥ | -yāmaḥ | ṣaṭ chyā tam_ tac chve ṣṭup_ śrūyati | ṣṭup śrūyati ||

t hasati sati | tat_ h- ṣṭ-p_ hasati | te turtthan na vā | tebhya . pa ro hakāraḥ pūrvva vibhāṣayā | svaraghoṣavatsu tṛtī k_ hasati vāg ghasati ṭ_ hasati | ṣaḍ hasati | tat_ hasa vā tad hasati | tṛ yadi vā tṛṣṭub ha caraṇam_ tat_ cha m tat_ jhaṣaṇam_ nam_ tat_ ṭha kanam_ tat_ ṇa vargeșu | takāraḥ caṭavargeșu pratyaye -yate | vyaṃ | aghoṣe d bhavati | tat_ lavaṇa raṇam_ tac caraṇa tac charaṇam_ tat_ nam_ tat_ jhaṣaṇam_ ta+ tva | tat_ ṭāsanam_ nam_ taṭ ṭhadanam_ taḍ ḍa yanam_ tat_ ḍhau nam_ tat_ ṇatva | ta kāraḥ khalu padā. kā ram āpadyati | vyam | ṇam_ tac śaraṇa sagaṇ_ attra | rājan_

tebhya eva hakāraḥ pūrvacaturthaṃ na vā |

pararūpaṃ takāro lacaṭavargeṣu |

caṃ śe |

ṅaṇanā hrasvopadhāḥ svare dviḥ |

ṅaṇanā kha dhāḥ svare pratyaye dvi vati tīryaṅ_ atra | tīrya sugaṇṇ atra | rāja ś-t- | sugaṇ ṣa-ḍ-

ṅaau kaṭābhyāṃ śaśaseṣu vyavadhīyate |

ṅaau khalu padāntau kaṭābhyāṃ vyapadhīyaite tīryaṅ śete | tīryyaṅ- -u gaṇṭ ṣaṇḍe | tī-y- -sarasi || ṣaṭ_ saha srāṇi | bhavān_ s-

ṭanau sitakāreṇa vā |

ṭanau tya ye takāreṇa vā yā vyam tad bhava saṭt sahasrāṇi ya bhavān_ sādhu | bhavāt s- || bhavān_ cara | no ntaś cachayoḥ pūrvvaṃ nakāraḥ kha yoḥ śakāram āpadya tad bhavati | bhavā ti | bhavāmn chat[t]re ṇa | || bhavāṃn_ ṭāsaya ṭhayoḥ ṣakāram_ nak- yoḥ parayoḥ nusvārapūrvvam_ n ṭāsayati | bhavā-ṣ-ā dyate anusvārapū lavaneṇa | bhav- vān_ jayati | bha vān_ + tva | bhavāṃn_ ṣu + kāram_ | nakāraḥ kāreṣu pratya dya te | vyaṃ | tad bhavat- bhavā+yati | bha ṇa | bhavāṃṣ ṭhakār- vān_ ṭhakāreṇa nakāraḥ khalu ра yoḥ sakāram apadya-e tad bhavati | bhavān_ t- vāṃn_ thakāreṇa bhavāṃn_ lavaṇe khalu padāntaḥ l- na bhava bhavāg śuraḥ || vān_ śūraḥ | śi+ lu padāntaḥ śakāre pra

no 'ntaś cachayoś śakāram anusvārapūrvam |

ṭaṭhayoḥ ṣakāram |

tathayoḥ sakāram |

le lam |

jajhañaśakāreṣu ñakāram |

śi ñcaṃ vā |

ḍaḍhaṇaparas tu ṇakāram |

mo 'nusvāraṃ vyañjane |

vargye tadvargapañcamaṃ vā |

[visarjanīyapādaḥ] visarjanīyaś ce che vā śam || ṭe ṭhe vā ṣam || te the vā sam || kakhayor jihvāmūlīyaṃ na vā || paphayor upadhmānīyaṃ na vā || śe ṣe se vā vā pararūpam || um akārayormadhye || aghoṣavatoś ca || aparo lopyo 'nyasvare yaṃ vā || ābhobhyām evam eva svare || ghoṣavati lopam || nāmiparo ram || ghoṣavatsvaraparaḥ || raprakṛtir anāmiparo 'pi || eṣasaparo lopyo vyañjane || na visarjanīyalope punas sandhiḥ || ro re lopaṃ svaraś ca pūrvo dīrghaḥ || dvirbhāvaṃ svaraparaś chakāraḥ ||
[nipātapādaḥ] ca vā hā haiva no haṃho utāho ho aho atho nipāto 'vyayam || antas svaḥ prātaḥ punar adho 'py ahaḥ || praparāniniruddussaṃvyavānuparyabhyadhipratisvāṅatyapyapopopasargāḥ || anvādyāḥ karmapravacanīyāḥ || parakārye vikāryādiḥ || pūrvakārye 'ntya iṣyate || kvacit pūrvaparau sarvau || saṃsāryaṃ yogasādhanam ||
[Nāmaprakaraṇam]
[liṅgapādaḥ] dhātuvibhaktivarjam arthaval liṅgam || tasmāt parā vibhaktayaḥ || pañcādau ghuṭ || jasśasau napuṃsake || āmantrite siḥ sambuddhiḥ || āgama udanubandhaḥ svarād antyāt paraḥ || tṛtīyādau tu parādiḥ || idud agniḥ || īdūt stryākhyau nadī || ā śraddhā || antyāt pūrva upadhā || vyañjanān no 'nuṣaṅgaḥ || dhuḍ vyañjanam antaḥsthānunāsikam || akāro dīrghaṃ ghoṣavati || jasi || śasi sasya ca naḥ || akāre lopam || bhis ais vā || dhuṭi bahutve tve || osi ca || ṅasir āt || ṅas sya || ina ṭā || ṅer yaḥ || smai sarvanāmnaḥ || ṅasiḥ smāt || ṅiḥ smin || vibhāṣyete pūrvādeḥ || sur āmi sarvataḥ || jas sarva īm || alpāder vā || pūrvādeś ca || dvandvasthāc ca || nānyat sārvanāmikam || tṛtīyāsamāse || bahuvrīhau ca || diśāṃ vā || śraddhāyāḥ sir lopam || ṭausor e || sambuddhau ca || hrasvo 'mbārthānām || aur īm || ṅavanti yai yās yās yām || sarvanāmnas tu sasavo hrasvapūrvāḥ || dvitīyātṛtīyābhyāṃ vā || nadyā ai ās ās ām || sambuddhau hrasvaḥ || amśasor ādir lopam || īkārāntāt siḥ || vyañjanāc ca || agner amo 'kāraḥ || aukāraḥ pūrvam || śaso 'kāraḥ saś ca no 'striyām || ṭā nā || ado 'muś ca || ir edur oj jasi || sambuddhau ca || ṅe ca || ṅasiṅasor alopaś ca || goś ca || ṅir au sapūrvaḥ || sakhipatyor ṅiḥ || ṅasiṅasor umaḥ || ṛdantāt sapūrvaḥ || ā sau silopaś ca || agnivac chasi || ar ṅau || ghuṭi ca || dhātos tṛśabdasyār || svasrādīnāṃ ca || ā ca na sambuddhau || hrasvanadīśraddhābhyaḥ sir lopam || āmi ca nuḥ || tres trayaś ca || caturaḥ || saṅkhyāyāḥ ṣnāntāyāḥ || kateś ca jasśasor luk || niyo ṅir ām ||
[sakhipādaḥ] na sakhiṣ ṭādāv agniḥ || patir asamāse || strī nadīvat || stryākhyāv iyuvau vāmi || hrasvaś ca ṅavati || napuṃsakāt syamor lopo 'pi na ca tad uktam || akārād asambuddhau muś ca || anyādes tu tuḥ || aur īm || jasśasoḥ śiḥ || dhuṭsvarād ghuṭi nuḥ || nāminaḥ svare || asthidadhisakthyakṣṇām anantaṣ ṭādau || bhāṣitapuṃskaṃ puṃvad vā || dīrgham āmi sanau || nāntasya copadhāyāḥ || ghuṭi cāsambuddhau || sāntamahator nopadhāyāḥ || apaś ca || antvasantasya cādhātoḥ sau || inhanpūṣāryamṇāṃ śau sau ca || uśanaspurudaṃso'nehasaḥ sāv anantaḥ || sakhyuś ca || ghuṭi tvai || diva ud vyañjane || au sau || vāmyā || yujer asamāse nur ghuṭi || abhyastād antir anakāro vā napuṃsake || tudabhādibhya īkāre || haner her ghir upadhālope || gorau ghuṭi || amśasor āḥ || panthimanthiṛbhukṣīṇāṃ sau || ananto ghuṭi || aghuṭsvare lopam || vyañjane caiṣāṃ niḥ || anuṣaṅgaś cākrunceḥ || puṃso 'nśabdalopaḥ || caturo vāśabdasyotvam || anaḍuhaś ca || sau nuḥ || sambuddhāv ubhayor hrasvaḥ || adasaḥ pade maḥ || aghuṭsvarādau seṭkasyāpi vanser vaśabdasyotvam || śvayuvamaghonāṃ ca || vāher vāśabdasyautvam || ancer alopaḥ pūrvasya ca dīrghaḥ || tiryaṅ tiraścaḥ || udaṅṅ udīcaḥ || pāt padaṃ samāsāntaḥ || avam asaṃyogād ano 'llopo 'luptavac ca pūrvavidhau || īṅyor vā || ā dhātor aghuṭsvare || īdūtor iyuvau svare || sudhīḥ || bhūr avarṣābhur apunarbhūḥ || anekākṣarayos tv asaṃyogād yavau || bhrūr dhātuvat || strī ca || vāmśasoḥ || bhavato vāder utvaṃ sambuddhau || avyayasarvanāmnaḥ svarād antyāt pūrvo 'kaḥ || ke pratyaye strīkṛtākārapare pūrvo 'kāra ikāram ||
[yuṣmatpādaḥ] ||2.3.1|| yuṣmadasmadoḥ padaṃ padāt ṣaṣṭhīcaturthīdvitīyāsu vasnasau || ||2.3.2|| vāṃ nau dvitve || ||2.3.3|| tvanmador ekatve te me || ||2.3.4|| tvā mā tu dvitīyāyām || ||2.3.5|| na pādādau || ||2.3.6|| cādiyoge ca || ||2.3.7|| eṣaṃ vibhaktāv antalopaḥ || ||2.3.8|| yuvāvau dvivācinoḥ || ||2.3.9|| amau cām || ||2.3.10|| ān śasaḥ || ||2.3.11|| tvam ahaṃ sau savibhaktyoḥ || ||2.3.12|| yūyaṃ vayaṃ jasi || ||2.3.13|| tubhyaṃ mahyaṃ ṅayi || ||2.3.14|| tava mama ṅasi || ||2.3.15|| at pañcamy advitve || ||2.3.16|| bhyas bhyam || ||2.3.17|| sāmākam || ||2.3.18|| etvam asthānini || ||2.3.19|| ātvaṃ vyañjanādau || ||2.3.20|| raiḥ || ||2.3.21|| aṣṭan sarvāsu || ||2.3.22|| au tasmāj jasśasoḥ || ||2.3.23|| arvann arvantim asāv anañaḥ || ||2.3.24|| sau ca maghavan maghavā vā || ||2.3.25|| jarā jaras svare vā || ||2.3.26|| tricaturoḥ striyāṃ tisṛ catasṛ vibhaktau || ||2.3.27|| tau raṃ svare || ||2.3.28|| na nāmi dīrgham || ||2.3.29|| nṛ vā || ||2.3.30|| tyadādīnām a vibhaktau || ||2.3.31|| kiṃ kaḥ || ||2.3.32|| do 'dver maḥ || ||2.3.33|| sau saḥ || ||2.3.34|| tasya ca || ||2.3.35|| idam iyam ayaṃ puṃsi || ||2.3.36|| ad vyañjane 'nakaḥ || ||2.3.37|| ṭausor anaḥ || ||2.3.38|| tasmād bhirbhisaḥ || ||2.3.39|| adasaś ca || ||2.3.40|| sāvau silopaś ca || ||2.3.41|| utvaṃ māt || ||2.3.42|| e bahutve tv ī || ||2.3.43|| apāṃ bhe daḥ || ||2.3.44|| virāmavyañjanādiṣv anaḍunnahivansīnāṃ ca || ||2.3.45|| srasidhvasoś ca || ||2.3.46|| haśaṣacchāntejādīnāṃ ḍaḥ || ||2.3.47|| dāder hasya gaḥ || ||2.3.48|| cavargadṛgādīnāṃ ca || ||2.3.49|| muhādīnāṃ vā || ||2.3.50|| hacaturthāntasya dhātos tṛtīyāder ādicaturthatvam akṛtavat || ||2.3.51|| sajuṣāśiṣo raḥ || ||2.3.52|| iruror īrūrau || ||2.3.53|| ahnaḥ saḥ || ||2.3.54|| saṃyogāntasya lopaḥ || ||2.3.55|| saṃyogāder dhuṭaḥ || ||2.3.56|| liṅgāntanakārasya || ||2.3.57|| na sambuddhau || ||2.3.58|| na saṃyogāntalopo 'luptavat || ||2.3.59|| isusdoṣāṃ ghoṣavati raḥ || ||2.3.60|| dhuṭāṃ tṛtīyaḥ || ||2.3.61|| aghoṣe prathamaḥ || ||2.3.62|| vā virāme || ||2.3.63|| rephasor visarjanīyaḥ || ||2.3.64|| virāmavyañjanādāv uktaṃ napuṃsakāt syamor lope 'pi ||
[kārakapādaḥ] ||2.4.1|| avyayībhāvād akārāntād vibhaktīnām am apañcamyāḥ || ||2.4.2|| vā tṛtīyāsaptamyoḥ || ||2.4.3|| anyasmāl luk || ||2.4.4|| avyayāc ca || ||2.4.5|| rūḍhānāṃ bahutve 'striyām apatyapratyayasya || ||2.4.6|| gargayaskavidādīnāṃ ca || ||2.4.7|| bhṛgvatryaṅgiraskutsavasiṣṭhagotamebhyaś ca || ||2.4.8|| yato 'paiti bhayam ādatte vā tad apādānam || ||2.4.9|| īpsitaṃ ca rakṣārthānām || ||2.4.10|| yasmai ditsā rocate dhārayate vā tat sampradānam || ||2.4.11|| ya ādhāras tad adhikaraṇam || ||2.4.12|| yena kriyate tat karaṇam || ||2.4.13|| yat kriyate tat karma || ||2.4.14|| yaḥ karoti sa kartā || ||2.4.15|| kārayati yaḥ sa hetuś ca || ||2.4.16|| teṣāṃ param ubhayaprāptau || ||2.4.17|| prathamā vibhaktir liṅgārthavacane || ||2.4.18|| āmantraṇe ca || ||2.4.19|| śeṣāḥ karmakaraṇasampradānāpādānasvāmyādyadhikaraṇeṣu || ||2.4.20|| paryapāṅyoge pañcamī || ||2.4.21|| digitararte 'nyaiś ca || ||2.4.22|| dvitīyainena || ||2.4.23|| karmapravacanīyaiś ca || ||2.4.24|| gatyarthakarmaṇi dvitīyācaturthyau ceṣṭāyām anadhvani || ||2.4.25|| manyakarmaṇi cānādare 'prāṇini || ||2.4.26|| namassvastisvāhāsvadhālaṃvaṣaḍyoge caturthī || ||2.4.27|| tumarthāc ca bhāvavācinaḥ || ||2.4.28|| tṛtīyā sahayoge || ||2.4.29|| hetvarthe || ||2.4.30|| kutsite 'ṅge || ||2.4.31|| viśeṣaṇe || ||2.4.32|| kartari ca || ||2.4.33|| kālabhāvayoḥ saptamī || ||2.4.34|| svāmīśvarādhipatidāyādasākṣipratibhūprasūtaiḥ ṣaṣṭhī ca || ||2.4.35|| nirdhāraṇe ca || ||2.4.36|| ṣaṣṭhī hetuprayoge || ||2.4.37|| smṛtyarthakarmaṇi || ||2.4.38|| karoteḥ pratiyatne || ||2.4.39|| hiṃsārthānām ajvare || ||2.4.40|| kartṛkarmaṇoḥ kṛti nityam || ||2.4.41|| na niṣṭhādiṣu || ||2.4.42|| ṣaḍo ṇo ne || ||2.4.43|| manor anusvāro ghuṭi || ||2.4.44|| vargye vargāntaḥ || ||2.4.45|| tavargaś caṭavargayoge caṭavargau || ||2.4.46|| nāmikaparaḥ pratyayavikārāgamasthaḥ siḥ ṣaṃ nuvisarjanīyaṣāntaro 'pi || ||2.4.47|| raṣṛvarṇebhyo no ṇam anantyaḥ svarahayavakavargapavargāntaro 'pi || ||2.4.48|| striyām ād āp || ||2.4.49|| nadādyancvāhvansantṛsakhināntebhya ī || ||2.4.50|| īkāre strīkṛte 'l lopyaḥ || ||2.4.51|| svaro hrasvo napuṃsake ||
[taddhitādhyāyaḥ] Here begins #534 (Sä2)

vā | devarāja | devasakh | chatropānaham | vāgvipruṣam | upaśaradam | -yakṣadharmāḥ surabhigandhi | vadhūjāni | gaṇī

ḍānubandhe nty ā der lopaḥ |

dānubandhe pratyaye a -o dv ā daśa ||

ter v i ṃśa ter api |

ter lopo e ka viṃśa

Sieg (1908: 205) surmises the final three syllables as śatam.

ava r n au sauparṇe ya | vāsiṣṭha | gā ṅge yaḥ | kāpyaḥ gā r gya

n ā ntasya kvacit tu lopo bhavati sva -dyam vartate | hāstinam | vemanya ||

uSä1 begins here.s tv otvam āpādyaḥ Here begins #633 (Sä1) MS Berlin SBB Berlin Turfan-Collection Sg 1608 (T II S 14)

t v a m ā pādayitavyaḥ svare pratyaye ye caḥ bhā rgavaḥ ||

eye kadrvās tu lupyate | eyie kadrvās tu lupyate |

tyaye paSä2 ends here.

kāryāv avāvāvādeśāv okāraukārayor api | vṛddhir ādau sani | na yvoḥ padādyo vddhir āgamaḥ ||

| taddhitādhyāyaṣ ṣaṣṭhaḥ | ||

[strīpratyayādhyāyaḥ] striyā m ajād yadantād āp | ṛnnebhyas tv ī | ||2.7.4|| vanauno ra ca | ||2.7.5|| na saṅkhyāyā | ||2.7.6|| mana naś ca bahuvrīhi | na yas tu ḍ u dṛdḷda nubandhāt tv i | pādauo vā | anupasarjanāt | nārī || yuūnas ti kāt | ṇyāt || prācām āyaṇa gamaḥ kauravyāsu rimaāṇḍuūkāt | lohitādikatantata | āvādyā dāp vataṇḍī ca | vayasi prathame || dv igo | ṣaḍanubandhāt g aurādeḥ || bahuvrīhyūdhasauso na ca || vā saṃyogaupadhātat | anaś cāllopikāṇḍata | nās i kauodara kaṇṭhāntrajaṅ ghaghādantauṣṭhaśṛṅgata | savidyamānanañpuūrvān na | kro ḍādiba husvarāt | antarvato nu garbhiṇyām | pati vaj jīva bhartari || patyur naś ca | samānāde | vānyapurvopasarjanāt | kāmukaān maithunecchāyām | nāgāt sthaulye | akṛte sthālatsthalāt | gaugoṇād aāvapane | piṇḍād anne | amattre tu kuṇḍata | ghaṭāc chilpī kṛte | kumbhāt || asitādeś ca varṇata | topadhātu nakāraś ca vā | oudantād guṇavācina | bahvādibhyām || bhuvovau nityam | sakhyaśiṣvoś ca | puṃyogāt tena ced ākhyā | krikrītāt karaṇapurvāt | putakratumanor e ca | kutsitāgnivṛṣaṣākapi | duhituḫ putro vā brahmasutabhojograrājata | jātir āyopadhād astristrīta | pākādyantantāt tathaiva ca | iṇta | manuṣyajātir e | ūṅ uta | paṅgukadruta | saphalakṣmaṇavāmāder uraur ūroḥ | aupamyasaṃhitāt | bāhvantāc caiva saṃjñāyām | valopa śvaśurasya ca | ||

strīpratyayādhyāyas saptama| catuṣṭhaṣṭayaṃ samāptam ||

[Ākhyātaprakaraṇam]
[Parasmaipādaḥ] atha parasmaipadāni | nava parāṇy ātmane | trīṇi trīṇi prathamamadhyamottamā | yugapadvaca n e para puruṣāṇām | nāmnei prayujyamāne pi pra thamaḥ | yuṣmadi madhyama | asmady uttama | adām d ādhau dā | kri yābhāvo dhātu | kāle | samprati varttamānā | smenātite | parokṣā | bhūtakaraṇavatyaś ca | bhavi ṣyati bhaviṣyantyāśigśvastanya | tāsāṃ svasaṃjñābhiẖ kālaviśeṣa | prayogataś ca | pañcamy anumatotau | samartha nāśi ṣeṣoś ca | vidhyādiṣu saptamī ca | kri samabhihāre sarvakāleṣu madhyamaikavacanaṃ pañcamyā | yoge dyatanī | māsmayoge hyastanī ca | va rta mānā | ti tas | anti | si | thas | tha | mi | vas | mas | te | āte | antante | se | āthe | dhve | e | vahe mahe | saptamī yāt | yātām | yus | yās | yātam | yāta | yām | yā va | yāma | īta | īyātam | īran | īthās | īyāthām | īdhvam | īya | īvahehi | īma hi | paṃcamī | tu | tam | antu | hi | tam | ta | āni | āva | āma | tām | ātām | antantām | sva | āthām | dhvam | ai | āvahai | āmahai | || hyastanī | di | tām | an | si | tam | ta | am | va | ma | ta | ā m | anta | thās | āthāms | dhvam | i | va h i | mahi | evam evādyatanī | || parokṣā | aṭ | atus | u s | tha l | athus | a | aṭ | va | ma | e | āte | ire | se | āthe | dhve | e | vahe | mahe | śvasta tā | tārau | tāras | tāsi | tāsthats | tāstha | tāsmi | tāsvas | tāsmas | tā | tārau | tāras | tāse | tāsāthe | tā dhve | tāhe | tāsvahe | tāsmahe | āśiśī | yā t | yāstām | yāsus | yās | yāstam | yāsta | yāsam | yāsva | yāsma | sīṣṭa | sīyāstām | sīran | sīṣṭamṣṭhās | sīyāsthām | sīdhvam | sīya | sīvahehi | sīmahehi | syasahitāni tyādīni bhaviṣyantintī | syati | syatas | syanti | syasi | syathas | syatha | syāmi | syāvas | syāmas | syate | syete | syante | syase | syathe | syadhve | sye | syāvahe | syāmahe | || dyādīni kriyātti | tipattiḥ | syata | syatām | syan | syasi | syatam | syata | syam | syāva | syāma | syata | syetām | sya nte | syathās | syethām | syadhvam | sye | syāvahehi | syāmahehi | || ṣaḍ ādyās sārvadh ātukam |

ākhyāta prakaraṇaprathamaḫ pāda ||

[Pratyayapādaḥ] pratyayaḫ paraḥ | guptijkidbhyaḥ san | mānba dhdānśānbhyo dīrgha ś cābhyāsasya | dhātutor vā karmārmaṇas tu mantā d icchatinaikakartṛkāt | nāmna ā tmecchāyāṃ yin | mya ca | upamānād ācāre | kartur āyis salopaś ca | in kāritaṃ ca dhātvarthe | dhātoś ca hetau | curādeś ca | ini liṅgasyānekākṣarasyāntasvarāde r lo pa m | raśabda ṛto laghor vyañja nādeḥ | dhātor ekasvarād yaśabda ś cekrīyitetaṃ kriyāsamaṇibhihāre | gupudhūpavicchipaṇipaner āya | te dhātava | cakāskāspratyayāntebhya ām parokṣāyām | nāmyāde r gurumato nṛccha | āsidayyayidaridradrābhyaś ca | uṣavidajāgṛ bhyo vā | bhibhīhrihrībhṛhuvāṃ sārvadhātukavac ca | āma ttrṛkṛñ anuprayujyate | asbhūdosbhuvau ca parasmai | sij adyatanyām | saṇ anidaś śiḍakṣāntān nāmyupadhād adṛśaḥ | śridr u srukamikāritānāntebhyaś can kartari | Here ends #534 (Sä2)
[Dvirvacanapādaḥ] ||3.3.1|| dvirvacanam anabhyāsasyaikasvarasyādyasya || ||3.3.2|| svarāder dvitīyasya || ||3.3.3|| na nabadarāḥ saṃyogādayo 'ye || ||3.3.4|| pūrvo 'bhyāsaḥ || ||3.3.5|| dvayam abhyastam || ||3.3.6|| jakṣādiś ca || ||3.3.7|| caṇparokṣācekrīyitasananteṣu || The edition of the Laghuvṛtti has caṇparokṣācekrīyitasannanteṣu. ||3.3.8|| juhotyādīnāṃ sārvadhātuke || ||3.3.9|| abhyāsasyādi vyañjanam avaśeṣyam || ||3.3.10|| śiṭparo 'ghoṣaḥ || ||3.3.11|| dvitīyacaturthayoḥ prathamatṛtīyau || ||3.3.12|| ho jaḥ || ||3.3.13|| kavargasya cavargaḥ || ||3.3.14|| na kavateś cekrīyite || ||3.3.15|| hrasvaḥ || ||3.3.16|| akāra ṛvarṇasya || ||3.3.17|| dīrgha iṇaḥ parokṣāyām aguṇe || ||3.3.18|| asyādeḥ sarvatra || ||3.3.19|| tasmān nāgamaḥ parādir antaś cet saṃyogaḥ || ||3.3.20|| ṛkāre ca || ||3.3.21|| aśnoteś ca || ||3.3.22|| bhavater aḥ || ||3.3.23|| nijivijiviṣāṃ guṇaḥ sārvadhātuke || ||3.3.24|| bhṛñhāṅmāṅām it || ||3.3.25|| artipipartyoś ca || ||3.3.26|| sany avarṇasya || ||3.3.27|| uvarṇasya jāntassthāpavargaparasyāvarṇe || ||3.3.28|| guṇaś cekrīyite || ||3.3.29|| dīrgho 'nāgamāntasya || ||3.3.30|| vancisransidhvansibhransikasipatipadiskandām anto nī || ||3.3.31|| ato 'nto 'nusvāro 'nunāsikāntasya || ||3.3.32|| japādīnāṃ ca || ||3.3.33|| caraphalor uc ca parasyāsya || ||3.3.34|| ṛmato rī || ||3.3.35|| rirephau ca luki || ||3.3.36|| alope samānasya sanval laghuni caṇpare || ||3.3.37|| dīrgho laghoḥ || ||3.3.38|| at tvarādīnāṃ ca || ||3.3.39|| gaṇer ī ca || ||3.3.40|| ito lopo 'bhyāsasya || ||3.3.41|| sani mīmādārabhalabhaśakapatapadām is svarasya || ||3.3.42|| āpnoter ī || ||3.3.43|| danbher ic ca || ||3.3.44|| digi dayateḥ parokṣāyām ||
[samprasāraṇapādaḥ] ||3.4.1|| saparasvarāyāḥ samprasāraṇam antassthāyāḥ || ||3.4.2|| grahijyāvayivyadhivaṣṭivyacipracchivraścibhrasjām aguṇe || ||3.4.3|| svapivaciyajādīnāṃ yaṇparokṣāśīṣṣu || ||3.4.4|| parokṣāyām abhyāsasyobhayeṣām || ||3.4.5|| vyatheś ca || ||3.4.6|| na veñśvyor aguṇe ca || ||3.4.7|| svapisyamivyeñāṃ cekrīyite || ||3.4.8|| svāpeś caṇi || ||3.4.9|| grahisvapipracchāṃ sani || ||3.4.10|| cāyaḥ kī cekrīyite || ||3.4.11|| pyāyaḥ pī parokṣāyām || ||3.4.12|| śvayater vā || ||3.4.13|| kārite ca saṃścaṇoḥ || ||3.4.14|| hvayater nityam || ||3.4.15|| abhyastasya ca || ||3.4.16|| dyutisvāpyor abhyāsasya || ||3.4.17|| na samprasāraṇe samprasāraṇam || ||3.4.18|| vaśeś cekrīyite || ||3.4.19|| pracchādīnāṃ parokṣāyām || ||3.4.20|| sandhyakṣarāntānām ākāro 'vikaraṇe || ||3.4.21|| na vyayateḥ parokṣāyām || ||3.4.22|| mīnātiminotidīṅāṃ guṇavṛddhisthāne || ||3.4.23|| sani ca dīṅaḥ || ||3.4.24|| smijikrīṅām ini || ||3.4.25|| sṛjidṛśor āgamo 'kāraḥ svarāt paro dhuṭi guṇavṛddhisthāne || ||3.4.26|| dīṅo yo 'ntaḥ svarādāv aguṇe || ||3.4.27|| ālopo 'sārvadhātuke || ||3.4.28|| iṭi ca || ||3.4.29|| dāmāgāyatipibatisthāsyatijahātīnām īkāro vyañjanādau || ||3.4.30|| āśiṣy ekāraḥ || ||3.4.31|| ana us sijabhyastavidābhyo 'bhuvaḥ || ||3.4.32|| icas talopaḥ || ||3.4.33|| her akārād ahanteḥ || ||3.4.34|| noś ca vikaraṇād asaṃyogāt || ||3.4.35|| ukārāc ca || ||3.4.36|| ukāralopo vamor vā || ||3.4.37|| karoter nityam || ||3.4.38|| saptamyāṃ ye ca || ||3.4.39|| asyokāraḥ sārvadhātuke 'guṇe || ||3.4.40|| rudhāder vikaraṇānta lopaḥ || ||3.4.41|| aster ādeḥ || ||3.4.42|| abhyastānām ākārasya || ||3.4.43|| kryādīnāṃ vikaraṇasya || ||3.4.44|| ubhayeṣām īkāro vyañjanādāv adaḥ || ||3.4.45|| ikāro daridrāteḥ || ||3.4.46|| lopaḥ saptamyāṃ jahāteḥ || ||3.4.47|| dhuṭi hanteḥ sārvadhātuke || ||3.4.48|| śāser idupadhāyā aṇvyañjanayoḥ || ||3.4.49|| hanter ja hau || ||3.4.50|| dāstyor e 'bhyāsalopaś ca || ||3.4.51|| asyaikavyañjanamadhye 'nādeśādeḥ parokṣāyām || ||3.4.52|| thali ca seṭi || ||3.4.53|| tṝphalabhajatrapaśranthigranthidanbhīnāṃ ca || ||3.4.54|| na śasadadavādiguṇinām || ||3.4.55|| svarādāv ivarṇo varṇāntasya dhātor iyuvau || ||3.4.56|| abhyāsasyāsavarṇe || ||3.4.57|| nor vikaraṇasya || ||3.4.58|| ya ivarṇasyāsaṃyogapūrvasyānekākṣarasya || ||3.4.59|| iṇaś ca || ||3.4.60|| nor vakāro vikaraṇasya || ||3.4.61|| juhoteḥ sārvadhātuke || ||3.4.62|| bhuvo vo 'ntaḥ parokṣādyatanyoḥ || ||3.4.63|| goher ūd upadhāyāḥ || ||3.4.64|| duṣeḥ kārite || ||3.4.65|| vāci tu virāge || ||3.4.66|| mānubandhānāṃ hrasvaḥ || ||3.4.67|| ici vā || ||3.4.68|| janivadhyoś ca || ||3.4.69|| odaudbhyāṃ yinnāyī svaravat || ||3.4.70|| nāmyantānāṃ yaṇāyiyinnāśīś cekrīyiteṣu ye dīrghaḥ || The edition of the Laghuvṛtti has nāmyantānāṃ yaṇṇāyiyinnāśīś cekrīyiteṣu ye dīrghaḥ. ||3.4.71|| iṇo 'nupasṛṣṭasya || ||3.4.72|| ṛta īdantaś cvicekrīyitayinnāyiṣu || ||3.4.73|| ir anyaguṇe || ||3.4.74|| yaṇāśiṣor ye || The edition of the Laghuvṛtti has yaṇṇāśiṣor ye. ||3.4.75|| guṇo 'rtisaṃyogādyoḥ || ||3.4.76|| cekrīyite ca || ||3.4.77|| ghrādhmor ī || ||3.4.78|| yiny avarṇasya || ||3.4.79|| ader ghasḷ sanadyatanyoḥ || ||3.4.80|| vā parokṣāyām || ||3.4.81|| veño vayiḥ || ||3.4.82|| hanter vadhir āśiṣi || ||3.4.83|| adyatanyāṃ ca || ||3.4.84|| iṇo gāḥ || ||3.4.85|| iṅaḥ parokṣāyām || ||3.4.86|| sanīṇiṅor gamiḥ || ||3.4.87|| aster bhūr asārvadhātuke || ||3.4.88|| bruvo vaciḥ || ||3.4.89|| cakṣiṅaḥ khyāñ || ||3.4.90|| vā parokṣāyām || ||3.4.91|| ajer vī || ||3.4.92|| adāder lug vikaraṇasya || ||3.4.93|| juhotyādeś ca || ||3.4.94|| vā cekrīyitasya || ||3.4.95|| iṇsthādāpibatibhūbhyaḥ sicaḥ parasmai ||
[guṇapādaḥ] ||3.5.1|| nāmyantayor dhātuvikaraṇayor guṇaḥ || ||3.5.2|| nāminaś copadhāyā laghoḥ || ||3.5.3|| ani ca vikaraṇe || ||3.5.4|| karoteḥ || ||3.5.5|| mideḥ || ||3.5.6|| abhyastānām usi || ||3.5.7|| na ṇakārānubandhacekrīyitayoḥ || ||3.5.8|| abhyastasya copadhāyā nāminaḥ svare guṇini sārvadhātuke || ||3.5.9|| sani cāniṭi || ||3.5.10|| adyatanyāśiṣoś cātmane || ||3.5.11|| ṛdantānāṃ ca || ||3.5.12|| sthādoś ca || ||3.5.13|| bhuvaḥ sijluki || ||3.5.14|| sūteḥ pañcamyām || ||3.5.15|| dīdhīvevyoś ca || ||3.5.16|| rudavidamuṣāṃ sani || ||3.5.17|| nāmyantānām aniṭām || ||3.5.18|| sarveṣām ātmane sārvadhātuke 'nuttame pañcamyāḥ || ||3.5.19|| dvitvabahutvayoś ca parasmai || ||3.5.20|| parokṣāyāṃ ca || ||3.5.21|| sarvatrātmane || ||3.5.22|| āśiṣi ca parasmai || ||3.5.23|| saptamyāṃ ca || ||3.5.24|| hau ca || ||3.5.25|| tudāder ani || ||3.5.26|| āmi vider eva || ||3.5.27|| kuṭāder aninijaṭsu || ||3.5.28|| vijer iṭi || ||3.5.29|| vorṇoḥ || ||3.5.30|| sthādor id adyatanyām ātmane || ||3.5.31|| mucāder āgamo nakāraḥ svarād ani vikaraṇe || ||3.5.32|| masjinaśor dhuṭi || ||3.5.33|| radhijabhoḥ svare || ||3.5.34|| neṭi radher aparokṣāyām || ||3.5.35|| rabhilabhor avikaraṇaparokṣayoḥ || ||3.5.36|| hudhuḍbhyāṃ her dhiḥ || ||3.5.37|| asteḥ || ||3.5.38|| śā ca śāsteḥ || ||3.5.39|| lopo 'bhyastād antinaḥ || ||3.5.40|| ātmane cānakārāt || ||3.5.41|| śete rid anter ādiḥ || ||3.5.42|| vetteḥ samprati parasmai vāḍādayaḥ || ||3.5.43|| bruvaḥ pañcānām ādita āhiś ca || ||3.5.44|| the thaś ca || ||3.5.45|| ākārād aṭa au || ||3.5.46|| ṝdantasyer aguṇe || ||3.5.47|| ur oṣṭhyopadhasya ca || ||3.5.48|| iny asamānalopopadhāyā hrasvaś caṇi || ||3.5.49|| na śāsvṛdanubandhānām || ||3.5.50|| lopaḥ pibater ī cābhyāsasya || ||3.5.51|| tiṣṭhater it || ||3.5.52|| jighrater vā ||
[Anuṣaṅgapādaḥ] ||3.6.1|| anidanubandhānām aguṇe 'nuṣaṅgalopaḥ || ||3.6.2|| naśabdāc ca vikaraṇāt || ||3.6.3|| parokṣāyām indhiśranthigranthidanbhīnām aguṇe || ||3.6.4|| thali ca || ||3.6.5|| danśisanjisvanjiranjīnām ani || ||3.6.6|| asyopadhāyā dīrgho vṛddhir nāminām inijaṭsu || ||3.6.7|| sici parasmai svarāntānām || ||3.6.8|| vyañjanāntānām aniṭām || ||3.6.9|| asya ca dīrghaḥ || ||3.6.10|| seṭo vā || ||3.6.11|| vadavrajaralantānām || ||3.6.12|| śvijāgror guṇaḥ || ||3.6.13|| ūrṇoter vā || ||3.6.14|| artisartyor aṇi || ||3.6.15|| jāgarteḥ kārite || ||3.6.16|| yaṇāśiṣor ye || The edition of the Laghuvṛtti has yaṇṇāśiṣor ye. ||3.6.17|| parokṣāyām aguṇe || ||3.6.18|| ṛtaś ca saṃyogādeḥ || ||3.6.19|| ṝdantānāṃ ca || ||3.6.20|| ṛccha ṛtaḥ || ||3.6.21|| śīṅaḥ sārvadhātuke || ||3.6.22|| ayir ye || ||3.6.23|| āyir icy ādantānām || ||3.6.24|| śācchāsāhvāvyāveñpām ini || ||3.6.25|| artihrīblīrīknūyīkṣmāyyādantānām antaḥ po yalopo guṇaś ca nāminām || ||3.6.26|| pāter lo 'ntaḥ || ||3.6.27|| dhūñprīṇātyor naḥ || ||3.6.28|| bhiyaḥ ṣug vā || ||3.6.29|| sphāyer vādeśaḥ || ||3.6.30|| ruheḥ po vā || ||3.6.31|| śader agatau taḥ || ||3.6.32|| hantes taḥ || ||3.6.33|| hasya hanter ghir ini coḥ || ||3.6.34|| luptopadhasya ca || ||3.6.35|| abhyāsāc ca || ||3.6.36|| jer giḥ sanparokṣayoḥ || ||3.6.37|| ceḥ kir vā || ||3.6.38|| saṇo 'llopaḥ svare 'bahutve || ||3.6.39|| daridrāter asārvadhātuke || ||3.6.40|| vraścimasjor dhuṭi || ||3.6.41|| yany okārasya || ||3.6.42|| ākārasyosi || ||3.6.43|| sandhyakṣare ca || ||3.6.44|| asteḥ sau || ||3.6.45|| dīdhīvevyor ivarṇayakārayoḥ || ||3.6.46|| asandhyakṣarayor asya te tallopaś ca || ||3.6.47|| nāmivyañjanāntād āyer ādeḥ || ||3.6.48|| gamahanajanakhanaghasām upadhāyāḥ svarādāv anaṇy aguṇe || ||3.6.49|| kāritasyānāmiḍvikaraṇe || ||3.6.50|| yasyāpatyasyāsvarapūrvasya yinn āyīṣu || ||3.6.51|| nalopaś ca || ||3.6.52|| vyañjanād disyoḥ || ||3.6.53|| yasyānany adhātoḥ || ||3.6.54|| asya ca lopaḥ || ||3.6.55|| sico dhakāre || ||3.6.56|| dhuṭaś ca dhuṭi || ||3.6.57|| hrasvāc cāniṭaḥ || ||3.6.58|| iṭaś ceṭi || ||3.6.59|| skoḥ saṃyogādyor ante ca || ||3.6.60|| cavargasya kir asavarṇe || ||3.6.61|| ho ḍhaḥ || ||3.6.62|| dāder ghaḥ || ||3.6.63|| naher dhaḥ || ||3.6.64|| bhṛjādīnāṃ ṣaḥ || ||3.6.65|| chaśoś ca || ||3.6.66|| bhāṣitapuṃskaṃ puṃvad āyau || ||3.6.67|| ād ātāmāthām āder iḥ || ||3.6.68|| āte āthe iti ca || ||3.6.69|| yāśabdasya ca saptamyāḥ || ||3.6.70|| yāmyusor iyamiyusau || ||3.6.71|| śamādīnāṃ dīrgho yani || ||3.6.72|| ṣṭhivuklamvācamām ani || ||3.6.73|| kramaḥ parasmai || ||3.6.74|| gamiṣuyamāṃ chaḥ || ||3.6.75|| paḥ pibaḥ || ||3.6.76|| ghro jighraḥ || ||3.6.77|| dhmo dhamaḥ || ||3.6.78|| sthas tiṣṭhaḥ || ||3.6.79|| mno manaḥ || ||3.6.80|| dāṇo yacchaḥ || ||3.6.81|| dṛśeḥ paśyaḥ || ||3.6.82|| arter ṛcchaḥ || ||3.6.83|| sarter dhāvaḥ || ||3.6.84|| śadeḥ śīyaḥ || ||3.6.85|| sadeḥ sīdaḥ || ||3.6.86|| jā janer vikaraṇe || ||3.6.87|| jñaś ca || ||3.6.88|| pvādīnāṃ hrasvaḥ || ||3.6.89|| ukārasya vṛddhir vyañjanādau guṇini sārvadhātuke || ||3.6.90|| ūrṇoter vā || ||3.6.91|| guṇo hyastanyāṃ ca || ||3.6.92|| tṛher iḍ vikaraṇāt || ||3.6.93|| bruva īḍ vacanādiḥ || ||3.6.94|| aster disyoḥ || ||3.6.95|| sicaḥ || ||3.6.96|| rudādibhyaś ca || ||3.6.97|| ado 'ṭ || ||3.6.98|| sasya se 'sārvadhātuke taḥ || ||3.6.99|| aṇi vacer od upadhāyāḥ || ||3.6.100|| asyates tho 'ntaḥ || ||3.6.101|| śvayater aḥ || ||3.6.102|| pateḥ paptiḥ || ||3.6.103|| kṛpe ro laḥ || ||3.6.104|| upasargasyāyatau || ||3.6.105|| girateś cekrīyite || ||3.6.106|| vā svare || ||3.6.107|| tṛtīyāder ghaḍhadhabhāntasya dhātor ādicaturthatvaṃ sdhvoḥ || ||3.6.108|| lope ca disyoḥ || ||3.6.109|| tathoś ca dadhāteḥ ||
[iḍāgamapādaḥ] ||3.7.1|| iḍāgamo 'sārvadhātukasyādir vyañjanāder ayakārādeḥ || The edition of the Laghuvṛtti has iḍāgamo 'sārvadhātukasyādi vyañjanāder ayakārādeḥ. ||3.7.2|| snukramibhyāṃ ca parasmai || ||3.7.3|| sārvadhātuke ca rudādeḥ || ||3.7.4|| īśas se || ||3.7.5|| īḍajanor dhve ca || ||3.7.6|| se gamaḥ parasmai || ||3.7.7|| hanṛdantāt sye || ||3.7.8|| anjes sici || ||3.7.9|| stusudhūñbhyaḥ parasmai || ||3.7.10|| yamiraminamyādantānāṃ sir antaś ca || ||3.7.11|| smipūṅranjvaśūkṝgṝdṛdhṛpracchāṃ sani || ||3.7.12|| iṭo dīrgho graher aparokṣāyām || ||3.7.13|| aniḍ ekasvarād ātaḥ || ||3.7.14|| ivarṇād aśviśriḍīśīṅaḥ || ||3.7.15|| uto 'yurunusnukṣukṣṇuvaḥ || ||3.7.16|| ṛto 'vṛṅvṛñaḥ || ||3.7.17|| śakeḥ kāt || ||3.7.18|| pacivacisiciricivicimuceś cāt || ||3.7.19|| praccheś chāt || ||3.7.20|| yujirujiranji bhaji bhanji bhrasji bhuji yaji svanji masji tyaji sṛji nijiviji sanjer jāt || ||3.7.21|| tudinudikṣudisvidyatividyativindativinatticchidibhidi śadisadipadiskandi hadyadi khider dāt || ||3.7.22|| rādhirudhikrudhikṣudhibandhiśudhisidhyati budhi yudhivyadhisādher dhāt || ||3.7.23|| hanimanyater nāt || ||3.7.24|| āpitapitipisvapivapiśapichupikṣipilipilupisṛpeḥ pāt || ||3.7.25|| yabhirabhilabhibhyo bhāt || ||3.7.26|| yamiraminamigamer māt || ||3.7.27|| riśiruśikruśi viśi liśi diśidṛśispṛśimṛśidanśeḥ śāt || ||3.7.28|| tviṣi puṣyatikṛṣi śliṣi dviṣi piṣiviṣiśiṣiśuṣituṣiduṣeḥ ṣāt || ||3.7.29|| vasatighases sāt || ||3.7.30|| dahidihiduhimihi ruhilihi nahivaher hāt || ||3.7.31|| grahaguhoḥ sani || ||3.7.32|| uvarṇagupādibhyaś ca || ||3.7.33|| bhuvaḥ sijluki || ||3.7.34|| kṛ sṛ bhṛ vṛ studrusruśruva eva parokṣāyām || ||3.7.35|| thaly ṛkārāt || ||3.7.36|| kṛño 'suṭaḥ || ||3.7.37|| suṭ samparyupebhyaḥ karotau bhūṣaṇe samavāye ca ||
[dhuṭpādaḥ] ||3.8.1|| padānte dhuṭāṃ prathamaḥ || ||3.8.2|| rasakārayor visṛṣṭaḥ || ||3.8.3|| ghaḍhadhabhebhyas tathordho 'dhaḥ || ||3.8.4|| ṣaḍhoḥ kas se || ||3.8.5|| tavargasya ṣaṭavargāṭ ṭavargaḥ || ||3.8.6|| ḍhe ḍhalopo dīrghaś copadhāyāḥ || ||3.8.7|| sahivahor od avarṇasya || ||3.8.8|| dhuṭāṃ tṛtīyaś caturthe || ||3.8.9|| aghoṣeṣv aśiṭāṃ prathamaḥ || ||3.8.10|| asya vamor dīrghaḥ || ||3.8.11|| svarāntānāṃ sani || ||3.8.12|| hanigamiṅor upadhāyāḥ || ||3.8.13|| nāmino rvor akurucchuror vyañjane || ||3.8.14|| sasya hyastanyāṃ dau taḥ || ||3.8.15|| ad dhātvādir hyastanyadyatanīkriyātipattiṣu || ||3.8.16|| svarādīnāṃ vṛddhir ādeḥ || ||3.8.17|| avarṇasyākāraḥ || ||3.8.18|| asteḥ || ||3.8.19|| eter ye || ||3.8.20|| na māmāsmayoge || ||3.8.21|| nāmyantād dhātor āśīradyatanīparokṣāsu dho ḍhaḥ || ||3.8.22|| marjo mārjiḥ || ||3.8.23|| dhātvādeḥ ṣaḥ saḥ || ||3.8.24|| ṇo naḥ || ||3.8.25|| nimittāt pratyayavikārāgamasthaḥ siḥ ṣatvam || ||3.8.26|| śāsivasighasīnāṃ ca || ||3.8.27|| stautīnnantayor eva ṣaṇi || ||3.8.28|| luglope na pratyayakṛtam || ||3.8.29|| svaravidhiḥ svare dvirvacananimitte kṛte dvirvacane || ||3.8.30|| anubandho 'prayogī || ||3.8.31|| śiḍ iti śādayaḥ || ||3.8.32|| samprasāraṇaṃ yvṛto 'ntassthānimittāḥ || ||3.8.33|| ar pūrve sandhyakṣare guṇaḥ || ||3.8.34|| āruttare ca vṛddhiḥ ||