[Adhyāya 42, draft based on MS H]
athāto rasaviśeṣavijñānīyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
ākāśapavanadahanatoyabhūmiṣu yathāsaṅkhyam
ekottaraparivṛddhāḥ || śa
bdasparśarūparasagandhāḥ || tasmād
āpyo rasaḥ parasparānupraveśāc ca sarvveṣāṃ sānnidhyam asti
utkarṣāt tu grahaṇaṃ | sa khalvāpyo rasaḥ śeṣabhūtasaṃsarggādvidagdhaḥ
ṣaḍvidho
bhavati | tad yathā | madhuro 'mlo lavaṇaḥ
kaṭukastiktaḥ kaṣāya iti | tatrodakavāhulyātmadhuraḥ |
toyāgnivāhulyādamlaḥ bhūmyagnivāhulyāl lavaṇaḥ vāyvākāśa
vāhulyāttiktaḥ | vāyvagnivāhulyātkaṭukaḥ pṛthivyanilavāhulyātkaṣāya
iti ||
tatra madhurāmlalavaṇā vātaghnāḥ |
madhuratiktakaṣāyāḥ pittaghnāḥ kaṭutiktakaṣāyāḥ śle
ṣmaghnāḥ ||
tatra vāyurātmaivātmā | pittamāgneyaṃ | śleṣma saumya
iti ||
ta ete rasāḥ svayonivardhanā anyayonipraśamanāś ca |
kecid āhur agnīṣomīyatvājjagataḥ | dvividhā rasāḥ
saumyā āgneyāś ca | tatra madhuratiktakaṣāyāḥ saumyāḥ
dvividhā kaṭvamlalavaṇā āgneyāḥ | madhurāmlalavaṇāḥ snigdhā
guravaś ca dvividhā kaṭutiktakaṣāyā rūkṣā laghavaś ca | saumyāḥ
śītāḥ | āgneyās tūṣṇāḥ |
tatra śaityarūkṣalāghavavaiṣadyaguṇalakṣaṇo vāyuḥ | tasya samānayoniḥ kaṣāyo rasaḥ | saumyaḥ śaityāc chaity
am abhivardhayati | raukṣyād raukṣyaṃ
lāghavāl lāghavaṃ
vaiṣadyād vaiṣadyam iti ||
auṣṇyataikṣṇyaraukṣyalāghavavaiṣadyaguṇalakṣaṇampittantasya samānayoniḥ kaṭuko rasaḥ | saumya auṣṇyād
auṣṇyam abhivardhayati | taikṣṇyā
t taikṣṇyaṃ raukṣyād
raukṣyaṃ lāghavāl lāghavaṃ vaiśadyād vaiśadyam iti ||
mādhuryasnehagauravaśaityapaicchilyaguṇalakṣaṇaḥ śleṣmā tasya
samānayo nirmadhuro rasaḥ |
saumya mādhuryāt mādhuryam
abhivardhayati | snehāt snehaṃ gauravād gauravaṃ śaityāc chaityaṃ
paicchilyāt paicchilyam iti ||
tasya punar vviparītaḥ kaṭuko rasaḥ |
śleṣmaṇaḥ pratyanīkatvāt | kaṭukyātmādhuryam
abhibhavati | raukṣyāt snehaṃ lāghavād gauravaṃ auṣṇyāt paicchity an tad
etan nidarśanamātram uktaṃ |
rasalakṣaṇam ata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ ||
tatra yaḥ paritoṣam utpādayati tarppayati mukhopalepañ janayati prahlādayati
śleṣmāṇañ cābhivardhayati sa madhuraḥ || yo dantaharṣam utpādayati |
mukhāśrāvañ jana-
yati śraddhāñ cotpādayati so 'mlaḥ || yo
bhaktarucim utpādayati | kaphaprasekañ janayati mārddavañ
copādayati sa lavaṇaḥ || yo jihvām udvejayati śiro gṛhṇāti
nāsikāñ ca śrāvayati sa kaṭukaḥ || yo gale śoṣam utpāda-yati mukhavaiṣadyam utpādayati bhaktaruciñ copādyati sa tiktaḥ || ya
āsyam pariśoṣayati-
jihvāṃ stambhayati kaṇṭham badhnāti
hṛdayam pīḍayati sa kaṣāyaḥ ||
rasaguṇān ata ūrdhvam vakṣyāmaḥ || tatra madhuro raso
raktamāṃsado 'sthimajjojaḥ śukravardhanaś cākṣuṣyaḥ
keśyauvalakṛtsandhānaḥ śoṇitaḥ śoṇitaprasādo vālavṛddhakṣatakṣīṇahitaḥ
ṣaṭpadapipīlikānāmiṣṭatamaḥ || tṛṣṇāmūrcchādāhaḥ praśamanaḥ |
ṣaḍindriyaprasādanaś ceti |
sa evaṃguṇo 'py eka evātyartham upayujyamānaḥ
kāsaḥ śvāso lasakavamathurvvadanamādhuryasvaropaghātakṛmigalagaṇḍān
āpādayati | tathārvvudaślīpadavastigudopalepābhiṣyandapra
bhṛtīn nayanavikārānn upajayati ||
amlas tu jaraṇaḥ pācanapavananigrahaṇo
nulomano vidāhī vahiḥśītaḥ kledanaḥ prāyaśo hṛdyaś ceti | sa khalv
evaṃgu
ṇo 'py eka evātyartham upayujyamāno
dantaharṣanayanasammīlanaromasamvejanakaphavilāyanaśarīrapraśithilatām āpādayati | tathā
kṣatavihatadagdhadaṣṭabhagnaśū-
nacyutāvamathitacchiyavisarppitacchinnaviddhotpiṣṭādīni pāca-yaty āgneyasvabhāvatvvāt ||
lavaṇas tu saṃśodhanaḥ pācano viśleṣaṇas tarppaṇaḥ
kledanaḥ śaithilyakṛt
sarvvarasapratyanīkabhūto
mārggaviśodhanaḥ sarvvaśarīrāvayavamārddavakaraś ceti | sa
khalu evaṃguṇo 'py eka evātyartham upasevyamāno gātrakaṇḍūko tha
śophavaivarṇṇakaraḥ
svaropaghātendriyopatāpān upajanayati |
tathākṣimukhapākaraktapittavātaśoṇitāmlīkāprabhṛtīnvikārān upajanayati
||
kaṭukas tu dīpanaḥ pācano rocanaḥ śodhanaḥ
sthaulyā
lyālasakaviṣakuṣṭhakaṇḍūpraśamanaḥ sandhibandhacchedano vasādanas
stanyaśukrakaphamedasām upahantā ceti | sa khalv evaṃguṇo 'py eka
evātyartham upayujyamā
no
bhramamadagalatālvoṣṭhaśoṣadāhasantāpān āpādayati | tathā
valavighātakampatodabhedakṛt karacaraṇapārśvapṛṣṭhaprabhṛtiṣu ca
vātaśūlān upajanayati ||
ti
ktas tu rocano dīpanaḥ śodhanaḥ
kaṇḍūkoṣṭhatṛṣṇāmūrcchāpraśanaḥ
stanyaśodhano viṇmūtrakledamedovasāpūyopaśoṣaṇaś ceti |
sa khalv evaṅguṇo 'py eka evātyartham u
payujyamāno
gātramanyāstambhākṣepakordditaśiraḥśūlān upa-janayati | tathā
bhramatodabhedacchedāsyavairasyāny āpādayati ||
kaṣāyas tu saṅgrāhiko ropaṇaḥ stambha
naḥ
śodhanollekhanaḥ śoṣaṇaḥ pīḍanaḥ kledopaśoṣaṇaś ceti | sa khalv evaṅguṇo 'py eka evātyartham upayujyamāno
hṛdayapīḍāsyaśoṣodarādhmānavākyagraha
manyāstambhaprabhṛtīn vikārān upajanayati | tathā
gātrasphuraṇacimicimāyanākuñcanākṣepaṇaprabhṛtīn vikārānupajanayati ||
sarvveṣām eva dravyāṇy upadekṣyā
maḥ | tad yathā kākolyādi
kṣīraghṛtavasāmajjaśāliyavagodhūmamāṣaśṛṅgāṭakakaśeruka
kālāṅkālukapiyālapuṣkaravījakāśmaryamadhūkadrākṣākharjūrarājādananā
likerekṣuvikārāḥ | balātibalātmaguptāvidārīpayasyāgokṣurakakṣīramoraṭamadhūlikākūṣmāṇḍādiḥ samāsena madhuro varggaḥ ||
dāḍimāmalakamātu
luṅgāmrāmrātakakapitthakaramarddavadaraprācīnāmalakakośāmrabhavyapārāvatavetraphalatintiḍīkalajacāmlavetasadantaśaṭhadadhitakrasurāsauvīratuṣodakadhānyāmlaprabhṛtīni samāsenāmlo varggaḥ ||
saindhavasauvarccalavi-ḍapākyaromakasāmudrapācimakṣāroṣarasuvarccilaprabhṛtīni samāsena
lavaṇo varggaḥ || pippa-
lyādiḥ surasādir
mmadhuśigrumūlakalaśunasumukhaśītaśivakuṣṭhadevadāruhareṇukā
'valgujaphalacaṇḍāguggulumustalāṅgalakīśukanāsīpīluprabhṛtī-
ni śālasārādiś ca prāyaśaḥ kaṭuko varggaḥ ||
āragvadhādirgguḍūcyādirmmaṇḍūkaparṇṇīvetrakarīraharidrādvayendrayavavaruṇasvādukaṇṭakasaptaparṇṇavṛhatīdvayaśaṃkhinītṛvṛtkṛtavedhanakarkkoṭakakāravellavārttākukaravīrasumanāḥśaṃkhapuṣpyapāmārggatrāyamāṇāśokarohivaijayantīsuvarccalāvṛścikālījyotiṣmatīprabhṛtīni
tikto va
rggaḥ || nyagrodhādirambaṣṭhādir lodhrādiḥ
priyaṅvādistriphalā śallakījamvvasthitindukādīni katakaśākaphalāni
sālasārādiś ca prāyasaḥ kuravakakovidārajīvantī
suniṣaṇṇakaprabhṛtīni varakādayo mudgādayaś ca samāsena kaṣā-yo
varggaḥ ||
tatraiteṣāṃ rasānāṃ saṃyogās triṣaṣṭirv bhavanti ||
tad yathā pañcadaśa dvikāḥ | viṃśatis trikāḥ |
pañcadaśa
catuṣkāḥ | ṣaṭ pañcakāḥ | ekaṣaṭkāḥ | ekaikaśaś ca śaḍrasā iti |
teṣām anyatra vakṣyāmaḥ ||
bhavati cātra || yuktāḥ ṣaḍadhigacchanti valino
vaśyatāṃ rasāḥ | yathā doṣā
ḥ prakupitā vaśaṃ yānti valīyasa
iti ||
42 ||