The Nepalese Version of the Suśrutasaṃhitā, Sūtrasthāna 32-end, based on the Nepalese MSS

Published in 2020 by The Suśruta Project in The University of Alberta.

  • Siglum: NE

  • NE

[Sūtrasthāna 32-end]

[Adhyāya 32, draft based on MS H]

1938 ed. 1.32.1
athātaḥ svabhāvavipratipattiṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
1938 ed. 1.32.3
svabhāvaprasiddhānāṃ śarīraikadeśānām anyathātvaṃ maraṇāya | tad yathā śuklānāṃ kṛṣṇatvaṃ kṛṣṇānāṃ śuklatvaṃ | sthirāṇām mṛdutvaṃ | calānām acalatvam acalānāñ calatvaṃ | pṛthūnāṃ saṃkṣiptatvaṃ saṃkṣiptānāṃ pṛthutvaṃ | dīrghāṇāṃ hrasvatvaṃ ca hrasvānāṃ dīrghatā | apatanadharmmiṇāṃ patanam akasmāc chaityoṣṇasneharaukṣyaprastambhavaivarṇṇyāni apasarppaṇam aṅgānāṃ
1938 ed. 1.32.4
svebhyaḥ sthānebhyaḥ śarīraikadeśānām avasraṃsotkṣiptabhrāntapatitavimuktanirggamātigamagurulaghutvāni pravālavarṇṇavyaṅgaprādurbbhāvo vākasmāt sirāṇāṃ ca darśana lalāṭe nāsāvaṃśe vā piṭakotpattir udakotpattir nnetrarogam vināsrupravṛttir lalāṭe vā prabhātakāle svedapravṛttiḥ | gomayacūrṇṇaprakāśasya rajaso darśanam uttamāṅge līyanam vā kapotakaṅkagṛddhraprabhṛtīnāṃ mūtrapurīṣapravṛddhir abhuñjanānāṃ stanamūlahṛdayorassu ca śūlotpattayaḥ | madhye śūnatvam anteṣu parimlāyitvaṃ | viparyayo vā naṣṭahīnavikalavihṛtasvaraṃ vā vivarṇṇapuṣpaprādurbbhāvo vā dantanakhaśarīreṣu puṣpadarśanaṃ yasya cāpsu kaphaśakṛdretāṃsi nimajjanti yasya ca dṛṣṭimaṇḍale bhinnavikṛtāni rūpāṇy ālocyante snehābhyaktakeśāṅga iva yo bhāti yaś ca durbbalo bhaktadveṣātisārābhyām pīḍyate | kāsamānaś ca tṛṣṇātibhūtaḥ kṣīṇaś charddibhaktadeśayuktaḥ saphenarudhirodvāmī hatasvaraḥ śūlābhihataś ca manuṣyaśūnakaracaraṇo nnadveṣī srastapiṇḍakāṃsapāṇipādaḥ | yaś ca pūrvāhṇe bhuktam aparāhṇe ścharddayaty avidagdhaṃ sāryate vā jvarakāsābhibhūtaḥ sa śvāsān mriyate | vastavad vilapamāno bhūmau patati srastamuṣkaḥ stabdhaśepo bhagnagrīvaḥ praṇaṣṭamehaś ca manuṣyaḥ prāgviśuṣyamāṇahṛdaya ārddraśarīraḥ | yaś ca loṣṭaṃ loṣṭenābhihanti | kāṣṭham vā kāṣṭhena tṛṇāni vā cchinnanti | adharoṣṭham vā daśati uttaroṣṭham vā leḍhi | āluñcati karṇṇau keśām̐ś ca | devadvijagurusuhṛdvaidyān vā vidveṣṭi yasya ca vakrānuvakragā grahā garhitasthānagatāḥ | janmaṛkṣam vāsyolkāśanibhyām abhihanyate | rātrau vā gṛhadvāraśayanāsanayānavāhanamaṇiratnopakaraṇagarhitalakṣaṇanimittaprādurbbhāvo veti ||
1938 ed. 1.32.5
bhavanti cātra ||
cikitsyamānaḥ samyak tu vikāro yo 'bhivarddhate |
prakṣīṇabala māṃsasya lakṣaṇan tadgatāyuṣaḥ ||
1938 ed. 1.32.6
nivarttate mahāvyādhiḥ sahasā yasya dehinaḥ |
na cāhāraphalaṃ yasya dṛśyate sa vinaśyati ||
1938 ed. 1.32.7
etāni riṣṭarūpāṇi samyag budhyeta yo bhiṣak |
sādhyāsādhyaparīkṣañ ca sa rājñaḥ sammato bhaved iti ||
|| 31 || ❈ ||

[Adhyāya 33, draft based on MS H]

1.33.1
athāto vāraṇīyam adhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
1938 ed. 1.33.3
upadravais tu ye juṣṭā-vyādhayo yānty avāryatāṃ |
rasāyanair vvinā vatsa tāṃ śṛṇv ekamanā mama ||
1938 ed. 1.33.4
vātavyādhiḥ pramehaś ca kuṣṭhānyatha bhagandaraṃ |
arśośmarī mūḍhagarbho bhavaty udaram aṣṭamam ||
1938 ed. 1.33.5
aṣṭāv ete mahāntaḥ syūr vvyādhayo dustarāḥ sadā | prāṇamāṃsakṣayaḥ śophas tṛṣṇā ccharddir jvaras tathā ||
1938 ed. 1.33.6
atīsāraś ca mūrcchā ca hikkāśvāsas tathaiva ca |
etair upadravair jjuṣṭān sarvvān etān vivarjayet ||
1938 ed. 1.33.7
śūnaṃ suptatvacam bhagnaṅ kampādhmānanipīḍitaṃ |
rujārttam antañ ca naram vātavyādhir vvināśayet ||
1938 ed. 1.33.8
yathoktopadravāviṣṭam atiprasrutam eva ca |
piṭakāpīḍitaṃ gāḍhaṃ prameho hanti mānavaṃ ||
1938 ed. 1.33.9
prabhinnaṃ prasrutāṅgañ ca raktanetraṃ hatasvaraṃ |
pañcakarmmaguṇātītaṃ kuṣṭhaṃ hanti hi kuṣṭhinaṃ ||
1938 ed. 1.33.11
vātamūtrapurīṣāṇi krimayaḥ śukram eva ca |
bhagandarāt prasravanti sa naśyati bhagandarī ||
1938 ed. 1.33.10
tṛṣṇarocakaśūlārttam atiprasrutaśoṇitaṃ |
śophātīsārasaṃyuktaṃ durnāmā kṣapayen naraṃ ||
1938 ed. 1.33.12
praśūnanābhivṛṣaṇaṃ vaddhamūtrarujāturaṃ |
aśmarī kṣapayaty āśu sikatāśarkkarānvitaṃ ||
1938 ed. 1.33.14
pārśvabhaṅgānnavidveṣaḥ śophātīsārapīḍitam |
vivarjayed udariṇam virikto yo 'bhipūryate ||
1938 ed. 1.33.13
yonīsamvaraṇaṃ saṅgaḥ kukṣo makkallasaṃjñitaḥ |
hanyuḥ striyaṃ mūḍhaga-rvbhe yathoktāś cāpy upadravāḥ ||
1938 ed. 1.33.15
visaṃjñas tām yate yas tu śete nipati-to yathā |
śītārddito 'ntaruṣṇaś ca jvareṇa mriyate naraḥ ||
1938 ed. 1.33.16
yo hṛṣṭaromā raktākṣo hṛdi saṃghātaśūlavān |
vaktreṇa cocchvasiti taṃ jvaro hanti mānavaṃ ||
1938 ed. 1.33.17
hikkāśvāsa samāyuktaṃ mūḍham vibhrāntalocanaṃ |
santatocchvāsinaṃ kṣīṇaṃ naraṃ kṣapayate jvaraḥ ||
1938 ed. 1.33.19
śvāsaśūlapipāsārtaṃ-kṣīṇañ jvaranipīḍitaṃ |
viśeṣeṇa naraṃ vṛddham atīsāro vināśayet ||
1938 ed. 1.33.20
śuklākṣamannadveṣṭāram ūrddhaśvāsanipīḍitam |
kṛcchreṇa bahu mehantaṃ yakṣmā hantīha mānavaṃ ||
1938 ed. 1.33.21
śvāsaśūlapipāsānnavidveṣo granthimūḍhatā |
jāyate durvvalatvaṃ ca gulmino maraṇāya vai||
1938 ed. 1.33.22
ādhmānaṃ vaddhaniṣyandaṃ ccharddihikkātṛṣānvitam |
rujāśvāsasamāyuktaṃ vidradhir nnāśayet naraṃ ||
1938 ed. 1.33.23
pāṇḍudantanakho yastu pāṇḍunetraś ca mānavaḥ |
pāṇḍusaṃghātadarśī ca pāṇḍurogī vinaśyati ||
1938 ed. 1.33.24
lohitañ charddayed yas tu bahuśo lohitekṣaṇaḥ |
lohito 'ṅgāradarśī ca mriyate raktapaittikaḥ ||
1938 ed. 1.33.25
avāco pi savāco 'pi kṣīṇamānsavalo naraḥ |
jāgarūko kṣyāsandeham unmādena vinaśyati ||
1938 ed. 1.33.26
apasmarantam bahuśaḥ prakṣīṇañ calitaṃ bhruvaṃ |
netrābhyāñ ca vikurvvāṇam apasmāro vināśayet ||
33 ||

[Adhyāya 34, draft based on MS H]

1.34.1
athāto yuktasenīyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
1.34.1.add
dhanvantarim mahāprājñaṃ sarvvaśāstraviśāradaṃ |
caraṇāv upasaṃgṛhya suśrutaḥ paripṛcchati ||
1938 ed. 1.34.3
yuktasenasya nṛpateḥ parānabhijighāṃsataḥ |
bhiṣajā rakṣaṇaṃ kāryaṃ yathā tad brūhi me mune ||
1.34.3.1
tasya tad vacanaṃ śrutvā prābravīd bhiṣajām varaḥ ||
1938 ed. 1.34.4
vijigīṣuḥ sahāmātyair yātrāyuktaḥ prayatnataḥ |
rakṣitavyo viśeṣeṇa viṣādeva narādhipaḥ |
1938 ed. 1.34.5
panthānam udakañ chāyāṃ bhaktaṃ yavasamindhanaṃ ||
duṣayanty arayas tāni jānīyāc chodhanīya ca |
tasya liṅgaṃ cikitsāñ ca kalpasthāne pravakṣyate ||
1938 ed. 1.34.6
ekottaraṃ mṛtyuśatam atharvvāṇaḥ pracakṣate |
tatraikaḥ kālasaṃyuktaḥ śeṣās tv āgantavaḥ smṛtāḥ |
1938 ed. 1.34.7
doṣāgantunimittebhyo rasamantraviśāradau |
rakṣatāṃ nṛpatin nityaṃ yatnād vaidyapurohitau ||
1938 ed. 1.34.8
brahmāvedāṅgamaṣṭāṅgam āyurvvedam pracakṣate |
tasmāt purohitamate vartteta bhiṣag ātmavān ||
1938 ed. 1.34.9
saṅkaraḥ sarvvavarṇṇānāṃ vināśo dharmmakarmmiṇāṃ |
prajanām api kṛcchrāṇi bhavanti nṛpanāśataḥ ||
1938 ed. 1.34.10
puruṣāṇān nṛpānāñ ca kevalan tulyamūrttitā |
ājñātyāgaḥ kṣamā dhairyam vikramaś cāpy amānuṣaḥ ||
1938 ed. 1.34.11
tasmād devam ivābhīkṣṇam vāṅmanaḥ karmabhiḥ śubhaiḥ |
cintayet nṛpatim vaidyaḥ śreyāṃsīcchan vicakṣaṇaḥ ||
1938 ed. 1.34.12
skandhāvāre ca mahati rājaveśma samīpataḥ |
bhavet sannihito vaidyaḥ sarvvopakaraṇānvitaḥ ||
1938 ed. 1.34.13
tatrastham enan dhvajavad yaśaḥkhyātibhir ucchritaṃ ||
upasarppantyamohena viṣaśalyāmayārdditāḥ ||
1938 ed. 1.34.14
svatantrakuśalo 'nyeṣu śāstrārtheṣv abahiḥ kṛtaḥ |
vaidyo dhvajam ivābhāti nṛpatadvidyapūjitaḥ ||
1938 ed. 1.34.15
vaidyo vyādhyupasṛṣṭaś ca bhaiṣajam paricārakaḥ |
ete pādāś cikitsāyāḥ karmmasādhanahetavaḥ ||
1938 ed. 1.34.16
guṇavadbhis tribhiḥ pādaiś caturthyo guṇavān bhiṣak |
vyādhim alpena kālena mahāntam api sādhayet ||
1938 ed. 1.34.17
vaidyahīnās trayaḥ pādā guṇavanto 'pyapārthakāḥ |
udgātṛhotṛbrahmāṇo yathādhvaryam vinādhvare ||
1938 ed. 1.34.18
vaidyas tu guṇavāneko yāpayed āturaṃ sadā |
plavam paricaran dhīraḥ karṇṇadhāram ivāmbhasi ||
1938 ed. 1.34.19
tatvopagataśāstrārtho dṛṣṭakarmmā svayaṅkṛtī |
laghuhastaḥ śuciḥ sūraḥ sajjopaskarabheṣajaḥ ||
1938 ed. 1.34.20
pratyutpannamatir ddhīmān vyavasāyī viśāradaḥ |
satyadharmmaparo yaś ca sabhiṣak pāda ucyate ||
1938 ed. 1.34.21
āyuṣmān satvavān sādhyo dravyavān mitravān api |
vaidyavākyakṛd āstiṣko vyādhitaḥ pāda ucyate ||
1938 ed. 1.34.22
praśastadeśasaṃbhūtaṃ praśaste kāla uddhṛtaṃ |
yuktamātram manaskāntaṅ gandhavarṇṇarasānvitaḥ ||
1938 ed. 1.34.23
doṣaghnamaglāninikaram avikārya viparyayaṃ |
samīkṣya dattaṅ kāle ca bheṣajam pāda ucyate ||
1938 ed. 1.34.24
snigdho 'jugupsur bbalavānyukto vyādhitarakṣaṇe |
vaidyavākyakṛdaśrāntaḥ pādaḥ paricaraḥ smṛtaḥ ||
layka ||

[Adhyāya 35, draft based on MS H]

1938 ed. 1.35.1
athāta āturopakramaṇīyam vyākhyāsyāmaḥ ||
1938 ed. 1.35.3
āturam upakramamāṇena vaidyenāyurādāv eva tāvat parīsatyāyuṣi vyādhyṛtvagnivayodehasatvavalasātmyaprakṛtibheṣajadeśān parīkṣeta |
1938 ed. 1.35.4
tatra mahāpāṇipādapṛṣṭhastanāgrasukhadarśanaskandhalalāṭadīrghāṅguliparvvocchvāsaprekṣaṇavāhum vistīrṇṇabhrūs tanāntaroraskaṃ hṛsvajaṅghāmeḍhragrīvaṅ gambhīrasatvasvaranāsimanuccair vaddhas tanm upacitamahāromaṃ romasakarṇṇe pārśva mastakaṃ snātānuliptaṃ mūrddham ānūpūrvyo paścāc ca viśuṣyamāṇahṛdayam puruṣañ jānīyād dīrghāyuḥ khalv ayam iti | tam ekāntena upakramet | tatra tail laikṣaṇair viparītair alpayum miśrair mmadhyam āyur iti ||
1938 ed. 1.35.5
bhavanti cātra ||
gūḍhasandhisirāsnāyuḥ saṃhatāṅgaḥ sthirendriyaḥ |
uttarottarasukṣetro yaḥ sa dīrghāyur ucyate ||
1938 ed. 1.35.6
garbhāt prabhṛtyarogo yaḥ śanaiḥ samabhivarddhate |
śarīrajñānavijñānaiḥ sa dīrghāyuḥ samāsataḥ ||
1938 ed. 1.35.7
madhyamasyāyuṣo jñāna mata ūrdhvan nibodha me |
adhastād akṣayor yasya rekhāḥ suvyaktam āyatāḥ ||
1938 ed. 1.35.8
dve vā tisro 'dhikā vāpi pādau karṇau ca māṃsalau |
nāsāgram ūrdhvañ ca bhavet rekhāś ca pṛṣṭhataḥ ||
1938 ed. 1.35.9
yasya syus tasya vijñeyam āyur bhavati saptatiḥ |
jaghanyaś cāyuṣo jñāna mata ūrdhvan nibodha me ||
1938 ed. 1.35.10
hṛsvāni yasya parvvāṇi sumahac cāpi mehanaṃ |
avalīḍham uroyaś ca na ca syāt pṛṣṭham āyataṃ ||
1938 ed. 1.35.11
ūrdhvañ ca śravaṇau sthānān nāsā coccā śarīriṇaḥ |
hasato jalpato vāpi dantamānsam pradṛśyate ||
1938 ed. 1.35.12ab
atha punar āyuṣo vijñānārtham aṅgapratyaṅgapramāṇasāra anupadekṣyāmaḥ || tatra aṅgātyantarādhiśakthivāhuśirāṃsi tad avayavāḥ pratyaṅgāni svair aṅgulaiḥ pādāṅguṣṭhapradeśinyau dvaṅgulāyate | pradeśinyās tu madhyamānāmikākaniṣṭhikā pūrvvataḥ | pañcañ bhāgahīnācaturaṅgulāyate | pañcaṅgulavismṛte |
1938 ed. 1.35.16cd
snigdhatāmranakhanayanajihoṣṭhapāṇipādatalaṃ | raktnena suprasanna mṛdutvagromāṇaṃ tvaṣāṃ pūrvva prādhānyād āyuḥ saubhāgyāpayogāyeti ||
1.35.16.1
sāmānyato 'ṅgapratyaṅgapramāṇād atha sārataḥ |
parīkṣyāyuḥ sunipuṇo bhiṣak sidhyati karmmasu ||
1938 ed. 1.35.18
vyādhiviśeṣās tu prāg abhihitāḥ sarvvaṃ evaite trividhā bhavanti | sādhyā yāpyāḥ pratyākhyeyāś ceti | tatra sādhya yāpya pratyākhye yān vyādhīn bhūyatri vidhā parīkṣeta | kimayam aupasargikaḥ prāk kevalo 'nyalakṣaṇa iti | taraupasargiko nāma yaḥ pūrvvotpannaṃ vyādhiñ jaghanyakālajāto vyādhir upasṛjati | sa tat mūle sa evopadravasaṃjñaḥ | prāk kevalo nāma | yaḥ prāgevotpanno vyādhirar apūrvarūpopadravaś ca | anya lakṣaṇo nāma yo bhaviṣyat khyāpakaḥ sa pūrvvarūpasaṃjñaḥ | tatra sopadravam anyonyāvirodhenopacaret | valavantaram upadravam vā prāk kevalaṃ yathāsvam pratikurvīta | anye lakṣaṇe tv ādivyādhau yathā yathāvat prayateta |
1938 ed. 1.35.19
bhavati cātra |
nāsti rogo vinā doṣaṃ yasmāt tasmāc cikitsakaḥ |
anuktam api doṣāṇāṃ liṅgair doṣam upācaret ||
1938 ed. 1.35.20
prāg abhihitā ṛtavaḥ |
1938 ed. 1.35.21
śīta śītapratīkāram uṣṇe coṣṇanivāraṇaṃ |
kālaprāptāṅ kriyāṃ kuryāt kriyākālan na hāpayet ||
1938 ed. 1.35.22
apāpte vā kriyākāle prāpte vā na kṛtā kriyā |
hīnātiriktā ca kṛtā sādyeṣv api na sidhyati ||
1938 ed. 1.35.24
prāg abhihito 'gnir annābhipācakaḥ sa pañcavidho bhavati || samo doṣābhipanno vikriyām āpanna iti || viṣamo vātena | tīkṣṇa pittena | mandaḥ śleṣmaṇā | samaḥ sarvvaiḥ samar iti || tatra yo yathā kālam annam upayuktaṃ samya pacati sa samaḥ | yas tu kadācit samyak pacati kadācid asamyak pacaty ādhmānaśūlātīsārapravāhaṇāni kṛtvā pacati sa viṣamaḥ | yas tu prabhūtam apy annam upayuktam āśu pacati sa tīkṣṇaḥ | sarvābhivardhamāno 'tyagnir bhavati || muhumr mmuhuḥ prabhūtataram annam upayuktam āśutaraṃ pacati pākānte ca galatālvoṣṭhapraśoṣadāhasantāpān janayati asyaiva bhasmaka iti vyapadiśanti || yas tv alpam apy annam upayuktam udaraśirogauravakāsaśvāsacchardiprasekagātrasadanāni kṛtvā mahā kālena pacati sa mandaḥ || bha ||
1938 ed. 1.35.25
viṣamo vātajān rogāñ stīkṣṇaḥ pittanimittajān |
karoty agnis tathā mando vikārān kaphasambhavān ||
1938 ed. 1.35.26
tatra same rakṣaṇaṃ kurvvīta || viṣamaṃ lavaṇāmlaiḥ snehayuktaiḥ kriyāviśeṣair upacaret || tīkṣṇam madhurasnigdhayuktair vvirecanaiś ca | evam evāty agnim viśeṣeṇa māhiyaird dadhikṣīrasarppibhir iti || mande kaṭutiktakaṣāyair vvamanaiś ca || bha ||
1938 ed. 1.35.27
audāryo bhagavān agniḥ pāvako 'nnasya ceśvaraḥ |
saukṣmyādrasānādadāno vivektun neha śakyate ||
1938 ed. 1.35.28
prāṇāpānasamānais tu sarvvataḥ pavanais tribhiḥ |
dhyāmate pālyate cāpi svāṃ svāṃ gatim avasthitaiḥ ||
1938 ed. 1.35.29
vayas tu trividham vālyaṃ madhyam vṛddham iti | tatronaṣoḍaśavarṣād vālābhavanti | te trividhāḥ kṣīrapāḥ kṣīrānnādā annādā iti | ṣoḍaśasaptatyor antare madhyasvayas tasyad vikalpo vṛddhir yauvanaṃ sampūrṇṇateti | tatrāviṃśater vṛddhir ātriṃśato yauvanam ācatvāriṃśataḥ sarvvadhātvindriyasampūrṇṇetiti || ata ūrdhvaṃ hā nir bhavati yāvadā saptateḥ | saptatyāsrūrdhaṃ kṣīyamāṇadhātvindriyavalavīryotsāho 'nyahani valīpalitakhālity akāsaśvāsaprabhṛtibhir upadravair abhibhūyamānaṃ sarvvakriyāsvasamarthā jīrṇṇāgāram ivāvasīdati | tam vṛddham ācakṣate |
1938 ed. 1.35.30
uttarottarāsu ca vayo 'vastjāsu uttarottare bheṣajamātraprayogaḥ | ṛte parihānim kurvanti ||
1938 ed. 1.35.31
bhavanti cātra |
vāle vivarddhate ślemā madhyame pittam eva tu |
bhūyiṣṭham vardhate vāyurvvṛddhe tad vīkṣya yojayet ||
1938 ed. 1.35.32
agnikṣāravirekais tu vālavṛddhau vivarjjayet |
tatsādhyeṣu vikāreṣu mṛdvīṃ kuryāt kriyāṃ śanaiḥ ||
1938 ed. 1.35.33
dehaḥ sthūlaḥ kṛśo madhya iti prāgabhitaṃ || ca ||
1938 ed. 1.35.34
karṣayed vṛhayed c cāpi sadā sthūlakṛśau narau |
madhyasya rakṣaṇañ cāpi kurvvīta satatam bhiṣak ||
1938 ed. 1.35.35
valan tvanabhihataguṇaṃ daurvvalyan tu svabhāvadoṣajarābhir āpekṣikam bhavati || yasmād valavataḥ sarvvakriyāpratipattis tasmād valapradhānam adhikaraṇānāṃ |
1938 ed. 1.35.36
kecit kṛśāḥ prāṇavantaḥ sthūlāś cālpavalā narāḥ |
tasmāt sthiratvavyāyāmer vvalam vaidyaḥ pratarkkayet ||
1938 ed. 1.35.37
satvan tu vyasanabhayābhyudayakriyādisthāneṣv avikam vakaram bhavati || ca ||
1938 ed. 1.35.38
satvavān sahate sarvvaṃ saṃstabhyamānaḥ parair n naraḥ |
rājasaṃstabhyambhyamāno 'pi sahate naiva tāmasaḥ ||
1938 ed. 1.35.41
prakṛtim bheṣajañ cānyatropadeśaḥ |
1938 ed. 1.35.39
prakṛtim bheṣajañ cānyatropadeśaḥ | sātmyāni tu deśajāni rogartuvyāyāmodakarasadivāsvapnaprabhṛtīni prakṛtiviruddhāny api yāny anāvādhakarāṇi bhavanti ||
1938 ed. 1.35.40
bhavati cātra ||
yo rasaḥ kalpito yasya sukhatāṃ yāti sevitaḥ |
vyāyāmajātam anyad vā tat sātmyam iti nirddiśet ||
1938 ed. 1.35.42
deśas tv ānūpo jāṅgalaḥ sādhāraṇa iti trividhā bhavati | tatra nimnonnatavahūdakanadīvarṣagahanamṛdūśītalo vahūmahāparvatavṛkṣo mṛdusukumāropacitaśarīramanuṣyaprāyo vātakapharogabhūyiṣṭhaś cānūpaḥ || vakt ākāsam avitaralālpa kaṇṭakavṛkṣavarṣaprasravaṇodapānaprāyoṣṇadārūṇavātapraviralālpaśailasthirakṛśaśarīramanuṣyaprāyo vātapittaro gabhūyiṣṭhaś ca jāṅgalaḥ | ubhayalakṣaṇas sādhāraṇasya pradhāna iti ||
1938 ed. 1.35.43
bhavati cātra ||
samāḥ sādhāraṇe yasmād varṣaśītoṣṇamārūtāḥ |
doṣāṇāṃ samatā vāpi tasmāt sādhāraṇo varaḥ ||
1938 ed. 1.35.45
ucite varttamānasya nāsti deśakṛtam bhayaṃ |
āhārasvapnaceṣṭādau tad deśaḥ saguṇa satīti ||
1938 ed. 1.35.46
deśaprakṛti sātmyartva viparītācirotthitaḥ |
sampattau bheṣajādīnām valasatvāyuṣān tathā ||
1938 ed. 1.35.47
kevalaḥ samadehāgneḥ sukhasādhyatamo mataḥ |
ato 'nyathāpy asādhyaḥ syāt kṛcchro vyāmiśralakṣaṇaḥ ||
1938 ed. 1.35.48
kriyāyās tu guṇālābhe kriyām anyāṃ prayojayet |
pūrvvasyāṃ śāntavegāyān na kriyāsaṃaro hitaḥ ||
1938 ed. 1.35.44
na tathā balavantaḥ syuḥ jalajā vā sthalāhṛtāḥ |
svadeśe nicitā doṣās tv anyasmin kopam āgatāḥ ||
1938 ed. 1.35.50
ucite varttamānasya nāsti deśakṛtam bhayaṃ |
āhārasvapnaceṣṭādau taddeśaḥ saguṇa satīti ||
ity adhyāya 35

[Adhyāya 37 (miśrakannāmādhyāyaṃ) which is located between adhyāyas 35 and 36 in the Nepalese version, but is still numbered 37. Draft based on MS H]

1938 ed. 1.37.1
athāto miśrakannāmādhyāyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
1938 ed. 1.37.3
mātuluṅgāgnimanthau ca bhadradāru mahauṣadhaṃ |
ahiṃsā caiva rāsnā ca pralepo vātaśophahā ||
1938 ed. 1.37.4
dūrvvā ca nalamūlañ ca madhukañ candanan tathā |
śītalāś ca gaṇāḥ sarvve pralepaḥ pittaśophahā ||
1938 ed. 1.37.5
āgantuje raktaje ca lepa eṣo 'bhipūjitaḥ |
vidhirvviṣaghno viṣaje pittaghno 'bhihitas tathā ||
1938 ed. 1.37.6
ajagandhāśvagandhā ca kālā śarala eva ca |
eke ṣikājaśṛṅgī ca pralepaḥ śleṣmaśophahā ||
1938 ed. 1.37.7
ete ca varggā lodhrañ ca pathyā piṇḍīkṛtāstuyaḥ |
anantā ceti lepo 'yaṃ śophesarvvakṛtehitaḥ ||
1938 ed. 1.37.8
snigdho 'mlalavaṇo vāte koṣṇaḥ śītaḥ payoyutaḥ |
pitte 'thoṣṇeh kaphe kṣāramūtrāḍhyastatpraśāntaye ||
1938 ed. 1.37.9
śaṇaśigruphalātasī tilakalkāś ca sarṣaṣāḥ |
śaktavaḥ kiṇvamuṣṇāni dravyāṇyapi ca pācanam ||
1938 ed. 1.37.10
ciribilvāgniko dantī citrako hayamārakaḥ |
kapotakaṅkagṛddhrāṇām purīṣāṇi vidāraṇe ||
1938 ed. 1.37.10ef
kṣāradravyāṇi vā yāni kṣāro vā dāraṇaṃ paraṃ |
1938 ed. 1.37.11
dravyāṇām picchilānāṃ tu tvahyūlāni prapīḍanaṃ ||
yavagodhūmamāṣāṇāṃ cūrṇṇāni ca samāsataḥ |
1938 ed. 1.37.12
śaṅkhinyaṃ koṭhasumanāḥkaravīraṃsuvarccalā ||
śodhanāni kaṣāyāṇi varggaś cāragvadhādikaḥ |
1938 ed. 1.37.13
ajagandhājaśṛṅgī ca gavākṣī lāṅgalāhvayā ||
pūtīkaś citrakaḥ pāṭhā viḍaṅgailāhareṇavaḥ |
1938 ed. 1.37.14
kaṭutrikaṃ yavakṣāro lavaṇāni manaḥśilā ||
kāśīsan tṛvṛtā dantī haritālaṃ surāṣṭrikā |
1938 ed. 1.37.15
saṃśodhanīnāṃ varttīnāṃ dravyāṇy etāni nirddiśet ||
dravyeṣv eteṣu kurvvīta kalkān api ca śodhanān |
1938 ed. 1.37.17
arkottamāsudhākṣīraṃ piṣṭvā kṣārottamām api ||
jātīmūlaṃ haridre dve kāsīsaṃ kaṭurohiṇī |
1938 ed. 1.37.16cd
pūrvvoddiṣṭeṣu cāṅgeṣu kuryāt saṃśodhanaṃ ghṛtaṃ ||
mayūrako rājavṛkṣo nimbaḥ kośātakī tilā |
1938 ed. 1.37.19
bṛhatī kaṇṭakārī ca haritālam manaḥśilā ||
śodhanāni ca yāni syus taile yojyāni śodhane |
1938 ed. 1.37.20
kāsīse saindhave kiṇve vacāyāṃ rajanīdvaye ||
śodhanāṅgeṣu cānyeṣu cūrṇṇaṃ kurvvīta śodhanaṃ |
1938 ed. 1.37.21
sālasārādisāreṣu paṭolatriphalāsu ca ||
rasakriyā vidhātavyā śodhanī śodhaneṣu ca |
1938 ed. 1.37.22
śrīveṣṭake sarjjarase sarale devadāruṇi ||
sāreṣv api ca kurvvīta matimān vraṇadhūpanaṃ |
1938 ed. 1.37.23
kaṣāyāṇāmanuṣṇānān drvyāṇān tvakṣu sādhitaṃ ||
śṛtaśīta kaṣāyam vā ropanārthe praśasyate |
1938 ed. 1.37.24
somāmṛtāśvagandhāsu kākolyādau gaṇe tathā ||
kṣīrīpraroheṣv api ca varttayo ropaṇā hitāḥ |
1938 ed. 1.37.25
samaṅgā somasaralā somavalkāḥ sacandanāḥ |
kākolyādiś ca kalkāḥ syuḥ praśastā vraṇaropaṇe |
1938 ed. 1.37.26
pṛthakparṇṇyātmaguptā ca haridre mālatī sitā ||
kākolyādiś ca yojyāḥ syuḥ praśastā ropaṇe ghṛte |
1938 ed. 1.37.27
kālānusāryaguruṇī haridrā bhadradāru ca ||
priyaṅgavaś ca lodhrañ ca taile yojyāni ropaṇe |
1938 ed. 1.37.28
kaṅguka triphalā lodhraṃ kāśīsaṃ śravaṇāhvayā ||
dhavośvakarṇṇayos tvak ca ropaṇe cūrṇṇamiṣyate |
1938 ed. 1.37.29 hyper metrical
tvakṣu nyagrodhavarggasya triphalās tathaiva ca ||
rasakriyāṃ ropaṇārthe vidadhīta yathākramaṃ |*
    • Hypermetrical.
1938 ed. 1.37.30
apāmārggo 'svagandhā ca tālapattrī suvarccalā ||
utsādane praśasyante kākolyādiś ca yo gaṇaḥ |
1938 ed. 1.37.31
kāsīsaṃ saindhavan kutthaṃ kuruvindam manaḥśilā ||
kukkuṭāṇḍakapālāni sumanomukulāni ca |
1938 ed. 1.37.32
phale śairīṣakārañjair ddhātucūrṇāni yāni ca ||
suvarccikātha kāśīsaṃ saindhavaṃ kṣāram eva ca |
praṇeṣūtsannamāṃseṣu praśastāny avasādane ||
ālepana nicūrṇṇāni pradadyāt sakalāni vai |
1938 ed. 1.37.33
samastaṃ varggamarddham vā yathālābham athāpi vā ||
prayuñjīta bhiṣak prājño yathoddiṣṭeṣu karmmasu ||
37

[Adhyāya 37 (bhūmipravibhāgavijñānīyam) of the Nepalese version, adhyāya 36 in the vulgate. Draft based on MS H]

There are large differences between the Ācārya 1931 and 1938 editions version of Cakrapāṇidatta's commentary on this adhyāya.
1938 ed. 1.36.1
athāto bhūmipravibhāgavijñānīyam vyākhyāsyāmaḥ ||
1938 ed. 1.36.3
svabhraśarkkarāśmaviṣamavalmīkaśmaśānāghatadevatāyatanasikatoṣairar anupahatāmanūṣarāmabhaṃgurāmadūrodakāṃ snigdhāṃ prarohavatīṃ mṛdvīṃ sthirāṃ samāṃ gaurīṃ lohitāṃ vā bhūmim auṣadha grahaṇāya parīkṣeta || tasyāṅ jātam api hi krimaviṣaśastrātapapavanadahanatoyasambādhamārggair anupahatamekasāraṃ puṣṭam avagāḍhamūlaṃ cauṣadhamādadyād ity eṣāṃ bhūmiparīkṣāvibhāgaḥ sāmānyaḥ ||
1938 ed. 1.36.4
viśeṣatas tu tatra aśmavatī sthirā gurvvī śdhāmā kṛṣṇā vā sthūlatṛṇaśasyaprāyāḥ svaguṇabhūyiṣṭhā | snigdhā śītalāsannodakā snigdhatṛṇaśasyākomalavṛkṣaprāyā śuklāmbuguṇabhūyiṣṭhā || nānāvarṇṇā laghvāśmavatī viralālyapāṇḍuraprarohāgniguṇabhūyiṣṭhā || rūkṣā bhasmarāsabhavarṇṇā kṣatanuvṛkṣakoṭarālparasaprāyānilaguṇabhūyiṣṭhā || mṛdvī samāvyabhravatyavyaktarasajalā mahāparvvatavṛkṣaprāryā syāmā cākāśaguṇabhūyiṣṭhā ||
1938 ed. 1.36.5
tatra kecid ācāryāḥ prāvṛṭvarṣāśaraddhemantavasantagrīṣmeṣu yathāsaṃkhyam mūlapattratvacakṣīrasāraphalāny ādadīta || tat tu na samyak kasmāt saumyāgneyatvāj jagataḥ | saumyāny auṣadhāni saumyeṣv ṛtuṣv ādadīta | āgneyāny āgneyeṣv evam avyāpannāni bhavanti || saumyāny auṣadhāni saumyeṣv ṛtuṣu gṛhītāni somaguṇabhūyiṣṭhāyāṃ bhūmau madhuratarāsnigdhatarāṇiśītatarāṇi bhavanti |
āgneyāny auṣadhāni āgneyeṣv ṛtuṣu gṛhītānyagniguṇabhūyiṣṭhāyāṃ bhūmau uṣṇatarāṇi kaṭutarāṇi rūkṣatarāṇi bhavanti |
1938 ed. 1.36.6
tatrā pṛthivῑguṇabhūyiṣṭhāyāṃ bhūmau jātāni virecanadravyāṇyādadīta | agnyanilaguṇabhūyiṣṭhāyāñ ca vamanadravyāṇi | ubhayaguṇabhūyiṣṭhāyām ubhayatobhāgaharāṇi | ākāśaguṇabhūyiṣṭhāyāṃ saṃśamanāny evam balavattarāṇi bhavanti |
1938 ed. 1.36.7
sarvvāṇi cābhinavānyatra madhughṛtapippalīviḍaṅgebhya iti ||
1938 ed. 1.36.8"
viḍaṅgapippalīkṣaudraṃ sarpiś cāpyanavaṃ hitaṃ |
śeṣam anyat tv abhinavaṃ gṛhṇīyād doṣavarjjitaṃ ||
1938 ed. 1.36.16"
jaṅgamānāṃ vayaḥsthānāñ carmaromanakhādikaṃ |
kṣīramūtrapurīṣāṇi jīrṇṇāhāreṣu saṃharet ||
1938 ed. 1.36.17
plotamṛdbhāṇḍaphalakaṃ saṅkuvinyastabheṣajān |
praśastāyān diśi śucau bheṣajāgāram iṣyate ||
1938 ed. 1.36.10>
gopālās tāpasā vyādhā ye cānye vanacāriṇaḥ |
mūlāhārāś ca ye teṣāṃ bheṣajavyaktir iṣyate iti ||
37

[Adhyāya 38, draft based on MS H]

1938 ed. 1.38.1
athāto dravyasaṅgrahaṇīyam vyākhyāsyāmaḥ ||
1938 ed. 1.38.3
pañcatriṃśad dravyagaṇā bhavanti ||
1938 ed. 1.38.4
tad yathā | vidārigandhā vidārīviśvadevā sahadevāśvadaṃṣṭrā pṛthakparṇṇī śatāvarīe śārivā jīvakarṣabho kṣudrasahā bṛhatyau punarnnaiveraṇḍahaṃsapādīvṛścikālyṛṣabhī śṛgālavinnā ceti ||
1938 ed. 1.38.5
vidārigandhādirayaṅ gaṇaḥ pittānilāpahaḥ |
śophagulmāṅgamarddorddhvaśvāsakāsavināśanaḥ ||
1938 ed. 1.38.6
āragvadhamadanaphalagopaghoṇṭākaṇṭakī kaṇṭakārīkuṭajaphalapāṭhāpāṭalīmūrvvāsaptaparṇṇanimbakuraṇaaṭakaguḍūcīcitrakaśārṅgaṣṭādvikarañjapaṭolakirātatiktakāḥ suṣavī ceti ||
1938 ed. 1.38.7
āragvadhādirity eṣa gaṇaḥ śleṣmaviṣāpahaḥ |
mehakuṣṭajvaravamīkaṇḍūghno vraṇaśodhanaḥ ||
śālasārājakarṇṇakhadirakramubhūrjjameṣaśṛṅgīti nisacandanakucandanaśiṃśapā śirīṣāsanadhavārjjunanaktamālapūtīkāś ca karṇṇagurūṇi kālīyakañ ceti ||
1938 ed. 1.38.13
śālasārādir ity eṣa gaṇaḥ kuṣṭhavināśanaḥ |
mehapāṇḍvāmayaharaḥ kaphamedoviśoṣaṇaḥ ||
varuṇārttagalamadhuśigrutarkkārīmeṣaśṛṅgīpūtīkanaktamālapāṭalāgnimanthaśairīyakadvayaṃ bimbīcitraśatāvarībilvājaśṛṅgīdarbbhābṛhatīdvayañ ceti ||
1.38.13.2
varuṇādigaṇopyeṣa kaphamedo viśoṣaṇaḥ |
vinihanti śiraḥ śūlaṃ gulmābhyantaravidradhīḥ ||
1.38.13.3
vīratarasahacaradvayasairīyakadarbbhavṛkṣādanīgundrānalakuśakāśāśmabhedakāgni manthamoraṭavasukavisarabhallūkakurūṭikendīvarakapotavaṅkāśvadaṃṣṭrā ceti ||
1.38.13.4
vīratarādirity eṣa gaṇo vātavikārahṛt |
śarkkarāśmarihāmūtrakṛcchrāghātarujāpahaḥ ||
1938 ed. 1.38.14
lodhraśāvaralodhrapalāśakuṭannaṭāśokakaṭphalailavāluśallakījiṅjiṇīka dambākadalī ceti ||
1938 ed. 1.38.15
eṣa lodhrādiko nāmnā medaḥ kaphaharogaṇaḥ |
yonidoṣaharastambhī vaṇyo viṣavināśanaḥ ||
1938 ed. 1.38.16
arkkālarkkakarañjadvayanāgadantīmayūrakabhārggīrāsnendrapuṣpīkṣudrasvetābhallūkamahāsvetāvṛścikālyā lavaṇātāpasavṛkṣaś ceti ||
1938 ed. 1.38.17
arkkādis tu gaṇo hyeṣa kaphamedoviṣāpahaḥ ||
krimikuṣṭhapraśamano viśeṣād vraṇaśodhanaḥ ||
1938 ed. 1.38.19
surasāsvetasurasāphaṇijhjakārjjakabhūstṛṇasugandhakakālamālakuṭherakakṣavakakharapusaviḍaṅga ṅgapāṭhaletikaṭphalasurasīnirgguṇḍīphuluphalondurukarṇṇī phañjīprajībalākākamācyo viṣamuṣṭiś ceti ||
1938 ed. 1.38.19
surasādirgaṇo hyeṣa kaphahṛt krimisūdanaḥ |
pratisyāyāruciḥ kāsaśvāsaghno vraṇaśodhanaḥ ||
1938 ed. 1.38.20
muṣkakapalāśadhavacitrakamadanavṛkṣaśiṃśapāvajravṛkṣastriphalā ceti ||
1938 ed. 1.38.21
muṣkakādir ggaṇo hyeṣa medoghnaḥ śukradoṣahā |
mehārśaḥ pāṇḍurogaghnaḥ śarkrāśmarināśanaḥ ||
1938 ed. 1.38.22
pippalīpippalīmūlaṃcavyacitrakaśṛṅgaveramaricahareṇukailājamodendrayavapāṭhājīrakasarṣapa mahānimbahiṃgubhārggāmadhurasātiviṣāviḍaṅgakaṭurohiṇī ceti ||
1938 ed. 1.38.23
pippalyādiḥ kaphaharaḥ pratisyāya marīcakaṃ |
anilañ cāpi gulmañ ca dīpanastvāmapācanaḥ ||
1938 ed. 1.38.24
elātagarakuṣṭhamāṃsīdhyāmakatvapattranāgapuṣpapriyaṅguhareṇukāvyāghranakhaśukticaṇḍāsthauṇeyaka śrīveṣṭakacorakavālakaguggulusarjjarasaturuṣkakundurukāguruspṛkkābhadradārukuṅkumāni punnāgakesarañceti ||
1938 ed. 1.38.25
elādiko vātakapho nihanyād viṣam eva ca |
varṇṇaprasādanaḥ kaṇḍūpiṭakā koṭhanāśanaḥ ||
1938 ed. 1.38.26
vacā mustātiviṣābhadradārunāgakesarañ ceti |
1938 ed. 1.38.27
haridrādāruharidrākalaśīkuṭajabījāni madhukaṃ ceti ||
1938 ed. 1.38.28
etau vacā haridrādī gaṇau stanyaviśodhanau |
āmātīsāraśamanau kaphamedo viśoṣaṇau |
1938 ed. 1.38.29
śyāmāmahāśyāmātṛvṛddantībilvakampilyakaramyakakevukaputraśreṇīgavākṣīrājavṛkṣakarañjadvaya guḍūcīsaptavarṇṇacchagalāntrīpīlusnuhākṣīsuvarṇṇakṣīrī ceti ||
1938 ed. 1.38.30
eṣa śyāmādiko nāmnā gaṇo gulmaviṣāpahaḥ |
ānāhodarahābhedī tathodāvarttanāśanaḥ ||
1938 ed. 1.38.31
bṛhatīkaṇṭakārikākuṭajaphalapāṭhāmadhukañceti ||
1938 ed. 1.38.32
pācanīyo bṛhatyādir ggaṇaḥ pittānilāpahaḥ |
kaphārocakakṛdrogamūtrakṛcchravināśanaḥ ||
1938 ed. 1.38.33
paṭolācandanamūrvvāguḍūcīpāṭhā kaṭurohiṇī ceti ||
1938 ed. 1.38.34
paṭolādir ggaṇaḥ pittakaphārocakanāśanaḥ |
jvaropaśamano vraṇyaś charddikaṇḍūviṣāpahaḥ ||
1938 ed. 1.38.35
kākolīkṣīrakākolījīvakaṛṣabhakamudgaparṇṇīmedāmahāmedācchinnaruhākarkkaṭāśṛṅgītugākṣīpadmakaprapauṇḍarīka ṛddhivṛddhijīvantyau madhukañ ceti ||
1938 ed. 1.38.36
kākolyādirayam pittaśoṇitānilanāśanaḥ |
jīvano bṛṃhaṇo vṛṣyaḥ stanyaśleṣmakaras tathā ||
1938 ed. 1.38.37
ūṣasaindhavaśilājatukāśīsadvayahiṃgututthakañ ceti ||
1938 ed. 1.38.38
ūṣakādiḥ kaphaṃ hanti gaṇo medā viśoṣaṇaḥ |
śarkkarāśmarihāmūtrakṛcchragulmapramarddanaḥ ||
1938 ed. 1.38.39
śārivāmadhukacandanakucandanapadmakakāśmaryamadhūkapuṣpāṇaayuśīrañ ceti ||
1938 ed. 1.38.40
śārivādiḥ pipāsārtti raktapittaharo gaṇaḥ |
pittajvarapraśamano viśeṣād dāhanāśanaḥ ||
1938 ed. 1.38.41
añjanarasāñjananāgapuṣpapriyaṅgunalinakesaraṃ ceti ||
1938 ed. 1.38.42
añjanādir nnetraroga raktapittanibarhaṇaḥ |
viṣopaśamano dāhaṃ hanyādabhyantaraṃ nṛṇāṃ ||
1938 ed. 1.38.43
pharūṣakadrākṣākaṭphalarājādanadāḍimakatakaphalāni triphalā ceti ||
1938 ed. 1.38.44
pharūṣakādiko nāmnā gaṇa eṣo 'nilāpahaḥ |
mūtradoṣaharo hṛdyaḥ pipāsaghno 'ruco hitaḥ ||
1938 ed. 1.38.45
priyaṅgusamaṅgādhātakīpunnāganāgapuṣyacandanamocarasāñjanakumbhīkapadmakesarayojanavalyo dīrghamūlā ceti ||
1938 ed. 1.38.46
ambaṣṭhādhātakīkusumasamaṅgākaṭvaṅgamadhukabilvapesikāśavaralodhrapalāśanandīvṛkṣāḥ padmakeśarañ ceti ||
1938 ed. 1.38.47
gaṇau priyayaṅgvambaṣṭhādī pakvātīsāranāśanau |
sandhānīyau hitau pitte vraṇānāñ cāpi ropaṇau ||
1938 ed. 1.38.48
nyagrodhodumbarośvatthaplakṣamadhūkakakubhāmrambūdvayapiyālarohiṇīvañjalaka kadambabadarītindukalodhrapalāśanandīvṛkṣāśceti ||
1938 ed. 1.38.49
nyagrodhādir ggaṇo vraṇyaḥ saṃgrāhī bhagnasādhakaḥ |
raktapittaharo dāhamedaghno yonidoṣahā ||
1938 ed. 1.38.50
guḍūcīnimbakustumburucandanāni padmakañ ceti ||
1938 ed. 1.38.51
eṣa sarvvajvarān hanti guḍūcyādis tu dīpanaḥ |
hallāsorocakavamī pipāsā dāhanāśanaḥ ||
1938 ed. 1.38.52
utpalaraktotpalakumudakuvalayasaugandhikapuṇḍarīkāni madhukañ ceti ||
1938 ed. 1.38.53
utpalādirayan dāha raktapittavināśanaḥ ||
pipāsā viṣahṛdrogaś chardimūrcchāharo gaṇaḥ ||
1938 ed. 1.38.54
mustāharidrādāruharidrāharītakyāmalakabibhītakahaimavatīvacāpāṭhākaṭukarohiṇī śārṅgāṣṭātiviṣādramiḍī ceti ||
1938 ed. 1.38.55
eṣa mustādiko nāmnā gaṇaḥ śleṣmānilāpahaḥ |
yonidoṣaharaś caiva śodhanaḥ pācanas tathā ||
1938 ed. 1.38.56
harītakyāmalakabibhītakāni ||
1938 ed. 1.38.57
triphalā kaphapittaghnīmehakuṣṭhavināśanī |
cakṣuṣyādīpanīpathyā viṣamajvaranāśanī ||
1938 ed. 1.38.62
trapusīsatāmrarajatasuvarṇṇakṛṣṇalohāni lohamalāś ceti ||
1938 ed. 1.38.63
gaṇastrapvādirity eṣa garakrimiharaḥ paraḥ |
pipāsāgulmahṛdrogaḥ pāṇḍumehaharas tathā ||
1938 ed. 1.38.64
lākṣārevatakakuṭajāśvamārakakaṭphalaharidrānimbasaptacchadamālatyastrāyamāṇā ceti ||
1938 ed. 1.38.65
kaṣāyatiktamadhuraḥ kaphapittavināśanaḥ |
kuṣṭhakrimiharaś caiva duṣṭavraṇaviśodhanaḥ ||
1.38.80
ebhir llepām̐s tathā tailān sarppīṃṣyapicapānakān |
rasakriyāṃ kaṣāyām̐ś ca bhiṣak kurvvīta karmmasu ||
1.38.80.1
pañcapañcakān vakṣyāmaḥ || tatrairaṇḍo dve bṛhatyau pṛthakyarṇṇāvidārīgandhā ceti kanīyān || bilvāgnimanthauṭuśṭukapāṭalīkāśmaryāṇi mahān || vidārīśārivārajanīguḍūcīājaśṛṅgī ca ballīsaṃjñāḥ | karamarddītrikaṇṭakasairīyakamātuluṅgīgṛdhranakhyaḥ kaṇaaṭakasaṃjñāḥ || kuśakāśakāṇṭekṣudarbbhāstṛṇasaṃjñāḥ || teṣām vātaharāvādyā vantyaḥ pittavināśanaḥ | pañcakau śleṣmanāvitarau parikīrttitau ||
1.38.80.2
samāsena gaṇāpyetāḥ proktās teṣāntu vistaraṃ |
cikitsiteṣu vakṣyāmi jñātvā rogabalābalam
iti || 38 ||

[Adhyāya 39, draft based on MS H]

1938 ed. 1.39.1
athātaḥ saṃśodhanasaṃśamanīyam vyākhyāsyāmaḥ |
1938 ed. 1.39.3
madanakuṭajajīmūtakekṣvākudhāmārggavakṛtavedhanalodhrasarṣapaviḍaṅgapippalīkarañjaprapūnāḍakovidārāriṣṭāśvagandhāvidulabandhumadhukajīvantī bimbīphalāmṛgervvāru citrasvetā śalapuṣpīvacācetyūrddhvabhāgaharāṇi || tatra kovidārapūrvvāṇāmphalāni | kovidārādīnām mūlāni ||
1938 ed. 1.39.4
tṛvṛcchyāmādantīdravantīsaphalāviṣāṇigavākṣīcchagalāntrīpīlusnehāsuvarṇṇakṣīrīcitrakakiṇihīkuśakāsatilvakampilyakarampakapāṭalā pūgaharītakyāmalakavibhītakanīlinīpañcaṅgulapūtīkāragvadhamahāvṛkṣasaptacchadārkkareṇu jyotiṣmatī cetyadhobhāgaharāṇi ||tatra tilvakapūrvvāṇāṃ mūlāni | tilvakādīnām pāṭalyantānāñ ca tvacaḥ | pūgādīnām eraṇḍāntānām phalāni | pūtīkāragvadhayoḥ patrāṇi | śeṣāṇāṃ kṣīrāṇīti ||
1938 ed. 1.39.5
kośātakī saptalā devadālī karavallikā cety ubhayato bhāgaharāṇi | eṣāṃ svarasāḥ ||
1938 ed. 1.39.6
pippalīviḍaṅgāpāmārggaśigruśirīṣasiddhārthakamaricakaravīrabimbīgirikarṇṇikākiṇihīvacājyotiṣmatīkarañjārkkalaśunātiviṣāśṛ ṅgaveratālīsatamālasurasārjjakeṅgudīmeṣaśṛṅgīmātuluṅgīmuruṅgīpīlujātīsālatālamadhūkalākṣāhiṃgulavaṇamadyagośakṛdrasomūtrāṇi śirovirecanāni | tatra karavīrapūrvvāṇām phalāni | tālīsapūrvvāṇāṅ kandāḥ | tālīsakādīnāmarjjakāntānām patrāṇi | iṅgudīmeṣaśṛṅgyos tvak | mātuluṅgīmuruṅgīpīlujātīnām puṣpāṇi | śālatālamadhūkānāṃ sārāḥ | lākṣāhiṃgu ca niryāsau | lavaṇāni pārthivaviśeṣāḥ | madyam āsutasaṃyogāḥ | śakṛdrasamūtre malāviti ||
1938 ed. 1.39.7
saṃśamanāni ata urdhvvam vakṣyāmaḥ || tatra bhadradārukuṣṭhaharidrāvaruṇameṣaśṛṅgībalātibalārttagalakacchurāśallakīkuberākṣīvīratarasahacarāgnimanthavatsādanīśva daṃṣṭrāśmabhedakārkkālarkkaśatāvarīpunarnnavāsukavasirakāñcanabhārggīvṛścikālīvadarayavakulattaprabhṛtīni dve cādye pañcamūlyau samāsena vātasaṃ śamano varggaḥ ||
1938 ed. 1.39.8
candanahrīverośīramañjiṣṭhāpayasyāgundraśevālakahlārakotpalamūrvvāprabhṛtīni nyagrodhādirutpalādiriti samāsena pittasaṃśamano vargaḥ ||
1938 ed. 1.39.9
kāleyakāgurutailaparṇṇikākuṣṭhaharidrāśītaśivāśatapuṣpāsaralārāsnāprakīryodakīceṅgudīsumanāḥ kākādanīlāṅgalakīhastiparṇṇamuñjālalāmajja kaprabhṛtīnivallīkaṇṭakapañcamūlyau dve pippalyādir mmuṣkakādir vvacādiḥ surasādirāragvadhādir utpalādir iti samāsena śleṣmasaṃśamano varggaḥ ||
1938 ed. 1.39.10
tatra sarvvāṇy evauṣadhāni vyādhagnipuruṣabalānyevekṣya vidadhyād vyādhyabalād adhikam auṣadham upayuktan tam upasāmyavyādhim anyamāvahati || agnyabalād adhikam ajīrṇṇam viṣṭabhya vā pacyate | puruṣabalād adhikaṃ glānimūrcchanā vahati | śamanam evaṃ saṃśodhanam atipātayati | hīnam ebhyo dattam akiñcitkaram bhavati | tasmāt samam eva vidhyāt ||
1938 ed. 1.39.11
bhavati cātra ||
roge śodhanasādhye tu yam vidyād doṣam ulvanaṃ
taṃ samīkṣya bhiṣak kuryād doṣapacyāvanaṃ mṛduḥ ||
1.39.11.1
jaloddhṛtauṣadhapalas toyadvikuḍavāyutaḥ |
pādāvaśeṣitaḥ kvāthaḥ pūtaḥ pānāya śasyate ||
1.39.11.2
tadvat kṣīrārddhakuḍavaḥ sauṣadhastriguṇodakaḥ ||
kalkākṣamātrikaś cūrṇṇo biḍālapadakānvitaḥ ||*
    • 1.39.11.2cd is similar to the vulgate's 1.39.14cd.
1.39.11.3
bhavet pāṇitalaṃ lehaḥ svarasas tu paladvayaṃ |
vyādhyādīnām bale madhye mātraiṣā śamanauṣadhai ||
1.39.11.4
ato jñātveṣṭato yojyo hīmahī nādhikedhikāḥ |
jñātvā koṣṭhauṣadhabalam mātrākalpyā suśobhane ||
1938 ed. 1.39.12
cale doṣe mṛdau koṣṭhe nekṣan tatra balan nṛṇāṃ |
avyāpaddurbbalasyāpi* śodhanaṃ hi tadā bhavet ||
    • Ḍalhaṇa noted the alternative reading avyāpaddurbalasyāpi that appears in our witnesses.
iti || 39 ||

[Adhyāya 40, draft based on MS H]

1938 ed. 1.40.1
athāto dravyarasavīryavipākavijñānīyam vyākhyāsyāmaḥ ||
1938 ed. 1.40.3
kecid ācāryā vruvate | dravyam pradhānam kasmāt vyavasthitatvāt | iha khalu dravyam vyavasthitan na rasādayaḥ | yathā ye phale rasādayas te pakve na bhavanti || nityatvāc ca nityaṃ hi dravyam anityaṃ hi guṇāḥ | yathā kalkādi pravibhāgās tad eva sampannarasagandhaṃ vyāpannarasagandhavān bhavatīti | svajātivyavasthānāc ca yathā pārthivaṃ dravyam anyabhāvan na gacchati | evaṃ śoṣāṇi | pañcendriyagrahaṇāc ca | pañcaindriyair gṛhyate draṣṭavyan na rasādayaḥ | āśrayatvāc ca dravyam āśritārasā iti | ārambha sāmarthyāc ca dravyāśrita ārambhaḥ || yathā vidārigandhādim āhṛtyāv adya vipaced ity evam ādiṣu na rasādiṣ ārambhaḥ | śāstraprāmāṇyāc ca śāstraṃ ha | dvividhan dravyaṃ sthāvarañ jañgam ti | kramāpekṣikatvāc ca rasādīnāṃ rasādayo hi dravyakramam apekṣante yathā taruṇe taruṇāḥ | saṃpūrṇa sampūrṇā iti | ekadeśasādhyatvāc ca dravyāṇām ekadeśenāpi vyādhayaḥ sādhyante | yathā mahāvṛkṣakṣīreṇeti | tasmād dravyam pradhānan rasādayaḥ kasmāt niravayavatvāt dravyasya | dravyalakṣaṇan tu kriyāguṇasamavāyaḥ kriyādravye vidyate | guṇāḥ samavāyakāraṇañ ceti ||
1938 ed. 1.40.4
nety āhur anye rasās tu pradhānan kasmāt āgamāt āgamo hi śāstram ity ucyate | śāstre rasā adhikṛtā yathā rasāyatta āhāra iti | upadeśāc ca | upadiśyate hi | yathā madhurāmlalavaṇā vātaṃ śamayanti | ato rasāḥ pradhānaṃ | anumāc ca | rasato hy anumīyate dravyaṃ | yathā madhuram iti || ṛṣivacanāc ca | ṛṣivacano vedaḥ | yathā kiñcid ījyārtham madhuram āhared iti | tasmāt rasāḥ pradhānaṃ | raseṣu tu guṇasaṃjñā rasalakṣaṇam atropadekṣyāmaḥ |
1938 ed. 1.40.5
nety āhur anye vīryam pradhānam iti | kasmāt prādhānyāt | ihatvauṣadhakarmmāṇi vīrya prādhānyaṃ na bhavanti | tad yathā | urddhabhāgodhobhāgobhayabhāgasaṃśamanaṃ sāṅgrāhikadīpanalekhanavṛṃhaṇarasāyanavājīkaraṇaś ca yathuharavilayanadāraṇamarddanaprāṇaghnaviṣapraśamanāni vīrya prādhānyena bhavanti | tantu vīryaṃ dvividhaṃ | uṣṇaṃ śītaṃ cāgniṣomīyatvāj jagataḥ | kecid aṣṭavidham āhuḥ | uṣṇaṃ śītaṃ snigdhaṃ rūkṣam vi ṣadam piccilam mṛdus tīkṣṇañ ceti | etāni khalu vīryāṇi svabhāvaguṇotkarṣād rasam abhibhūyātmakarmma kurvvanti | yathā tāvad vṛhatyañ ca mūlaṅ kaṣāya tiktaṃ vātaṃ śamayaty uṣṇavīryatvāt | kaṭukā pippalīpittaṃ śamayati | mṛduśītavīryatvāt | tiktā kākamācī pittaṃ varddhayaty uṣṇavīryatvāt | kaṭukaṃ mūlaṃ śleṣmāṇaṃ varddhayati snigdhavīryatvāt | amlaṃ kapitthaṃ śleṣmāṇaṃ ti rukṣavīryatvāt || bha ||
1938 ed. 1.40.6
ye rasā vātaśamanā bhavanti yadi teṣu vai |
rukṣalāghavaśaity āni na te hanyuḥ samīraṇam ||
1938 ed. 1.40.7
ye rasāḥ pittaśamanā bhavanti yadi teṣuvai |
taikṣṇyauṣṇyalaghutā caiva na te talkarmmakāriṇaḥ ||
1938 ed. 1.40.8
ye rasāḥ śleṣmaśamanā bhavanti yadi teṣu vai |
snehagauravaśaity ānu na te tatkarmmakāriṇaḥ ||
1938 ed. 1.40.9
tasmād vīryaṃ pradhānam iti ||
1938 ed. 1.40.10
nety āhur anye vipākaḥ pradhānam iti | kasmāt samyaṅ mithyā vipakvatvāt | iha hi dravyāṇyapaha tāni samyaṅ mithyā cāvipakvāni guṇan doṣam vā janayaṃti | tatrāhur anye prati ra sampāka iti | vipākaḥ kecit trividham icchanti | madhuram amlam kaṭukañceti | tat tu na samyak | bhūtaguṇād āgamāc cāmlo vipāko nāsti | pittaṃ hi vidagdham amlatām upaity āgneyatvāt | yad evaṃ lavaṇo 'pyanyaḥ pāke bhaviṣyati | śleṣmā hi vidagdho lavaṇatām upaiti | tamādasiddhānta eṣaḥ | pratirasam amlāmlasyaivaṃ sarvvaṣām iti dṛṣṭāntañ codāharanti | yathā śāliyavamudgādayaḥ prakīrṇāḥ svabhāvam uttarakāle pi na parity ajanti tadvat iti | kecit punar avalavanto valavatāṃ vaśamāyānt it evam avasthitaḥ pāka iti | āgame svāha | dvividha eva pāko madhuraḥ kaṭukaś ca | tayor madhurākhyo guruḥ kaṭukākhyo laghur iti | tatra pṛthivyaptejovāyvākāśānāṃ dvaividhyam bhavati | guṇasādharmyān gurutā | laghutā ca pṛthivyā yo gurvyaḥ | śeṣāṇi laghūni tasmād dvividha eva pāko bhavati || bha ||
1938 ed. 1.40.11
dravyeṣu pacyamāneṣu yeṣv ambupṛthivīguṇāḥ |
nivarttante 'dhikās tatra pāko madhura ucyate ||
1938 ed. 1.40.12
tejonilākāśaguṇāḥ pacyamāneṣu yeṣu tu |
nivarttante 'dhikās tatra pākaḥ kaṭuka ucyate ||
1938 ed. 1.40.13
pṛthak tvavādināmeṣeva vādinām vādasaṃgrahaḥ |
caturṇṇām api sāmagryam icchantyatra vipaścitaḥ ||
1938 ed. 1.40.14
tad dravyam ātmanā kiñcit kiñcid vīryeṇa sevitaṃ |
kiñcid rasavipākābhyān doṣaṃ hanti karoti vā ||
1938 ed. 1.40.15
pāko nāsti vinā vīryād vīryan nāsti vinā rasāt |
raso nāsti vinā dravyād dravyaṃ śreṣṭhatamaṃ smṛtaṃ ||
1938 ed. 1.40.16
janman tu dravyarasayor anyonyāpekṣikaṃ smṛtaṃ |
anyonyāpekṣikaṃ janma yathā syād dehadehinoḥ ||
1938 ed. 1.40.17
vīryasaṃjñā guṇā ye 'ṣṭau te 'pi dravyāśrayāḥ smṛtāḥ |
raseṣu na bhavantyete nirguṇāḥ smṛtāḥ ||
1938 ed. 1.40.18
dravye dravye ca yasmāddhi vipacyante na ṣaḍ rasāḥ |
śreṣṭhaṃ dravyamato jñeyaṃ śeṣā bhāvās tadāśrayāḥ ||
1938 ed. 1.40.19
amīmāṃsyānyacintyāni prasiddhāni svabhāvataḥ |
āgamenopayojyāni bheṣajāni vicakṣaṇaiḥ ||
1938 ed. 1.40.20
pratyakṣalakṣaṇaphalās prasiddhāś ca svabhāvataḥ |
oṣadhīn hetubhir vvidvān na parīkṣet kathañcana ||
1938 ed. 1.40.21
sahastreṇāpi hetūnān nāmvaṣṭhādir virecayet |
tasmāt tiṣṭhed vimatimānāgameśa tu hetuṣu ||
1.40.21.1
yā svabhāvavijñānaṃ vā raśaṃ yuktasenikaṃ |
āturopakramam miśraṃ bhūmijñānan tathaiva ca ||
1.40.21.2
dravyasaṃgrahaṇañ caiva tathā śamanaśodhanaṃ |
rasavīryavipākena proktam anyad daśaiva tu ||
caturthodaśa || || ||

[Adhyāya 41]

[First draft based on MS N]

1938 ed. 1.41.1
athāto dravyaviśeṣavijñānīyam vyākhyāsyāmaḥ ||
1938 ed. 1.41.3
tatra pṛthivyaptejovāyvākāśānāṃ samudāyād dravyābhinirvṛttir bbhavati | idaṃ pārthivam idam apyam idan tejasam idam vāyavyam idam ākāśyam iti ||
1.41.4.1
tatra sthūla sāndra manda sthira guru kaṭhina gaṃdha guṇa bahulam īṣatkaṣāyaprāyaso madhuram iti pārthivan tat sthairya gaurava saṃghātopacaya karaṃ viśeṣataś cādhogatisvabhāvam iti ||
1.41.4.2
śīta stimita manda guru rasa sāndra mṛdu picchila rasa guṇa bahulam īṣadamlaṃ prāyaso madhuram āpyan tat snehanahlādanaviṣyandanakaram iti |
1.41.4.3
tīkṣṇoṣṇarūkṣasūkṣmalaghuviṣadaṃ rūpaguṇabahulam īṣadamlaprāyam viśeṣataś corddhvagatisvabhāvam iti taijasaṃ || taddahanapacanatāpanaprakāśanaprabhāvarṇṇakaram iti |
1.41.4.4
sūkṣmarūkṣakharaśiśiralaghuviṣadaṃ sparśaguṇabahulam īṣattiktam viśeṣataḥ kaṣāyam iti vāyavyaṃ tadvaiṣadyaṃ lāghavaglapanavirūkṣaṇakaram iti ||
1.41.4.5
ślakṣṇasūkṣmavyavāyiviṣadaviviktarasaṃ śabdaguṇabahulam ākāśyan tasmāt tat mārddavasauṣiryalāghavakaram iti ||
1938 ed. 1.41.5
anena nidarśanena nānauṣadhabhūtañ jagati kiñcid dravyam astīti kṛtvā tan taṃ yuktiviśeṣamarthañ cābhipratītya svavīryaguṇayuktāni dravyāṇi kārmmukāni* bhavanti || tāni yadā kurvvanti sa kālaḥ | yat kurvanti tat karmma | yena kurvvanti tad vīryaṃ | yatra kurvvanti tad adhikaraṇaṃ | yathā kurvvanti sa upāyaḥ | yad abhiniṣpādayanti tat phalam iti |
    • The word kārmuka is known in early medical texts from this instance and one in the Carakasaṃhitā 1.26.13. The word is formed by P.5.1.103 in the sense “capable of accomplishing an action."
1938 ed. 1.41.6
tad atra virecanadravyāṇy ambupṛthivīguṇabhūyiṣṭhāni | pṛthivyāpo hi gurvvyaḥ | gurutvād adho gacchanti | tasmād virecanadravyāṇy ambupṛthivīguṇabhūyiṣṭhāni | vamanadravyāṇy agnivāyuguṇabhūyiṣṭhāni | agnivāyū hi laghū laghutvāc corddhvam uttiṣṭhataḥ | tasmād vamanaprāmāṇyād agnivāyubhūyiṣṭhāny ubhayaguṇabhūyiṣṭhan dravyam ubhayato bhāgaharaṃ | ākāśaguṇabhūyiṣṭhaṃ saṃśamanaṃ | sāṃgrāhikam anilaguṇabhūyiṣṭhaṃ | dīpanam agniguṇabhūyiṣṭhaṃ | lekhanam anilānalaguṇabhūyiṣṭhaṃ | bṛṃhanam pṛthivyambuguṇabhūyiṣṭhaṃ | evam auṣadhakarmmāṇy anumānāt sādhayet ||
1938 ed. 1.41.7
bhavanti ślokāḥ ||
mahyambvagnyātmakair ddravyais tribhiḥ sāmyati mārutaḥ |
khabhūmyambuvāyujaiḥ pittañ caturbbhiḥ saṃpraśāmyati ||
1938 ed. 1.41.8
kaphaḥ khatejo'nilajais tribhiḥ śāmyati dehināṃ |
khavāyuktābhyān dravyābhyāṃ vṛddhim abhyeti mārutaḥ ||
1938 ed. 1.41.9
āgneyam eva yad dravyan tena pittam udīryate |
mahyambujābhyān dravyābhyāṅ kaphaś cābhivivarddhate ||
1938 ed. 1.41.10
evam eva guṇādhikyaṃ dravye dravye vyavasthitaṃ |
dviśo vā bahuśo vāpi jñātvā doṣe 'vacācaret ||
1938 ed. 1.41.11
tatra ya ime guṇāṣṭauvīryasaṃjñakāḥ | śītoṣṇasnigdharūkṣamṛdutīkṣṇapicchilaviṣadās teṣān tīkṣṇoṣṇāv āgneyau | śītapicchilāv ambuguṇabhūyiṣṭhau | pṛthivīsomaguṇabhūyiṣṭhaḥ | snehas toyākāśaguṇabhūyiṣṭhaṃ | mṛdutvaṃ | vāyuguṇabhūyiṣṭhaṃ raukṣyaṃ | kṣitisamīraṇabhūyiṣṭhaṃ vaiṣadyaṃ | vipākāv uktaguṇau | karmmāṇy uṣṇasya dahanapācanamūrcchanasvedanavamanavirecanāni || śītasya prahlādanaviṣkambhanasthirīkaraṇaprasādanakledanajīvanāni | snigdhasya snehanabṛṃhaṇasantarppaṇavyājīkaraṇavayaḥsthāpanāni || rūkṣasyānilavṛddhisaṃgrahaṇapīḍanavirūkṣaśoṣarohaṇāni || viṣadasya kledāvūṣaṇavirūkṣaśoṣarohaṇāni || picchilasyopalepanapūraṇabṛṃhaṇasaṃśleṣaṇavyājīkaraṇāni || mṛdo raktamān saprasādanamukhyasaṃsparśanāni || tīkṣṇasya saṅgrahācūṣaṇāvadāraṇaśrāvaṇāni | tatroṣṇasnigdhau vātaghnau | śītamṛdupicchilāḥ pittaghnāḥ | tīkṣṇarūkṣaviṣadāḥ śleṣmaghnāḥ | gurupāko vātapittaghnaḥ | laghupākaḥ śleṣmapittaghna iti | teṣu mṛduśītoṣṇāḥ sparśagrāhyāḥ | picchilaviṣadau cakṣuḥsparśābhyāṃ | snigdharūkṣau cakṣuṣā | tīkṣṇaḥ sukhaduḥkhotpādanāt | gurupākaḥ sṛṣṭaviṇmūtratayā kaphāṃ kleśanañ ca | laghur bbaddhaviṇmūtratayā mārutakopanañ ca | tatra tulyaguṇeṣu bhūteṣu rasavaiśeṣyam upalakṣayet || yathā madhuro guruś ca pārthivaḥ | madhurasnigdhaśītāś cāpyā iti ||
1938 ed. 1.41.12
|| bhavati cātra ||
1.41.12i
guṇā ye uktā dravyeṣu śarīreṣv api tān viduḥ |
sthānavṛddhikṣayāt tasmād dehināṃ dravyahetukā iti ||
|| 41 ||

[Adhyāya 42, draft based on MS H]

1938 ed. 1.42.1
athāto rasaviśeṣavi-jñānīyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||
1938 ed. 1.42.3
ākāśapavanadahanatoyabhūmiṣu yathāsaṅkhyam ekottaraparivṛddhāḥ || śa bdasparśarūparasagandhāḥ || tasmād āpyo rasaḥ parasparānupraveśāc ca sarvveṣāṃ sānnidhyam asti utkarṣāt tu grahaṇaṃ | sa khalvāpyo rasaḥ śeṣabhūtasaṃsarggādvidagdhaḥ ṣaḍvidho bhavati | tad yathā | madhuro 'mlo lavaṇaḥ kaṭukastiktaḥ kaṣāya iti | tatrodakavāhulyātmadhuraḥ | toyāgnivāhulyādamlaḥ bhūmyagnivāhulyāl lavaṇaḥ vāyvākāśavāhulyāttiktaḥ | vāyvagnivāhulyātkaṭukaḥ pṛthivyanilavāhulyātkaṣāya iti ||
1938 ed. 1.42.4
tatra madhurāmlalavaṇā vātaghnāḥ | madhuratiktakaṣāyāḥ pittaghnāḥ kaṭutiktakaṣāyāḥ śleṣmaghnāḥ ||
1938 ed. 1.42.5
tatra vāyurātmaivātmā | pittamāgneyaṃ | śleṣma saumya iti ||
1938 ed. 1.42.6
ta ete rasāḥ svayonivardhanā anyayonipraśamanāś ca |
1938 ed. 1.42.7
kecid āhur agnīṣomīyatvājjagataḥ | dvividhā rasāḥ saumyā āgneyāś ca | tatra madhuratiktakaṣāyāḥ saumyāḥ dvividhā kaṭvamlalavaṇā āgneyāḥ | madhurāmlalavaṇāḥ snigdhā guravaś ca dvividhā kaṭutiktakaṣāyā rūkṣā laghavaś ca | saumyāḥ śītāḥ | āgneyās tūṣṇāḥ |
1.42.8.1
tatra śaityarūkṣalāghavavaiṣadyaguṇalakṣaṇo vāyuḥ | tasya samānayoniḥ kaṣāyo rasaḥ | saumyaḥ śaityāc chaity am abhivardhayati | raukṣyād raukṣyaṃ lāghavāl lāghavaṃ vaiṣadyād vaiṣadyam iti ||
1.42.8.2
auṣṇyataikṣṇyaraukṣyalāghavavaiṣadyaguṇalakṣaṇampittantasya samānayoniḥ kaṭuko rasaḥ | saumya auṣṇyād auṣṇyam abhivardhayati | taikṣṇyāt taikṣṇyaṃ raukṣyād raukṣyaṃ lāghavāl lāghavaṃ vaiśadyād vaiśadyam iti ||
1.42.8.3
mādhuryasnehagauravaśaityapaicchilyaguṇalakṣaṇaḥ śleṣmā tasya samānayo nirmadhuro rasaḥ | saumya mādhuryāt mādhuryam abhivardhayati | snehāt snehaṃ gauravād gauravaṃ śaityāc chaityaṃ paicchilyāt paicchilyam iti ||
1938 ed. 1.42.8.4
tasya punar vviparītaḥ kaṭuko rasaḥ | śleṣmaṇaḥ pratyanīkatvāt | kaṭukyātmādhuryam abhibhavati | raukṣyāt snehaṃ lāghavād gauravaṃ auṣṇyāt paicchity an tad etan nidarśanamātram uktaṃ |
1938 ed. 1.42.9
rasalakṣaṇam ata ūrdhvaṃ vakṣyāmaḥ || tatra yaḥ paritoṣam utpādayati tarppayati mukhopalepañ janayati prahlādayati śleṣmāṇañ cābhivardhayati sa madhuraḥ || yo dantaharṣam utpādayati | mukhāśrāvañ jana-yati śraddhāñ cotpādayati so 'mlaḥ || yo bhaktarucim utpādayati | kaphaprasekañ janayati mārddavañ copādayati sa lavaṇaḥ || yo jihvām udvejayati śiro gṛhṇāti nāsikāñ ca śrāvayati sa kaṭukaḥ || yo gale śoṣam utpāda-yati mukhavaiṣadyam utpādayati bhaktaruciñ copādyati sa tiktaḥ || ya āsyam pariśoṣayati- jihvāṃ stambhayati kaṇṭham badhnāti hṛdayam pīḍayati sa kaṣāyaḥ ||
1.42.10.1
rasaguṇān ata ūrdhvam vakṣyāmaḥ || tatra madhuro raso raktamāṃsado 'sthimajjojaḥ śukravardhanaś cākṣuṣyaḥ keśyauvalakṛtsandhānaḥ śoṇitaḥ śoṇitaprasādo vālavṛddhakṣatakṣīṇahitaḥ ṣaṭpadapipīlikānāmiṣṭatamaḥ || tṛṣṇāmūrcchādāhaḥ praśamanaḥ | ṣaḍindriyaprasādanaś ceti | sa evaṃguṇo 'py eka evātyartham upayujyamānaḥ kāsaḥ śvāso lasakavamathurvvadanamādhuryasvaropaghātakṛmigalagaṇḍān āpādayati | tathārvvudaślīpadabastigudopalepābhiṣyandaprabhṛtīn nayanavikārānn upajayati ||
1.42.10.2
amlas tu jaraṇaḥ pācanapavananigrahaṇo nulomano vidāhī vahiḥśītaḥ kledanaḥ prāyaśo hṛdyaś ceti | sa khalv evaṃguṇo 'py eka evātyartham upayujyamāno dantaharṣanayanasammīlanaromasamvejanakaphavilāyanaśarīrapraśithilatām āpādayati | tathā kṣatavihatadagdhadaṣṭabhagnaśū-nacyutāvamathitacchiyavisarppitacchinnaviddhotpiṣṭādīni pāca-yaty āgneyasvabhāvatvvāt ||
1.42.10.3
lavaṇas tu saṃśodhanaḥ pācano viśleṣaṇas tarppaṇaḥ kledanaḥ śaithilyakṛt sarvvarasapratyanīkabhūto mārggaviśodhanaḥ sarvvaśarīrāvayavamārddavakaraś ceti | sa khalu evaṃguṇo 'py eka evātyartham upasevyamāno gātrakaṇḍūko tha śophavaivarṇṇakaraḥ svaropaghātendriyopatāpān upajanayati | tathākṣimukhapākaraktapittavātaśoṇitāmlīkāprabhṛtīnvikārān upajanayati ||
1.42.10.4
kaṭukas tu dīpanaḥ pācano rocanaḥ śodhanaḥ sthaulyā lyālasakaviṣakuṣṭhakaṇḍūpraśamanaḥ sandhibandhacchedano vasādanas stanyaśukrakaphamedasām upahantā ceti | sa khalv evaṃguṇo 'py eka evātyartham upayujyamāno bhramamadagalatālvoṣṭhaśoṣadāhasantāpān āpādayati | tathā valavighātakampatodabhedakṛt karacaraṇapārśvapṛṣṭhaprabhṛtiṣu ca vātaśūlān upajanayati ||
1.42.10.5
tiktas tu rocano dīpanaḥ śodhanaḥ kaṇḍūkoṣṭhatṛṣṇāmūrcchāpraśanaḥ stanyaśodhano viṇmūtrakledamedovasāpūyopaśoṣaṇaś ceti | sa khalv evaṅguṇo 'py eka evātyartham upayujyamāno gātramanyāstambhākṣepakordditaśiraḥśūlān upa-janayati | tathā bhramatodabhedacchedāsyavairasyāny āpādayati ||
1.42.10.6
kaṣāyas tu saṅgrāhiko ropaṇaḥ stambhanaḥ śodhanollekhanaḥ śoṣaṇaḥ pīḍanaḥ kledopaśoṣaṇaś ceti | sa khalv evaṅguṇo 'py eka evātyartham upayujyamāno hṛdayapīḍāsyaśoṣodarādhmānavākyagrahamanyāstambhaprabhṛtīn vikārān upajanayati | tathā gātrasphuraṇacimicimāyanākuñcanākṣepaṇaprabhṛtīn vikārānupajanayati ||
1938 ed. 1.42.11
sarvveṣām eva dravyāṇy upadekṣyāmaḥ | tad yathā kākolyādi kṣīraghṛtavasāmajjaśāliyavagodhūmamāṣaśṛṅgāṭakakaśeruka kālāṅkālukapiyālapuṣkaravījakāśmaryamadhūkadrākṣākharjūrarājādananālikerekṣuvikārāḥ | balātibalātmaguptāvidārīpayasyāgokṣurakakṣīramoraṭamadhūlikākūṣmāṇḍādiḥ samāsena madhuro varggaḥ || dāḍimāmalakamātuluṅgāmrāmrātakakapitthakaramarddavadaraprācīnāmalakakośāmrabhavyapārāvatavetraphalatintiḍīkalajacāmlavetasadantaśaṭhadadhitakrasurāsauvīratuṣodakadhānyāmlaprabhṛtīni samāsenāmlo varggaḥ || saindhavasauvarccalaviḍapākyaromakasāmudrapācimakṣāroṣarasuvarccilaprabhṛtīni samāsena lavaṇo varggaḥ || pippa-lyādiḥ surasādir mmadhuśigrumūlakalaśunasumukhaśītaśivakuṣṭhadevadāruhareṇukā 'valgujaphalacaṇḍāguggulumustalāṅgalakīśukanāsīpīluprabhṛtī-ni śālasārādiś ca prāyaśaḥ kaṭuko varggaḥ || āragvadhādirgguḍūcyādirmmaṇḍūkaparṇṇīvetrakarīraharidrādvayendrayavavaruṇasvādukaṇṭakasaptaparṇṇavṛhatīdvayaśaṃkhinītṛvṛtkṛtavedhanakarkkoṭakakāravellavārttākukaravīrasumanāḥśaṃkhapuṣpyapāmārggatrāyamāṇāśokarohivaijayantīsuvarccalāvṛścikālījyotiṣmatīprabhṛtīni tikto varggaḥ || nyagrodhādirambaṣṭhādir lodhrādiḥ priyaṅvādistriphalā śallakījamvvasthitindukādīni katakaśākaphalāni sālasārādiś ca prāyasaḥ kuravakakovidārajīvantīsuniṣaṇṇakaprabhṛtīni varakādayo mudgādayaś ca samāsena kaṣā-yo varggaḥ ||
1938 ed. 1.42.12
tatraiteṣāṃ rasānāṃ saṃyogās triṣaṣṭirv bhavanti || tad yathā pañcadaśa dvikāḥ | viṃśatis trikāḥ | pañcadaśa catuṣkāḥ | ṣaṭ pañcakāḥ | ekaṣaṭkāḥ | ekaikaśaś ca śaḍrasā iti | teṣām anyatra vakṣyāmaḥ ||
1938 ed. 1.42.13
bhavati cātra ||
yuktāḥ ṣaḍadhigacchanti valino vaśyatāṃ rasāḥ |
yathā doṣāḥ prakupitā vaśaṃ yānti valīyasa iti ||
|| 42 ||

[Adhyāya 43, draft based on MS H]

1938 ed. 1.43.1
athāto vamanadravyavikalpavijñānīyam vyākhyāsyāmaḥ ||
1.43.3.part1
vamanadravyānām phalākhyānām madhye madanaphalāni śreṣṭhatamāni bhavanti || tatra madanapuṣpāṇām ātapaśuṣkāṇā cūrṇaprakuñcaṃ pratyak puṣpīnimvakaṣāyāṇām anyatamenālo pāyayitvā vāmayet | madanaśatvāṭūcūrṇṇāny evam madhulavaṇayuktāny abhiprataptāni | madanaśalāṭucūrṇṇasiddhām vā tilayavāgūn | nivṛttām vā nātihariti pāṇḍūnāṃ kuśamūḍhāvavaddhamṛdgomayapraliptānāṃ yavavūsamāṣaśālyādidhānyarāśāvaṣṭharātroṣitaklinnabhinnānām phalapippalīrāhṛtyātape pariśoṣayet tāsāṃ dadhipalavimṛditapariśuṣkāṇāṃ subhājanasthānām antarnnakhamuṣṭhim uṣṇena yaṣṭhīmadhukaṣāyeṇa kovidārādhyanyatamakāṣāyeṇa vā vimṛdya trirātraparyuṣitam madhusaindhavayuktam āśīrbhir abhimantritam udaṅmukhaḥ prāṅmukham āturam pāyayet anena mantreṇa abhimantrya ||
1.43.3.1
brahmadakṣāśvirūdrendrabhūcandrārkkānilānalāḥ |
ṛṣayaḥ sauṣadhigrāmā bhūtasaṃghāś ca pāntu te ||*
    • This and the next passage are found in the Agnipurāṇa 279.014cd (Mitra 1870: v.3, p.35).
1.43.3.2
rasāyaneva siddhānān devānām amṛtaṃ yathā |
sudhevottamanāgānāsbhaiṣajyam idam astu te ||
1.43.3.part2
viśeṣeṇa śleṣmajvarapratiśyāyāntarvvidradhiṣv apravarttamāne doṣe pippalīvacāsarṣapakalkonmiśrair uṣṇāmvubhiḥ punaḥ punaḥ pravarttayed āsamyag vāntalakṣaṇād iti | madanaphalamajjacūrṇṇam vā tat kvāthaparibhāvitam vasena dravyakaṣāyeṇa | madanaphalamajjā siddham vā payaḥ | madanaphalamajjasiddhena vā payasā vā yavāgūm adhobhāgāsṛhṛdrogayoḥ | madanaphalamajjasiddhasya vā payaso dadhibhāvam upagatasya | dadhyuttarakaṃ dadhi vā kaphaprasekaśarddistameṣu | madanaphalamajjācūrṇṇa rasam vā bhallātakasenhavadādāya phāṇitībhūtaṃ lehayet | ātapaśuṣkam vā jīvantī kaṣāyeṇa pittakaphasthānagate | madanaphala majjākvātham vā pippalyādi prativāpaṃ ūṣaṇanimvakaṣāya yor anyatamena santarppaṇaṃ | kaphasarvvavyādhiharam iti madanaphalam uktaṃ |
1938 ed. 1.43.4
jīmūtakakusumacūrṇṇam vā pūrvvavad eva kṣīreṇa nivṛtteṣu yavāgūṃ romaseṣu | santānikām vā nirllomaśeṣu | dadhyuttarakaṃ haritakapāṇḍuṣu | dadhi tat kaṣāyasaṃsṛṭāṃ surām vā paryāgateṣu | madanaphalamajja
1938 ed. 1.43.5
vidhānavat kuṭajaphalamajjavidhānaṃ |
1938 ed. 1.43.7
ikṣvākukusumacūrṇṇam vā pūrvvavad eva kṣīreṇa |
1938 ed. 1.43.8
dhāmārgavasyāpi madanaphalamajjā vidhānavad upayogaḥ ||
1938 ed. 1.43.9
kṛtavedhanamadanaphalamajjapippalīmām vamanadravyaparibhāvitānām bahuśaś cūrṇṇam utpalādiṣu dattam āghrā ya vasati tattvanavavaddhadoṣeṣu yavāgūmākaṇṭham pītavatsu ca dadyād iti | śirovirecanāny evaṃ pradhānatamāni bhavanti ||
1938 ed. 1.43.11
bhavati cātra
kalkaiḥ kaṣāyaiḥ svarasaiś ca cūrṇṇair api ca vuddhimān |
peyalehyādibhojyeṣu vamanānyūpakalpayet ||
|| 43 ||

[Adhyāya 44, draft based on MS H]

1938 ed. 1.44.1
athāto virecanadravyavikalpavijñānīyam vyākhyāsyāmaḥ ||
1938 ed. 1.44.3
aruṇābhan tṛvṛn mūlaṃ śreṣṭhaṃ mūlavirecane |
pradhānas tilvakas tv akṣu phaleṣv api harītakī ||
1938 ed. 1.44.4

snehāpayaḥ payassūktam iti prādhānyasaṅgrahaḥ |
teṣām vidhānaṃ vakṣyāmi yathāvad anupūrvvaśaḥ ||
1938 ed. 1.44.5
vairecanadravyakaṣāyapītam mūlam
mahattraivṛtamatra śuddhaṃ |
cūrṇṇīkṛtaṃ saindhavanāgarāḍhyam
pibet tad amlair anilādhijuṣṭaḥ ||
1938 ed. 1.44.6
svādukvāthair api cekṣor vvikāraiḥ paitteroge kṣīrayuktān nihanyāt |
drākṣārasatriphalākvāthamūtrair yuktam pibet kaphajavyoṣagāḍhaṃ ||
1938 ed. 1.44.7
trivarṇṇakatrikaṭukābhyānyuktaṃ lihyāc cūrṇṇan tadguḍenābhiyojyaṃ |
kvāthaprasthe kuḍavan tasya dadyāt yuktyā dadyān nāgaraṃ saindhavañ ca ||
1938 ed. 1.44.8
pacet sarvvaṃ yāvad etad ghanaṃ syāl lehībhūtan tatprayojyaṃ tatas tu |
tṛvṛtkalkonāgarārddhena yuktaḥ sasaindhavo mūtrayuktas tu peyaḥ ||
1938 ed. 1.44.9
sametṛvṛn nāgare cābhayāñ ca dadyād arddham pūgaphalaṃ sadāruḥ |
viḍaṃgasāraṃ marica vaiṣayogaḥ sasaindhavo mūtrayuktaḥ pradhānaḥ ||
1938 ed. 1.44.12
vairecanadravyacūrṇṇasya bhāgas tataḥ kvāthaḥ sammitañcāsya tulyaṃ |
sumardditaṃ sarppiṣā tacchritena tatkvāthośmasveditā varttitañ ca ||
1938 ed. 1.44.13
pākaprāpte phāṇitaṃ cūrṇṇitāktaṃ kṣiptvā pakvaṃ cāvatāryā pramādāt |
śītīkṛtvā modakaṃ saurabhājyaṅ kuryād evam bhakṣyakalpā samāsān |
1938 ed. 1.44.14
mudgānām vātaiḥ samaṃ sādhitānāṃ yūṣo hṛdyaḥ sadhṛtaḥ saindhavāḍhyaḥ ||
virecayed vaidaleṣv eṣu kalpaḥ kāryās tajñair vvāmanīyeṣu caiva ||
1938 ed. 1.44.15
ikṣur dvidhā pāṭayitvāvalipya tṛvṛt kalkaiḥ pravisandhāya cāpi |
paktvā samyak puṭapākaṃ krameṇa khādec chītaṃ pittarogābhibhūtaḥ ||
1938 ed. 1.44.28
vairecanikaniḥkvātha bhāgāḥ śītās trayo mitāḥ |
dvau phāṇitasya tāṃ sarvvā nyūnaragnāvadhiśrayet ||
1938 ed. 1.44.29
tatsādhusiddham vijñāya śītī kṛtvā nidhāpayet |
kalaśe kṛtasaṃskāre vibhajyantu himāhimau ||
1938 ed. 1.44.30
ūrddhvañ jātarasaṃ māsād āsavaṃ madhugandhikaṃ |
mātrayā prapibet prātaḥ tataḥ samyag viricyate ||
1938 ed. 1.44.31
vairecanikamūlānāṃ kvāthe māsān susādhitān |
sudhautaṃ tatkaṣāyeṇa śālīnāñ cāpi taṇḍulaṃ ||
1938 ed. 1.44.32
avakṣudyaikataḥ piṇḍāṃ kṛtvā śuṣkāṃ sucūrṇṇitāṃ |
śālitaṇḍulacūrṇṇantu samyak svinnaṃ suśītalaṃ ||
1938 ed. 1.44.33
tasya piṣṭasya bhāgām̐strīn kiṇvabhāgavimiśritān |
maṇḍodakārthe kvāthan tu dadyāt tat sarvam ekataḥ ||
1938 ed. 1.44.34
nidadhyāt kalase tāntu surāñ ca tarasām pibet |
eṣa eva surākalpo vamaneṣv api kīrttitaḥ ||
1938 ed. 1.44.35
mūlāni tṛvṛtādīnām prathamasya gaṇasya ca |
mahataḥ pañcamūlasya bhārggī śārṅgaṣvayor api ||
1938 ed. 1.44.36
triphalām vacām ativiṣāṃ sudhāhemavatīn tathā |
saṃhṛtyaitāni sarvvāṇi kuryād bhāgāvubhau pṛthak ||
1938 ed. 1.44.37
kuryān niḥkvātham ekasmin ekasmin cūrṇṇam eva ca |
tena kvāthena bahuśo viśuddhāṃ bhāvayed yavān ||
1938 ed. 1.44.38
śuṣkāṇām mṛdubhṛṣṭānān teṣām bhāgās trayo mitāḥ |
caturtham bhāgam āvāpya cūrṇṇam apyatra kīrttitaṃ ||
1938 ed. 1.44.39
kalase prakṣiyedvidvān tatas tan tadanantaraṃ |
teṣām eva kaṣāyeṇa śītenābhiprapūrayet ||
1938 ed. 1.44.40
pūrvvavat sannidadhyāt tu jñeyaṃ sauvīrakaṃ hitaṃ |
pūrvvokta varggam āhṛtya dvidhā kṛtvaikam etayoḥ ||
1938 ed. 1.44.41
bhāgaṃ saṃkṣudya saṃsṛjya yavaiḥ sthālyāṃ sahākṣipet |
ajaśṛgyāḥ kaṣāyeṇa tenābhyāsicya sādhayet ||
1938 ed. 1.44.42
susiddhāṃ cāvacāryaitām oṣadhibhyo vimokṣayet |
vimṛdya satuṣān etān tatastāṃ pūrvvavadyavāṃ ||
1938 ed. 1.44.43
pūrvvoktauṣadhabhāgasya cūrṇṇaṃ datvā |
tenaiva sahayūṣeṇa kalase pūrvva sukṣipet ||
1938 ed. 1.44.44
jñātvā jātarasañ cāpi tattuṣodakam āpnuyāt |
tuṣodasauvīrakayor vvidhir eṣa prakīrttitaḥ ||
1938 ed. 1.44.45
ṣaḍrāttrāt saptarātrād vā te ca peye sure smṛte |
vairecaneṣu dravyeṣu tṛvṛtkalpavidhiḥ smṛtaḥ ||
1.44.82
mahāvṛkṣapayaḥ pītair yavāgūstaṇḍulaiḥ kṛtāḥ |
virecayed āśupītāguḍenotkārikā kṛtā ||
1.44.83
leho vā sādhitaḥ samyak snuhīkṣīrasurāghṛtaiḥ |
vibhāvitā snuhīkṣīrepippalyo lavaṇāni ca ||
1.44.84ab
cūrṇṇaṅkampilyakasyāpi tat pītaṅ guḍikākṛtaṃ |
1.44.45.3
cūrṇṇaṅkampilyakasyāpi tatpītaṅguḍikākṛtaṃ |
1938 ed. 1.44.64
harītakī viḍaṅgāni saindhavan nāgaran tathā ||
marīcāni ca tat sarvvaṅ gomūtreṇa virecanaṃ |
1938 ed. 1.44.65
harītakīm bhadradāru kuṣṭhaṃ pūgaphalan tathā ||
saindhavaṃ śṛṅgaverañ ca gomūtreṇa virecanaṃ |
1938 ed. 1.44.66
nīlīphalanāñ cūrṇṇantu nāgarābhayayos tathā ||
līḍhvā guḍaiṇa salilam paś cād uṣṇam piven naraḥ |
1938 ed. 1.44.67
pippalyādi kaṣāyeṇa pibet piṣṭāṃ harītakīṃ ||
saindhavopahitāṃ samyag eṣa yogo virecanaḥ |
1938 ed. 1.44.71cd
triphalā sarvvarogaghnī ghṛtabhogena mūrcchitā ||
1938 ed. 1.44.72
vayaḥ saṃsthāpanañ cāpi kuryāt satatasevitā |
1.44.68
harītakī bhakṣyamāṇā nāgareṇa guḍena vā ||
saindhavopahitā vāpi sātatyenāgnidīpanī |
1.44.54cd
vyoṣaṃ trijātakam mustā viḍaṅgāmalake tathā ||
1.44.55
navaitāni samānāni tṛvṛdaṣṭagāṇāni vā |
suślakṣṇacūrṇṇitānīha gāḍitāni vimiśrayet ||
1.44.56cd
ṣaḍbhiś ca śarkkarābhāgair īṣat saindhavamākṣikaiḥ |
1.44.57ab
piṇḍīkṛtam bhakṣayitvātataḥ śītāmbu pāyayet ||
1.44.58cd
avipattir ayaṃ yogaḥ praśastaḥ pittarogiṇāṃ |
1.44.59
kṣārānupānam bhoktavyo vātaślemārturair nnaraiḥ ||
bhakṣyarūpasadharmmatvād āḍhyeṣv eva vidhīyate |
1.44.86ef
avekṣya samyag rogādīn yathāvad upayojayet ||
1938 ed. 1.44.84cd
saptalāṃ śāṅkhinīn dantīn tṛvṛd āragvadham vacāṃ |
1938 ed. 1.44.85
mūtreṇa bhāvyaṃ saptāhaṃ snuhākṣīre tathaiva ca ||
kīrṇṇan tenāthacūrṇṇena mālyaṃ vasanam eva vā |
1938 ed. 1.44.90
ghṛteṣu taileṣu payaḥsu cāpi madyeṣu mūtreṣu tathā raseṣu |
anneṣu bhakṣyeṣu tathaiva lehe virecanaṃ sādhu niyojanīya
|| iti || ||

[Adhyāya 45, draft based on MS H]

1938 ed. 1.45.1
athāto dravadravyaviśeṣavijñānīyaṃ vyākhyāsyāmaḥ ||

[Pānīyavarga]

1938 ed. 1.45.3
pānīyaṃm āntarīkṣyam anirddeśyarasam amṛtaṃ jīvanan tarppaṇan dhāraṇam āśvāsajananaṃ śramaklamapipāsāmadamūrcchātandrāpraśamanam ekāntataḥ pathyatamañ ca ||
1938 ed. 1.45.4
tad evāvanau patitam anyatamam upalabhyate | nadīsarastaḍāgakūpavāpīpraśravaṇodbhijacauṇṭyādiṣu sthāneṣv anyatamaṃ rasam upabhate |
1938 ed. 1.45.5
tatra lohitakapilapāṇḍupītanīlaśukleṣv avanipradeśeṣu madhurāmlalavaṇakaṭutiktakaṣāyā yathāsaṃkhyam udakarasā bhavantīty eke bhāṣante ||
1938 ed. 1.45.6
tat tu na samyak pṛthivyādīnām anyo 'nyānupraveśakṛtaḥ sa khalūdakaraso bhavaty utkarṣāpakarṣakṛtena saṃyogaviśeṣeṇa || tatra svalakṣaṇodakaguṇabhūyiṣṭhāyām madhuraṃ | toyāgniguṇabhūyiṣṭhāyām amlaṃ| pṛthivyagniguṇabhūyiṣṭhāyāṃ lavaṇaṃ | vāyvagniguṇabhūyiṣṭhāyāṅ kaṭukaṃ| vāyvākāśaguṇabhūyiṣṭhāyāṃ tiktaṃ | pṛthivyanilaguṇabhūyiṣṭhāyāṅ kaṣāyaṃ | ākāśaguṇabhūyiṣṭhāyām avyaktarasam avyaktaṃ hy ākāśam ity atas tat pradhānam avyaktarasatvāt tat peyam āntarīkṣālābhe |
1938 ed. 1.45.7
tatrānta-rikṣañ caturvvidhaṃ || tadyāthā | dhāraṃ kāraṃ tauṣāraṃ haimam iti | teṣān dhāraṃ pradhānaṃ laghutvāt tat punar dvividhaṃ | gāṅgaṃ sāmudrañ ca tayoḥ parīkṣaṇaṃ | tatra śālyodanapiṇḍam akuthitam avidagdhaṃ | rajatabhājanopahitaṃ varṣati deve kurvvīta sa cet muhūrttasthitas tādṛśa eva bhavati | tad gāṅgam iti avagantavyaṃ | varṇṇānyatāsitthaprakledo vā tatsāmudram iti vidyāt | tan nopādeyaṃ | sāmudram apy āśvayuji māsi gṛhītaṃ gāṅgavad bhavati | tad upādeyam iti | śuklapaṭaikadeśapracyutam athavā harmmyatalaparibhraṣṭam anyair vvā prayogair ggṛhītaṃ śailabhājane śailavan mṛnmaye vā pātreṣv anuguptan nidadhyāt | tat sarvvakālam upayuñjīta | tasyālābhe bhaumaṃ | tat punaḥ saptavidhaṃ | tad yathā kaupan nādeyaṃ sārasan tāḍāga m prāsravaṇam audbhijaṃ cauṇṭyam iti ||
1938 ed. 1.45.8
tatra varṣāvarṣāsvāntarikṣamaudbhijaṃ vā seveta mahāguṇatvā-t | śaradi sarvvam prasannatvāt | hemante sārasan tāḍāgam vā | vasante kaupaṃ cauṇṭyaṃ prāsrāvaṇam vā | grīṣme 'pyevaṃ | prāvṛṣyendram anabhivṛṣṭaṃ sarvvaṃ eva |
1938 ed. 1.45.9
kīṭamūtrapurīṣāṇḍaśava-kothapradūṣitaṃ | tṛṇaparṇṇodakayutaṃ kaluṣam viṣasaṃyutaṃ ||
1938 ed. 1.45.10
yo 'vagāheta varṣāsu pibed vāpi navañ jalaṃ |
sa bāhyābhyantarān rogān labhate kṣipram eva tu ||
1938 ed. 1.45.11
tatra yat paṅkaśevālatṛṇahaṭhapadmaprabhṛtibhir avacchannaṃ raviśaśikiraṇānilair vvātijuṣṭāṃ gandharasopasṛṣṭan tad vyāpannam iti vidyāt | sparśarasarūpagandhavīryavipākāḥ | doṣāḥ ṣaṭ kharatā paicchilyam auṣṇyaṃ dantagrāhitā ca sparśadoṣaḥ | paṅkasikatāśaivālavāhulyādvikṛtavarṇṇatā rūpadoṣaḥ | vyaktarasatā rasadoṣaḥ | aniṣṭagandhatā gandhadoṣaḥ | yad upayuktan tṛṣṇāgauravaśūlakaphaprasekān āpādayati sa vīryadoṣaḥ | yad upayuktaṃ cirād vipacyate viṣṭambhayati sa vipākadoṣaḥ || ta ete āntarikṣe doṣā na bhavanti |
1938 ed. 1.45.12
vyāpanne cāgnikvathanaṃ sūryātapanam ayam piṇḍataptanirvvāpaṇam vā prasādhakam bhavati
1938 ed. 1.45.17
saptakaluṣasya prasādhakāni bhvanti | tad yathā || katakagomedakavisagranthiparṇṇīmūlaśevālavastrāṇimuktāmaṇiś ceti ||
1938 ed. 1.45.19
saptaśītīkaraṇāni bhavanti | tad yathā || pravātasthāpanam dakaprakṣepanaṃ yaṣṭibhrāmaṇam vyajanaṃ | vastroddharaṇaṃ | vālukāprakṣepaṇaṃ sikyāvalam vanañ ceti ||
1938 ed. 1.45.18
pañca nikṣepaṇāni bhavanti | tad yathā | phalakaṃ tryaṣṭakaṃ muñjāvalayaṃ dakamañ cikāśikyakañ ceti |
1938 ed. 1.45.12a
nāgapuṣpacampakotpalapāṭalāprabhṛtibhiś cādhivāsanam iti ||
1938 ed. 1.45.20
sugandhavispaṣṭarasaṃ suśītan tarṣanāśanaṃ |
acchaṃ laghu ca hṛdyañ ca toyaṅ guṇavad ucyate ||
1938 ed. 1.45.21
tatra nadyaḥ paścimābhimukhāḥ pathyā laghūdakatvāt | pūrvvābhimukhā na praśasyante gurūdakatvāt | dakṣiṇābhimukhā nātidoṣalā bhavanti | sādhāraṇatvāt | tatra sahyaprabhavāḥ kuṣṭhañ janayanti | vindhyaprabhavā kuṣṭhaṃ hṛdrogañ ca | malayaprabhavāḥ krimīn | mahendraprabhavāḥ ślīpadodarāṇi | himavatprabhavāḥ | galagaṇḍaṃ kvacid gaṇḍamālāṃ | prācyāvanty āparāvantyāś cārśāṃsy upajanayanti | tatra pāriyātraprabhavā valārogyakarā iti ||
1938 ed. 1.45.22
nadyaḥ śīghravahā laghvyaḥ proktā yāś cāmalodakāḥ |
gurvvyaḥ śaivālakaluṣajalaudyāmandagāś ca yāḥ ||
1938 ed. 1.45.24
tatra sarvveṣāṃ bhaumānām pratyūṣasi grahaṇaṃ | tatra hi śaityalāghavam adhikam bhavati | śaityañ cāparo guṇa iti ||
1938 ed. 1.45.25
divārkkakiraṇair jjuṣṭaṃ juṣtam indukarair nniśi |
arūkṣam anabhiṣyandi tattulyaṃ gaganāmbunā ||
1938 ed. 1.45.26
gaganāmbu tridoṣaghnaṃ gṛhītaṃ yat subhājane |
balyaṃ rasāyanaṃ śītaṃ mātrāpekṣan tataḥ paraṃ ||
1938 ed. 1.45.27ab
raktoghnaṃ śītalaṃ hlādi jvaradāhastṛṣāpahaṃ |
1938 ed. 1.45.28
mūrcchāpittoṣmadāheṣu viṣe rakte mādatyaye ||
bhramaklamaparīteṣu tamake vamathau tathā |
1938 ed. 1.45.29
ūrddhage raktapitte ca śītamambhaḥ praśasyate ||
pārśvaśūlapratiśyāye vātaroge galagrahe |
1938 ed. 1.45.30
ādhmāte stimite kāṣṭhe sadyaḥśuddhe navajvare ||
hikkāyāṃ snehapīte ca śītāmbu parivarjjayet |
1938 ed. 1.45.45cd
arocake pratiśyāye pramehaś ca yathau tathā ||
1938 ed. 1.45.46
mande 'gnāvudare koṣṭhe jvare netrāmayeṣu ca |
vraṇe ca madhumehe ca pānīyam mandam ācaret ||
1938 ed. 1.45.27cd
candrakāntabhavam vāri pittaghnam vimalaṃ smṛtam |
1938 ed. 1.45.33cd
sakṣāramprāyasaḥ kaupan nādeyaṃ kīrttitan tathā||
1938 ed. 1.45.32cd
tāḍākam vātalaṃ rūkṣaṃ sārasañ caiva tādṛśaṃ |
1.45.32.1
autsam asmasam āśleṣāduṣṇaṃ pittena śasyate ||
1.45.35.1
sarvvadā sarvvadoṣeṣu pathyam prāsrāvaṇam payaḥ |
1938 ed. 1.45.35ab
avidāhy udbhijaṃ toyam pittaghnam madhuraṃ smṛtaṃ ||
1938 ed. 1.45.39cd
kaphamedonilaharaṃ dīpanaṃ bastiśodhanaṃ |
1938 ed. 1.45.40ab
śvāsakāsajvaraharam pathyam uṣṇodakaṃ sadā ||
1.45.40.1
dīpanī pācanī laghvī pathyā bastiviśodhanī |
vātānulomanī peyākṣat pipāsaharā smṛtāḥ ||
1938 ed. 1.45.34cd
kaphaghno dīpano hṛdyaḥ śuddhānām vraṇinām api |
1.45.34x
jñeyaḥ pathyatamaś cāpi mudgayūṣaḥ kṛtākṛtaḥ ||
1.45.b
prīṇanaḥ prāṇajananaḥ śvāsakāsakṣayāpaḥ |
vātahantāśramaharo hṛdyo māṃsarasaḥ smṛtaḥ ||
1.45.c
khalāḥ khalayavāgvaś ca rāgaṣāḍavaṣaṭṭakāḥ |
evam ādīni cānyāni kriyante vaidyavākyataḥ ||
1.45.d
yad ākāraṇam āsādya bhoktṝṇāṃ cchandato 'pi vā |
anekadravyayonitvāc chāstra-tas tām vinirddiśet ||
1938 ed. 1.45.43cd
snigdhaṃ svādu rasaṃ hṛdyaṃ vṛṃhaṇam valavattaraṃ |
1938 ed. 1.45.44ab
vṛṣyam pittapipāsāghnaṃ nālikerodakaṅ guruḥ ||

[Kṣīravarga]

1.45.47
gavyamājan tathā coṣṭramāvikaṃ māhiṣañ ca yat |
aśvāyāś caiva nāryāś ca nāgyoś caiva tu yat smṛtaṃ ||
1938 ed. 1.45.48ab
tat vanekauṣadhirasaḥ prasādakṣīratāṅ gataḥ |
1938 ed. 1.45.48ef
sarvvaprāṇabhṛtān tasmāt sātmyaṃ kṣīram ihocyate ||
1938 ed. 1.45.49
gavyan tu śitasnigdhamadhuram avidāhi vātapittaśleṣmaśoṇitamānaseṣu vikāreṣv aviruddhaṃ | jīrṇṇajvarakāsaśophakṣayaraktapittagulmodaramūrcchābhramamadapipāsāpāṇḍurogārśa udāvarttātīsārayonirogagarbhbhāsrāvaśramaklamaharam valyaṃ vṛṣyaṃ rasāyanaṃ medhyaṃ vyājīkakaraṇaṃ sandhānam āsthāpanam āyuṣyam vamanam virecanañ ceti ||
thāpanaṃ tulyaguṇatvāc caujaso vardhanaṃ bālavṛddhakṣatakṣīṇānāṃ kṣudvyavāyavyāyāmakarśitānāṃ ca pathyatamam ||
1938 ed. 1.45.52
dīpanaṃ laghu saṅgrāhi viśeṣañ cātra me śṛṇu ||
ajānām alpakāyatvāt kaṭutiktaniṣevaṇāt |
1938 ed. 1.45.53
nātyambupānād vyāyāmāt sarvvadoṣaharam payaḥ ||
rūkṣoṣṇaṃ lavaṇaṅ kiñcid auṣṭraṃ svādurasaṃ laghu |
1938 ed. 1.45.54
śophagulmodarārśoghnaṃ krimikuṣṭhakaphāpahaṃ ||
āvikaṃ madhuraṃ snigdhaṃ guru pittakaphapahaṃ |
1938 ed. 1.45.55
pathyaṃ kevalavāteṣu kāse cānilasambhave ||
mahābhiṣyandi madhuraṃ māhiṣam vahniśādanaṃ |
1938 ed. 1.45.56
nidrākaraṃ śītakaraṃ gavyāt snigdhataraṃ guru ||
uṣṇamaikasaphaṃ balyaṃ śākhāvātaharaṃ payaḥ |
1938 ed. 1.45.57
madhurāmlagsaṃ rūkṣaṃ lavaṇānurasaṃ laghu ||
nāryās tu madhruaṃ stanyaṅ kaṣāyānurasaṃ himaṃ |
1938 ed. 1.45.58
nasyāś cyotanayoḥ pathyañ jīvanaṃ laghu dīpanaṃ ||
hastinyā madhuraṃ vṛṣyaṃ kaṣāyānurasaṃ guru |
1938 ed. 1.45.59ab
snigdhaṃ sthairyakaraṃ śītaṃ cakṣuṣyam balavarddhanaṃ ||
1938 ed. 1.45.61cd
payo 'bhiṣyandi gurvāmaṃ prāyasaḥ parikīrtitaṃ ||
1938 ed. 1.45.62
tad evoktaṃ laghutaraṃ mandābhiṣyandi ca śritaṃ ||
varjayitvā striyāḥ stanyam mam eva hi tadhitaṃ ||
1938 ed. 1.45.63ab
dhāroṣṇan guṇavat kṣīraṃ viparītamato 'nyathā ||
1938 ed. 1.45.64
aniṣṭam amlagandhañ ca vivarṇṇam virasan tu yat |
varjyaṃ salavaṇaṃ kṣīraṃ yac ca vigrathitam bhavet ||

[Dadhivarga]

1938 ed. 1.45.65
dadhi tu sṛṣtamūtrapurīṣaṃ gurūm śleṣmabhiṣyandi śleṣmapittaśophavarddhanaṃ kārśyāpahaṃ rocanam maṅgalyañ ca ||
1.45.65.1
tad uta sāraṃ grāhyam anabhiṣyandi ca | saraḥ kaphamedaśukrakṛt tridoṣam mandajātaṃ ||*
    • The dadhivarga (vulgate verses 66-83) is not present in the Nepalese version.

[Takravarga]

1938 ed. 1.45.84
takraṅ kaṣāyānurasam uṣṇavīryam atīsāragaraghnaṃ laghuśukravalāsakṣayakaram arśoghnañ ca || dadhimaṇḍo viṣṭambhāruciharo laghutaraś cāgnidīpanaḥ |*
    • The takravarga (vulgate verses 84-95) is mostly not present in the Nepalese version.
1938 ed. 1.45.89
vāte 'mlasaindhavopetaṃ svādu pitte saśarkkaraṃ |
pibet takraṅ kaphe cāpi savyoṣakṣārasaṃyutaṃ ||
1938 ed. 1.45.90
grāhiṇī vātalā rūkṣā vijñeyā takrakūcikā |
tadvat kirātam mathitaṃ bṛṃhaṇaṃ kṣīram āraṭaṃ ||
1938 ed. 1.45.92
navanītan tu sukumāramadhuram amlānurasaṃgrāhi vraṇaśophārdditāpahaṃ |

[Ghṛtavarga]

1938 ed. 1.45.96
ghṛtan tu śītavīryam madhuram abhiṣyandi tridoṣāpakarṣaṇam agnidīpanaṃ saukumāryojas tejobalakaram āyuṣyaṃ vṛṣyam medhyam vayasthāpanañ ca kṣuṣyam pāpopaśamanaṃ rakṣoghnañ ceti |*
    • The ghṛtavarga (vulgate verses 97--109) is mostly not present in the Nepalese version.
1938 ed. 1.45.108
sarppiḥ purāṇan timirapratiśyāśvāsakāsanut |
mūrcchākuṣṭhaviṣonmādagrahāpasmāranāśanaṃ ||
1938 ed. 1.45.95
vikalpa eṣa dadhyādi śreṣṭho gavyo 'nuvarṇṇitaḥ |
vikalpānavaśiṣṭānāṃ kṣīravīryāt samādiśet ||

[Tailavarga]

1938 ed. 1.45.112
tilatailaṃ madhuraṃ tiktānurasan tīkṣṇam anila valāsakṣauakaram aśītam pittajananaṃ | yoniśiraḥ śūlapraśamanan tathā chinnabhinnakṣatāgnidagdhapiccitabhagnacyūtāvamathitahatavyāḍavidaṣṭapatanaprabhṛtiṣu pariṣekābhyaṅganayoḥ praśastam iti ||*
    • The tailavarga (vulgate verses 112--131) is shorter in the Nepalese version.
1938 ed. 1.45.113
tad bastiṣu ca pāne ca nasye karṇṇādipūraṇe |
annapānavidhau cāpi prayojyam vātaśāntaye ||
1938 ed. 1.45.115
nimvātasīkusumbhasarṣapapīlukaraṅgudīśigrusuvarṇṇalāphalatailāni tīkṣṇa kaṭukāny uṣṇavīnyāṇi krimikaphamehopaharaṇāni ||
1938 ed. 1.45.120
atimuktakapilākṣatrapuservvārukuṣmāṇḍakatailāni |
1938 ed. 1.45.121
madhurakaṣāyāṇi kaphapittapraśamanāni ||
1938 ed. 1.45.122
turuvakakarkkoṭakatailamadhurakaṣāye tiktānurase krimikaphakuṣṭhamedodarahare ca ||
1938 ed. 1.45.123
saraladevadāruśiṃśapāgurusārasnehāḥ | tiktakakaṭukaṣāyāduṣṭavraṇaśodhanāḥ krimikaphakuṣṭhaharāś ca ||
1938 ed. 1.45.131
grāmyānūpaudakānāṃ sarvve doṣaghnāś cāgnidīpanāḥ | tatra tailaghṛtavasāmajjāno gurupākā vātaharāś ceti |
1938 ed. 1.45.129
yāvantaḥ sthāvarāḥ dehāḥ samāsena prakīrttitāḥ |
sarvve tailaguṇā jñeyāḥ sarvve cānilanāśanāḥ ||

[Madhuvarga]

1938 ed. 1.45.132
kṣaudran tu madhuraṅ kaṣāyānurasaṃ rūkṣaṃ laghusukumāraṃ | sandhānīyaṃ ropaṇaṃ lekhanañ cakṣuṣyam varṇyaiśvaryam viṣaghnaṅ kṛmicchardyatīsāramehapittakaphapraśamanaṃ sāgrāhikaṃ prahlādanaṃ
tat tu trividhaṃ mākṣikaṃ pauttikaṃ bhrāmaraṃ pūrvva pūrvva laghutaraṃ | tat purāṇam pradhānam anamlañ ca |*
    • The madhuvarga (vulgate verses 132-147) is mostly not present in the Nepalese version.
1938 ed. 1.45.143
nānādravyebhyo viruddharasavīryaviṣapuṣparasapānāt makṣikāsambhṛtatvāc ca uṣṇopacārayogavāhi ca ||
1938 ed. 1.45.144
bhavati cātra ||
uṣṇair vvirudhyate sarvam viṣānvayatayā madhuḥ |
uṣṇārttam uṣṇam uṣṇe vā tan nihanti viṣaṃ yathā ||

[Ikṣuvarga]

1938 ed. 1.45.148
ikṣavo madhurā madhuravipākā śītā snigdhā vṛṣyā mūtralāḥ | raktapittapraśamanāṅ kaphakarāś ceti ||*
    • The ikṣuvarga (vulgate verses 148-169) is much abbreviated in the Nepalese version.
1938 ed. 1.45.155
snehaprasādamādhuryaguṇotkarṣaprakārakaḥ |
kāntārakādvaraḥ pauṇḍraḥ pauṇḍrakādvaṃsakovaraḥ ||
1938 ed. 1.45.157
śarkkarāsamavīryas tu dantaniṣpīḍito rasaḥ |
1938 ed. 1.45.158
gurur vidāhī viṣṭambhī yāntrikas tu prakīrttitaḥ ||
1938 ed. 1.45.159
phāṇitam madhuram abhiṣyandi bṛṃhaṇaṃ | śukrakaraṃ pittaghnañ ca |
1938 ed. 1.45.160
guḍaḥ sakṣāramadhuro nātiśītaḥ snigdho mūtraraktaviśodhanaḥ | pittaghnaṅ kaphakaro vṛṣyaś ca ||
1938 ed. 1.45.162
matsyaṇḍikākhaṇḍaśarkkarā vimalā uttarottare ca śītasnigdhagurusaramadhurāraktapittapraśamanāś ceti ||
1938 ed. 1.45.163
yathā yathaiṣām vaimalyam madhuratvan tathā tathā |
snehalāghavaśaityāni saratvañ ca tathā tathā ||
1938 ed. 1.45.166
madhuśarkkarā charddyatīsāraharā rūkṣā cchedanī ca | vṛṣyā kṣīṇakṣatasandhānakṛt sasnehā guḍaśarkkarā ||
1938 ed. 1.45.167
kaṣāyaśītamadhuraḥ satiktāyāvaśarkkarāḥ |
1938 ed. 1.45.168
tṛṣṇā śoṇitapittadāhaśamanīsāmānyataḥ sarvveṇa sarvvam pittaharaṃ ||

[Madyavarga]

madyam amlan dīpanaṃ rocanam |*
    • The madyavarga (vulgate verses 170-216) is much abbreviated in the Nepalese version.
1938 ed. 1.45.171cd
vikāsi sṛṣṭaviṭmūtraṃ śrṇu tasya viśeṣaṇaṃ ||
1938 ed. 1.45.172
mādvīkam avidāhitvāt madhurānurasas tathā |
raktapitte tu satatam budhair nna pratiṣidhyate ||
1938 ed. 1.45.174
tasmād alpāntaraṅ kiṃcit khārjjūram vātakopanaṃ |
1938 ed. 1.45.182
kaṣāyamadhuraḥ sīdhur gauḍaḥ pācanadīpanaḥ ||
1938 ed. 1.45.184
tadvat pakvarasaṃ sīdhur bbalavarṇṇakaraḥ paraḥ ||
1938 ed. 1.45.186
mākṣikaḥ pāṇḍurogaghno vṛṣyaḥ saṅgrāhiko laghuḥ ||
1938 ed. 1.45.187
jāmbavo baddhaniṣyandas tauravo vātakopanaḥ |
tīkṣṇaḥ surāsavo dyo mūtralaḥ kaphavātahā ||
1938 ed. 1.45.188
madhuro guḍamaireyaś cchaidī madhvāsavo laghuḥ |
1938 ed. 1.45.190
valyaḥ pittasaho vṛṣyo dyaścekṣurasāsavaḥ ||
1.45.190.1
prajaraṇo 'riṣṭarasaḥ kaphahā bhuktapācanaḥ |
1938 ed. 1.45.197
ariṣṭāsavasīdhūnāṃ guṇān karmmṇi cādiśet ||
1938 ed. 1.45.198
yathāsvauṣadhasaṃskāram avekṣya kuśalo bhiṣak |
1938 ed. 1.45.176cd
kāsārśo grahaṇīdoṣapratiśyāyavināśanī ||
1938 ed. 1.45.177
svedamūtrakaphāstanyaraktamānsakarī surā |
vamya rocakahṛtkukṣi todaśūlapramarddanī ||
1938 ed. 1.45.178ab
prasannā vātagulmā'rśo vivandhānāhanāśanī |
1938 ed. 1.45.180cd
grāhyuṣṇo jagalo rūkṣaḥ śophahā bhuktapācanaḥ ||
1938 ed. 1.45.181cd
bahuso hṛtasāratvād viṣṭambhīdoṣakopanaḥ |
1938 ed. 1.45.192cd
navam madyam abhiṣyandi guruvātādikopanaṃ ||
1938 ed. 1.45.194ab
sphuṭasrotakarañ jīrṇṇaṃ laghuvātakaphāpahaṃ |
1938 ed. 1.45.210ab
raktapittaharaṃ śuktaṃ cchedi śuktavipācanaṃ ||
1938 ed. 1.45.211cd
tadvat tadāśrutaṃ sarvvaṃ rocanan tu viśeṣataḥ |
1938 ed. 1.45.213
tuṣāmvu dīpanaṃ hṛdyam uktaṃ sauvīrakan tathā ||
1.45.214.1
dhānyāmlan dhānyayonitvāt prāṇadhāraṇam amlatvād vātaghnam vidāhitvāt pittakaraṃ kaphaghnam vahiḥ śītaṃ guruvipākaṃ hṛdyatvāt tṛṣṇāpanayanaṃ rucijananaṃ samudrāntasaṃśritānāṃ ca janānām paraṃ sātmyaṃ ||
1938 ed. 1.45.204cd
tasyānekaprakārasya madyasya rasavīryataḥ |
1938 ed. 1.45.205
saukṣmyād auṣṇāc ca taikṣṇyāc ca vikāsitvāc ca vahninā |
sametya hṛdaye prāpya dhamanīm ūrdhvam āgataṃ |
1938 ed. 1.45.206
vicālyendriyacetāṃsi vīryam madayate cirāt ||
cireṇa ślaiṣmike puṃsi pānato jāyate madaḥ |
vātike jāyate tīkṣṇaḥ paittike śīghram eva tu ||
1938 ed. 1.45.207ab
sāttvike saucadākṣiṇyaharṣamaṇḍanavat sthitaḥ |
1938 ed. 1.45.208
rājase duḥkhaśīlatvam ātmatyāgaṃ susāhasaṃ |
kalahaṃ sānavasthānaṃ karoti puruṣe madaḥ |
1938 ed. 1.45.209
aśaucanidrāmātsaryam agamyagamanaḥ sadā |
asatyabhāṣaṇañ cāpi kuryād vai tāmase madaḥ |

[Mūtravarga]

1938 ed. 1.45.218
tīkṣṇaṃ kaṭukaṃ mūtraṃ lavaṇānurasaṃ laghuḥ |
śodhanaṃ kaphavātaghnaṃ śṛṇu tasya viśeṣaṇaṃ |
1938 ed. 1.45.222
ānāhaśophagulmeṣu pāṇḍuroge tu māhiṣaṃ |
śophaghnamājamaurabhraṃ kāsaśvāsaviṣāpahaṃ |
1938 ed. 1.45.225
āśvaṅ kaphaharaṃ mūtraṃ krimidardruṣu śasyate ||
1938 ed. 1.45.226
tīkṣṇaṃ kṣāre kilāse ca nāgamūtram prayojayet |
1938 ed. 1.45.228
arśoghnaṅ kārabhaṃ mūtram mānuṣantu viṣāpahaṃ ||
1938 ed. 1.45.229
dravadravyāṇi sarvvāṇi kīrttitāni samāsataḥ |
deśakālavibhāgajño nṛpateḥ karttum arhati
|| 45 ||

[Adhyāya 46, draft based on MS H]

1938 ed. 1.46.1
athāto 'nnapānavidhim vyākhyāsyāmaḥ ||
1938 ed. 1.46.3
dhanvantarim abhivādya suśruta uvāca ||
bhagavan prāgabhihitam prāṇināṃ mūlam āhāro balavarṇṇaujasāñ ca saḥ ṣaṭsu raseṣv āyatto rasāḥ punar dravyāśrayiṇaḥ | dravyarasavīryavipākanimitte ca kṣayavṛddhī doṣāṇāṃ sātmyañ ca | brahmāder api ca lokasyāhāraḥ sthityutpattihetur āhārādevābhivṛddhir balam ārogyavarṇendriyaprasādaś ca | tathā hy āhāravaiṣampādasvāsthyan tasyāsitapītalīḍhakhāditasya nānādravyātmakasyānekavidhavikalpaprabhāvasya pṛthak pṛthak dravyarasavīryavipākakarmmecchāṃ jñātuṃ na hy anavabuddhadravyasvabhāvā bhiṣajo roganigrahaṅ karttuṃ samarthā ity āhārāyattāś ca prāṇino yasmāt tasmād annapānavidhim upadiśat tu me bhagavān ity uktaḥ provāca bhagavān dhanvantariḥ
|| atha khalu vatsa suśruta ||

[Dhānyavarga]

[Śālivarga]

1938 ed. 1.46.4
tatra lohitakaśālikalamakakarddamakapāṇḍukasugandhakasakunāhṛtakuṣmāṇḍakapuṇḍarīkamahāśāliśītabhīrukalodhraśūkadīrghaśūkakāñcanakahāyanakadūṣīmahākhyaprabhṛtayaḥ śālayaḥ ||
1938 ed. 1.46.5
madhurā vīryataḥ śītā vipākā kaṭukāḥ smṛtāḥ |
pittaghnālpānilakaphaḥ snigdhā vaddhālpavarccasaḥ ||
1938 ed. 1.46.6
teṣāṃ lohitakaḥ śreṣṭho doṣaghnaḥ śukramūtralaḥ |
cakṣuṣyo varṇṇavalakṛt svaryo hṛdyas tṛṣāpahaḥ ||
1938 ed. 1.46.7cd
tasmād alpāntaraguṇāḥ kramaśaḥ śālayo pare ||
1938 ed. 1.46.8
ṣaṣṭikakāṅgakamukundakapītakapramodakakālakāsanapuṣpakamahāsvetakamahāvrīhicūrṇṇakakuravakedāraprabhṛtayo vrīhayaḥ ||
1938 ed. 1.46.9
rase pāke ca madhurāḥ pittānilaharāḥ smṛtāḥ |
śālīnāṅguṇataś cāpi samānā vaddhavarccasaḥ ||
1938 ed. 1.46.10
ṣaṣṭikaḥ pravaras teṣāṅ kaṣāyānuraso laghuḥ |
mṛduḥ snigdhas tridoṣaghnaḥ sthairyakṛdvalavarddhanaḥ ||
1938 ed. 1.46.11
rasato madhuragrāhī tulyo lohitaśālibhiḥ |
śeṣās tv alpāntarās tv asmād vrīhayaḥ kramaśo guṇaiḥ ||
1938 ed. 1.46.12
kṛṣṇavrīhiśālāmukhalāvākṣajātumukhanandīmukhatvaritakakurkkuṭāṇḍakapārāvatakapāṭalāprabhṛctayo vrīhayaḥ ||
1938 ed. 1.46.13
kaṣāyamadhurāḥ pāke madhurā vīryato 'himāḥ |
alpābhiṣyandinas tulyāḥ ṣaṣṭikair vvalavarddhanāḥ ||
1938 ed. 1.46.14
kṛṣṇavrīhir vvaras teṣāṃ kaṣāyamadhuro laghuḥ |
tasmād alpāntare guṇāḥ kramaśo vrīhayo 'pare ||
1938 ed. 1.46.15
dagdhāyāmavanau jātāḥ śālayo laghupākinaḥ |
kaṣāyā vaddhaviṇmūtrā rūkṣāḥ śleṣmāpakarṣaṇāḥ ||
1938 ed. 1.46.16
sthalajāḥ kaphapittaghnāḥ kaṣāyāḥ kaṭukānvayāḥ |
kiñcit satiktamadhurāḥ pavanānalavarddhanāḥ ||
1938 ed. 1.46.17
kaidārā madhurā vṛṣyā balyāḥ pittanivarhaṇāḥ |
īṣatkaṣāyālpavalā guravaḥ kaphaśukralāḥ ||
1938 ed. 1.46.18
ropyātiropyā laghavaḥ śīghrapākā guṇottarāḥ |
avidāhino vātaharā valyā mūtravivardhanāḥ ||
1938 ed. 1.46.19
śālayaś chinnarūḍhā ye rūkṣā vaddhālpavarccasaḥ |
tiktākaṣāyāḥ pittaghnā laghupākāḥ kaphāpahāḥ ||
1938 ed. 1.46.20
vistareṇāyam uddiṣṭaḥ śālivarggo hitāhitaḥ |
tadvat kudhānyamudgānām māṣādīnāñ ca vakṣyate ||

[Kudhānyamudgavarga]

1938 ed. 1.46.21
koradūṣaśyāmākanīvāraśāntanuvarakoddālakapriyaṅgumadhūlikānandīmukhakuravindakasaka varūkatolaparṇṇāmukundakaveṇuyavaprabhṛtayaḥ kudhānyaviśeṣāḥ ||
1938 ed. 1.46.22
uṣṇāḥ kaṣāyamadhurā rūkṣāḥ kaṭuvipākinaḥ |
śleṣmaghnā vātaniṣyandā vātapittaprakopanāḥ ||
1938 ed. 1.46.23
kaṣāyamadhūrāḥ śītāsteṣāṃ pittasapāḥ smṛtāḥ |
sakoradūṣaṇāmāko nīraś caiva śāntanuḥ ||
1938 ed. 1.46.24
kṛṣṇā raktāś ca pītāś ca śvetāś caiva priyaṅgavaḥ |
yathottaraṃ pradhānāḥ syūḥ snigdhāḥ kaphakarāḥ sarāḥ |
1938 ed. 1.46.25
madhūlī madhurāḥ śītāḥ snigdhā nandīmukhī tathā |
viśoṣī tatra bhūyiṣṭhavarakaḥ samukundakaḥ ||
1938 ed. 1.46.26
rūkṣā veṇuyavā jñeyā vīryoṣṇā kaṭupākinaḥ |
vaddhamūtraḥ kaphaharāḥ kaṣāyā vātakopanāḥ ||

[Mudgādivarga]

1938 ed. 1.46.27
mudgavanamudgasūramukuṣṭhakalāyahareṇvāḍhakīsatīnā vaidalāḥ ||
1938 ed. 1.46.28
kaṣāyamadhurāḥ śītā kaṭupākānilāpahāḥ |
vaddhamūtrapurīṣāś ca pittaśleṣmaharās tathā ||
1938 ed. 1.46.29
nātyarthavātalās teṣām mudgādṛṣṭhi prasādanāḥ |
pradhānā haritās tatra vanyā mudgasamāḥ smṛtāḥ ||
1938 ed. 1.46.30
vipāke madhurāḥ proktā masūrā vaddha varccasaḥ |
maukuṣthakāḥ krimiharāḥ kalāyāḥ pracūrānilāḥ ||
1938 ed. 1.46.33
hareṇavaḥ satīnāś ca vijñeyā bhinnavarccasaḥ |
ṛte mudgamasūrābhyām anye cādhmānakārakāḥ ||

[Māṣādivarga]

1938 ed. 1.46.34
māṣo gururbbhinnapurīṣamūtraḥ snigdho 'tha vṛṣyo madhuro 'nilaghnaḥ |
santarppaṇaḥ stanyakaro viśeṣād valapradaḥ śukrakaphāvahaś ca ||
1938 ed. 1.46.35
kaṣāyabhāvān na purīṣabhedī na mūtralo naiva lavāsa karttā |
svādurvripāke madhuronasāndraḥ santarppaṇastanyarucipradaś ca ||
1938 ed. 1.46.36
māṣaiḥ samānaṃ phalam ātmaguptam uktañ ca kākāṇḍuphalaṃ tathaiva |
āraṇyamāṣā guṇataḥ pradiṣṭā rūkṣāḥ kaṣāyā avidāhinaś ca ||
1938 ed. 1.46.37
uṣṇaḥ kulattho rasataḥ kaṣāyaḥ kaṭūrvvipāke kaphamārutaghnaḥ |
śikrāśmarīgulmanisūdanaś ca sāṅgrāhikaḥ pīnasakāsahantā ||
1938 ed. 1.46.38
ānāhamedo gudakīlahikkāśvāsāpahaḥ śoṇitapittakṛc ca |
valāsa hantā nayanāmayaghno viśeṣato vanyakulattha uktaḥ ||
1938 ed. 1.46.39
īṣatkaṣāyo madhuraḥ satiktaḥ sāṃgrāhikaḥ pittakarās tathoṣṇaḥ |
tilo vipake kaṭūko valiṣṭhaḥ snigdho vraṇo lepana pathyād uktaḥ ||
1938 ed. 1.46.40
dantyo 'gnimedhājanano 'lpamūtraḥ svaryo 'tha keśyo 'nilahā guruś ca |
tileṣu sarvvaṣ eva sitaḥ pradhāno madhyaḥ sito hīnatarās tathānye ||
1938 ed. 1.46.41
yavaxkaṣāyo madhuro himaś ca kaṭur vvipāke kaphapittahantā |
vraṇeṣu pathyāstilavac ca nityaṃ pravṛddhamūtro bahuvātavarccāḥ ||
1938 ed. 1.46.42
sthairyāgnimedhāsvaravarṇṇakṛc ca sapicchilaḥ sthūlavilekhanaś ca |
medo 'nilastṛtṛraṇo 'tha rūkṣaḥ prasādanaḥ śoṇitapittayoś ca ||
1938 ed. 1.46.43
ebhir gguṇair hīnataraiś ca kiñcid vidyād yavebhyo 'pi yavān aśeṣān |
godhūma ukto madhuro guruś ca valyaḥ sthiraḥ śukravalapradaś ca ||
1938 ed. 1.46.44
snigdho 'tha śīto 'nilapittahantā sandhānakṛc chleṣmakaraḥ saraś ca |
rūkṣaḥ kaṣāyo viṣaśokhaśukravalāsadṛṣṭikṣayakṛdvidāhī ||
1938 ed. 1.46.45
kaṭurvvipāke madhuraś ca simvaḥ prabhinnaviṇmārutapittalaś ca |
śitāśitā pītakinaḥ kuvarṇṇā bhavanti ye 'nyekisarāś ca simvāḥ ||
1938 ed. 1.46.46
yathoditas te guṇataḥ pradhānā jñeyās tathārddrā rasapākayoś ca |
sahādvayaṃ mūlakapādikā ca kusiddhavallīprabhavāś ca śimbāḥ ||
1938 ed. 1.46.47
jñeyā vipāke madhurā rase ca valapradāḥ pittanibarhaṇāś ca |
vidāhavantaś ca bhṛśañ ca rūkṣā viṣṭabhya jīryanty anilapradāś ca ||
1938 ed. 1.46.48
rucipradāś caiva sudurjjarāś ca sarvvāḥ smṛtā vaidalikāś ca śimbāḥ |
kaṭur vvipāke madhurānilaghno vidāhibhāvādahitaḥ kusumbaḥ ||
1938 ed. 1.46.49
uṣṇātasī svādurasānilaghnī pittolvaṇā syāt kaṭukā vipāke |
pāke rase cāpi kaṭupradiṣṭa ssiddhārthakaḥ śoṇitapittakopī ||
1938 ed. 1.46.49ef
snigdhoṣṇatiktaḥ kaphavātahantā tathā guṇaś cāśitasarṣapo pi ||
1938 ed. 1.46.50
anārttavaṃ vyādhihatam aparyāgatam eva ca |
abhūmijan navam vāpi na dhānyaṅ guṇavat smṛtaṃ ||
1938 ed. 1.46.51
navan dhānyam abhiṣyandi laghu samvat saroṣitaṃ |
vidāhi guru viṣṭambhi virūḍham vātakopanaṃ ||
1938 ed. 1.46.52
śālyādeḥ sarṣapāntasya dvividhasyāsya bhāgaśaḥ |
kālapramāṇasaṃskāro mātrā cāsmin parīkṣyate ||

[Māṃsavarga]

1938 ed. 1.46.53
ata ūrddhvam māṃsavarggam upadekṣyāmaḥ ||
tatra jaleśayā anūpā grāmyāḥ | kravyabhuja | ekasaphajāṅgalāś ceti | ṣaṇmāṃsavarggā bhavanti | teṣām uttarottarāḥ pradhānatamās te punar dvividhā ānūpajāṅgalāś ca | tatra jāṅgalavarggo 'ṣṭavidhaḥ | tatra jaṃghālā viṣkirāḥ pranudā guheśayāḥ prasahāḥ parṇṇamṛgāḥ | vileśayā grāmyāś ceti || teṣañ jaṅghālaviṣkirau pradhānatamau |
1938 ed. 1.46.54
tatra jaṅghalā eṇahariṇarkuraṅga ṛṣya rālakṛtamālaśalabhaśvadaṃṣṭrīcāruṣkavṛṣatemṛgamātṛkāprabhṛtayaḥ kaṣāya madhurā laghavo vātapittaharās tīkṣṇā bastiviśodhanāḥ ||
1938 ed. 1.46.55
kaṣāyamadhurā hṛdyaḥ pittāsṛkkapharogahā |
sāṅgrāhī rocano valyas teṣām eṇo jvarāpahaḥ ||
1938 ed. 1.46.56
madhuro madhuraḥ pāke doṣaghno laghudīpanaḥ |
śītalo vaddhaviṭmūtraḥ sugandhir hariṇaḥ smṛtaḥ ||
1938 ed. 1.46.59
lāvatittirikapiñjalavarttīrakavarttakavātīkācakorakalaviṅkamayūrakrakaropacakrakakukkuṭā viṣkirā laghavaḥ |
1938 ed. 1.46.60
śītalāmadhurāḥ kaṣāyā doṣaśamanāś ca ||
sāṃgrāhī dīpanaḥ śītaḥ kaṣāyamadhuras tathā |
lāvaḥ kaṭuvipākaś ca sannipāteṣu pūjitaḥ ||
1938 ed. 1.46.61
īṣadgurūṣṇamadhuro vṛṣyo medhāgnivarddhanaḥ |
tittiriḥ sarvvadoṣaghno grāhī varṇṇaprasādanaḥ ||
1938 ed. 1.46.62
raktapittaharaḥ śīto laghuś cāpi kapiñjalaḥ |
kaphottheṣu ca rogeṣu mandavāte ca śasyate ||
1938 ed. 1.46.63
vātapittaharā vṛṣyā medhāgnibalavarddhanāḥ |
1938 ed. 1.46.64
laghavaḥ krakarā hṛdyās tathāś caivopacakrakāḥ ||
kaṣāyaḥ svādulavaṇaḥ svaryaḥ keśyo rucipradaḥ |
1938 ed. 1.46.65
mayūraḥ svaramedhāgnir ddṛkchrotrendriyadārḍhyakṛt ||
snigdhoṣṇo 'nilahā vṛṣyaḥ svedaḥ svarabalāvahaḥ |
1938 ed. 1.46.66ab
bṛṃhaṇaḥ kukkuṭo vanyas tadvad grāmyo gurus tu saḥ ||
1938 ed. 1.46.67
kapotapārāvatabhṛṅgarājaparabhṛtayaṣṭīmadhukuliṅgagokṣvelakaḍiṇḍimāṇaśatapatramātṛliṅgabhedāśiśukasārikāvaggulīlaṭvāladūṣakasūgṛhākhañjarīṭakadātyūhaprabhṛtayaḥ pranudāḥ ||
1938 ed. 1.46.68
kaṣāyamadhurā rūkṣāḥ phalāhārānilāvahāḥ |
śleṣmapittaharāḥ śītā baddhamūtrālpavarccasaḥ ||
1938 ed. 1.46.69
sarvvadoṣakaras teṣām bhedāsī maladūṣaṇaḥ |
kaṣāyasvādulavaṇo guruḥ kāṇakapotakaḥ ||
1938 ed. 1.46.70
raktapittapraśamanaḥ kaṣāyaviṣado pi ca |
rasato madhuraś cāpi guruḥ pārāvataḥ smṛtāḥ ||
1938 ed. 1.46.71
kuliṅgo madhura snigdhaḥ kaphaśukravivarddhanaḥ |
raktapittaharo veśmakuliṅgas tv atiśukralaḥ ||
1938 ed. 1.46.72
siṃhavyāghratarakṣvṛkṣakadvīpimārjjārasṛgālamṛgervvārukaprabhṛtayo guheśayāḥ ||
1938 ed. 1.46.73
madhurā guravaḥ snigdhā balyā mārutanāśanāḥ |
uṣṇavīryā hite nityaṃ netraguhye ca rogiṇāṃ ||
1938 ed. 1.46.74
kākakaṅkakurarabhāsasamaghātyullūkacīrillaśyenaprabhṛtayaḥ prasahāḥ ||
1938 ed. 1.46.75
ete siṃhādibhiḥ sarvve samānā vāyasādayaḥ |
rase pāke ca vīrye ca viśeṣāc choṣiṇo hitāḥ ||
1938 ed. 1.46.76
madgumūṣikavṛkṣaśāyikavakkasapūtīghasavānaraprabhṛtayaḥ parṇṇamṛgāḥ ||
1938 ed. 1.46.77
madhurā guravo vṛṣyāś cakṣuṣyāḥ śoṣiṇāṃ hitāḥ |
sṛṣṭamūtrapurīṣāś ca kāsaśvāsārśasān tathā ||
1938 ed. 1.46.78
śvāvicchalyakagodhāśaśavṛṣadaṃśalopākalomaśakarṇṇakadalīmṛgapriyakājagarasarppaprabhṛtayo vileśayāḥ ||
1938 ed. 1.46.79
sāṅgrāhikāvaddhaviṭmūtrās tathaite vīryoṣṇāḥ pūrvvavat svādukāḥ smṛtāḥ |
vātaṃ hanyuḥ śleṣmapitte ca kuryuḥ sngidhāḥ kāsaśvāsakārśyāpahāś ca ||
1938 ed. 1.46.80
kaṣāyamadhuras teṣāṃ śaśaḥ pittakaphāpahaḥ |
nātiśītalavīryatvād vātasādhāraṇo mataḥ ||
1938 ed. 1.46.83
durnnāmāniladoṣaghnāḥ krimidūṣīviṣāpahaḥ |
cakṣuṣyā madhurā rpāke sarppā medhākarāḥ smṛtāḥ ||
1938 ed. 1.46.84
darvvīkarā dīpakaś ca teṣūktāḥ kaṭupākinaḥ |
madhurātyartha cakṣuṣyāḥ sarppā medhākarāḥ smṛtāḥ ||
1938 ed. 1.46.85
aśvāśvataragokharoṣṭravastorabhramedaḥpucchakaprabhṛtayo grāmyāḥ ||
1938 ed. 1.46.86
grāmyā vātaharāḥ sarvve vṛṃhaṇāḥ kaphapittalāḥ |
madhurā rasapākābhyān dīpanā valavarddhanāḥ ||
1938 ed. 1.46.87
nātiśīta gurū snigdho mandapittakaphaḥ smṛtaḥ |
chagalastvanabhiṣyandi teṣāṃ pīnasanāśanaḥ ||
1938 ed. 1.46.88
vṛṃhaṇam māṃsam aurabhraṃ pittaśleṣmākaraṅ guruḥ |
medaḥ pucchodbhavaṃ vṛṣyam aurabhrasadṛśaṅ guṇaiḥ ||
1938 ed. 1.46.89
śoṣakāsapratiśyāyaviṣamajvaranāśanaṃ |
gavyaṃ śramātyagnihitaṃ pavitram anilāpahaṃ ||
1938 ed. 1.46.90
aurabhravatsalavaṇam māṃsam ekasaphodbhavaṃ |
alpābhiṣyandivarggoyaṃ jāṅgalaḥ samudāhṛtaḥ ||
1938 ed. 1.46.91
dūre janānunilayā dūre pānīya gocarāḥ |
ye mṛgāś ca vihaṅgāś ca te 'lpābhiṣyandino matāḥ ||
1938 ed. 1.46.92
atīvāsannanilayāḥ samīpodakagocarāḥ |
ye mṛgāś ca vihaṅgāś ca mahābhiṣyandinas tu te ||
1938 ed. 1.46.93
ānūpavarggas tu pañcavidhas tad yathā || kūlacarāḥ plavāḥ kośasthāḥ pādino matsyāś ceti ||
1938 ed. 1.46.94
tatra gajagavayamahiṣarurucamararohitavarāhakhaṅgagokarṇṇakālapucchakodranyaṅkukuraṅgaprabhṛtayaḥ kulacarāḥ paśavaḥ ||
1938 ed. 1.46.95
vātapittaharāvṛṣyā madhurā rasapākayoḥ ||
śītāḥ snigdhāś ca valyāś ca mūtralāḥkaphavarddhanāḥ ||
1938 ed. 1.46.96
virūkṣaṇo lekhanaś ca vīryoṣṇaḥ pittadūṣaṇaḥ |
svādvamlalavaṇas teṣāṃ gajaḥ śleṣmānilāpahaḥ ||
1938 ed. 1.46.98
snigdhoṣṇalavaṇam vṛṣyam māhiṣan tarppaṇaṅ guruḥ |
nidrāpuṃstvavalaṣyandi varddhanam mānsadārḍhyakṛt ||
1938 ed. 1.46.102
svedanaṃ vṛṃhaṇam vṛṣyaṃ rocanan tarppaṇaṅ guruḥ |
snigdhaṃ śramānilaharaṃ vārāhaṃ balavarddhanaṃ ||
1938 ed. 1.46.103
kaphaghnam khaḍgapiśitaṃ kaṣāyamanilāpahaṃ |
pitryaṃ pavitramāyuṣyaṃ baddhamūtraṃ virūkṣaṇaṃ ||
1938 ed. 1.46.105
haṃsasārasakroñcacakravākakurarakāraṇḍabakādambajīvañjīvakabakabalākāpuṇḍarīkāplavaśarārīmadgukrośakākākṣapuṣkaraśāyikākunālakambukukkuṭikamegharāvasvetavālaprabhṛtayaḥ plavāḥ saṃghātacāriṇaḥ ||
1938 ed. 1.46.106
raktapittaharāḥ śītāḥ snigdhā vṛṣyānilāpahāḥ |
sṛṣṭamūtrapurīṣāś ca madhurā rasapākayoḥ ||
1938 ed. 1.46.107
gurūṣṇasnigdhamadhuraḥ svaravarṇṇabalapradaḥ |
bṛṃhaṇaḥ śukralas teṣāṃ haṃso mārutanāśanaḥ ||
1938 ed. 1.46.108
śaṅkhanakhaśuktiśambūkaballūraprabhṛtayaḥ kośasthāḥ ||
1938 ed. 1.46.109
kūrmmakumbhīrakarkkaṭaprabhṛtayaḥ pādinaḥ ||
1938 ed. 1.46.110
śaṅkhakūrmmādayaḥ svādurasapākānilāpahāḥ |
śītāḥ snigdhāhitā pitte varccasyāḥ śukravarddhanāḥ ||
1938 ed. 1.46.111
kṛṣṇakarkkaṭakasteṣām balyaḥ koṣṇo 'nilāpahaḥ |
śuklaḥ sandhānakṛt sṛṣṭaviṇmūtro 'nilapittahāḥ ||
1938 ed. 1.46.112
matsyās tu dvividhā nādeyāḥ sāmudrāś ca ||
1938 ed. 1.46.113
tatra nādeyāḥ pāṭhīnarohipāṭalāvarmmigomatsyavākucamuralasahasradantaprabhṛtayaḥ ||
1938 ed. 1.46.114
nādeyā guravo matsyā madhurāvatanāśanāḥ |
raktrapittaharās tūṣṇā vṛṣyā snigdhālpavarccasaḥ ||
1938 ed. 1.46.115
kaṣāyānurasas teṣāṃ śaṣpaśaivalabhojanaḥ |
rohīta matsyau nātyarthaṃ raktapittaprakopanaḥ ||
1938 ed. 1.46.117
sarastaḍāgasaṃbhūtāḥ snigdhāḥ svādurasāḥ smṛtāḥ |
mahāhraideṣu balinaḥ svalpe 'mbhasyabalāmatāḥ ||
1938 ed. 1.46.118
timitimiṅgilakuliśakākamatsyabhir alanandīvaramakaragarggaracandrakamahāmīnarājamatsyaprabhṛtayaḥ sāmudrāḥ ||
1938 ed. 1.46.119
sāmudrā guravaḥ snigdhā madhurā nātipittalāḥ |
uṣṇā vātaharā vṛṣyā varccasyāḥ śleṣmavarddhanāḥ ||
1938 ed. 1.46.120ab
balāvahā viśeṣeṇa māṃsāśitvāt samudrajāḥ |
samudrajebhyo nādeyā bṛṃhaṇatvād guṇottarāḥ ||
1938 ed. 1.46.121
tasmād aty anilaghnatvād autso jñeyā guṇottaraḥ |
snigdhatvāt svādupākatvāt tayor vāpyo guṇādhikaḥ ||
1938 ed. 1.46.122
nādeyā guravo medhyo yasmāt pucchāsyacāriṇaḥ |
sarastaḍāgajānān tu viśeṣeṇa śiro laghuḥ ||
1938 ed. 1.46.123
adūragocarā yasmāt tasmād autsodapānajāḥ |
kiñcin muktvā śirodeśam atyarthaṅguravas tu te ||
1938 ed. 1.46.124
adhastāṅguravo jñeyā matsyāḥ sāgarasambhavāḥ |
urovicaraṇāt teṣāṃ pūrvvam aṅgaṃ laghu smṛtaṃ ||
1938 ed. 1.46.125
ity ānūpo mahāsyandī māṃsavarga udīritaḥ ||
1938 ed. 1.46.126
tatra śuṣkapūtidigdhaviddhasarppāparāddhajīrṇakṛśavālānām asātymacāriṇāñ ca māṃsāny abhakṣāṇi bhavanti || kasmāt vigatavyāpannāpariṇatālpāsampūrṇṇā yathārthakaratvād doṣakarāṇi bhavanti | ebhyo 'nyeṣām upanādeyam māṃsam iti ||
1938 ed. 1.46.129
striyaś catuṣpadeṣu māṃso vihaṅgeṣu mahāśarīreṣv alpaśarīrā alpaśarīreṣu mahāśarīrāḥ pradhānatamā bhavanti || ekajātīyānām api mahāśarīrebhyaḥ kṛśaśarīrāḥ pradhānatam bhavanti ||
1938 ed. 1.46.130
tatra sthānādikṛtaṃ tu māṃsasya gurulāghavam upadekṣyāmaḥ | tad yathā raktādiṣu dhātuṣūttarottaros tathānyakṛtkāleyasakthikaṭipṛṣṭhacaraṇaśirāṃsi
1938 ed. 1.46.131
uraskandhau sakthinī cātmapakṣayoḥ ||
guravaś ca yathā pūrvan dhātavaś ca yathottaraṃ |
1938 ed. 1.46.132cd
pūrvva bhāgo guruḥ puṃsām madhyabhāgaś ca yoṣitāṃ ||
1938 ed. 1.46.133
urūgrīvā vihaṅgānām viśeṣeṇa gurū smṛtaṃ |
pakṣotkṣepāt samo dṛṣṭo madhyabhāgaś ca pakṣiṇāṃ ||
1938 ed. 1.46.134
atīva rūkṣam mānsān tu vihaṃgānāṃ phalāśināṃ |
vṛṃhaṇaṃ māṃsam atyartham vihaṅgānām māṃsabhājināṃ ||
1938 ed. 1.46.135
matyāśinām pittaharam vātaghnan dhānyacāriṇāṃ |
jalajānūpajā grāmyā kravyādaikasaphās tathā ||
1938 ed. 1.46.136
prahaa vilavāsāś ca tathā jaṅghālasaṃjñitāḥ |
pranudā viṣkirāś caiva laghavaḥ syur yathottaraṃ ||
alpābhiṣyandinaś caiva yathāpūrvvam ato nyathā |
1938 ed. 1.46.137
sarvaśarīrebhyaḥ pradhānatamāvarttibhyām ādadyāt || pradhānālābhe madhyamavayasas tu mānsaṃ sadyaskam akliṣṭam upādeyam iti ||
1938 ed. 1.46.138
caraḥ śarīrāvayavāḥ svabhāvo dhātavaḥ kriyā |
liṅgam praṇāṃ saṃskāro mātrā cāsmin parīkṣate || ||

[Phalavarga]

1938 ed. 1.46.139
ata ūrdhvaṃ phalāny upadekṣyāmaḥ ||
tad yathā || dāḍimāmalakavadarakolakarkandhukapitthamātuluṅgām pramāṇaṃ mrāmrātakalakucakara marddanabhavyapiyālapārāvatavetraphalaprācīno malakatintiḍīkanīpakuśāmrāmlītakanāgaraṅgaprabhṛtīni |
1.46.139.1
etāny amlāny anilaṃ hanyur oṣṇād vipāke madhurāṇi ca ||
1938 ed. 1.46.141
kaṣāyānurasas teṣāṃn dāḍiman nātipittalaṃ |
dīpanīyaṃ rucikaraṃ hṛdyaṃ varcco nivandhanaṃ ||
1938 ed. 1.46.142
dvividhan tat tu vijñeyam madhurañ cāmlam eva ca |
tridoṣaghnaṃ madhuram amlam vātakaphāpahaṃ ||
1938 ed. 1.46.143
amlaṃ samadhuran tiktaṃ kaṣāyaṃ kaṭukaṃ saraṃ |
cakṣuṣyaṃ sarvvadoṣaghnaṃ vṛṣyam āmalakaṃ phalaṃ ||
1938 ed. 1.46.144
hanti vātan tad amlatvāt pittam mādhuryaśatyataḥ |
kaphaṃ rūkṣakaṣāyatvāt phalebhyo 'bhyadhikan tataḥ ||
1938 ed. 1.46.145
karkkandhukolavaram amlam vātakaphāpahaṃ |
pakkvam pittānilaharaṃ snigdhaṃ samadhuraṃ saraṃ ||
1938 ed. 1.46.146
purāṇaṃ bhagnaśamanaṃ śramaghaṃ laghudīpanaṃ |
sauvīraṃ vadaraṃ snigdham madhuram vātapittajit ||
1938 ed. 1.46.147
kaṣāyaṃ svā du sāṃgrāhī śītaṃ siñcitikāphalam ||
āmam viṣaghnamasvarya kapitthaṃ grāhi vātalaṃ ||
1938 ed. 1.46.148
kaphānilaharam pakvan madhurāmlarasaṅ guruḥ ||
śvāsakāsoruciharan ghnaṃ kaṇṭhaviśodhanaṃ |
1938 ed. 1.46.149
laghvamlaṃ dīpanaṃ snigdham mātuluṅgam mudāhṛtaṃ ||
tvak tiktā durjjarās tasya vātakrimikaphāpahāḥ |
1938 ed. 1.46.150
svādu śītaṅgurusnigdham māṃsam mārutapittajit ||
medhyaṃ śūlānilaś ccarddikaphārocakanāśanaṃ |
1938 ed. 1.46.151ab
dīpanaṃ laghu sāṅgrahi gulmārśoghnaṃ keśaraṃ ||
1938 ed. 1.46.152cd
pittam ārutakṛd vālam pittalam vaddhakeśaraṃ |
1938 ed. 1.46.153
hṛdyam varṇṇakaram vṛṣyaṃ rucyam māṃsavalapradaṃ ||
kaṣāyānurasaṃ svādu vātaghnaṃ vṛṃhaṇaṅ guruḥ ||
1938 ed. 1.46.154
pittāvirodhi sampakkvam āmraṃ śulravivarddhanaṃ ||
vṛṃhaṇam madhuraṃ valyaṃ guru viṣṭabhya jīryati |
1938 ed. 1.46.155
āmrātakaphalaṃ vṛṣyaṃ sasnehaṃ śleṣmavarddhanaṃ ||
tridoṣaviṣṭambhakaraṃ lakucaṃ śukradūṣaṇaṃ |
1938 ed. 1.46.156
amlam tṛṣāpahaṃ rucyam pittakṛt karamarddakaṃ ||
vātapittaharaṃ vṛṣyam pipālaṃ guru śītalaṃ |
1938 ed. 1.46.157
hṛdyaṃ svādu kaṣāyāmlam bhavyam āsyaviśodhanaṃ ||
pittaśleṣmaharam grāhi guru viṣṭambhi śītalaṃ |
1938 ed. 1.46.158
pārāvataṃ samadhuraṃ rucyam aty agnivātanut ||
garadoṣaharan nīpam prācīnāmalakan tathā |
1938 ed. 1.46.159
vātāpahan tintiḍīkamāmaṃ pittavalāsakṛt ||
grāhyuṣṇan dīpanaṃ rucyaṃ sampakkvaṃ kaphavātanut |
1938 ed. 1.46.160cd
amlīkāyā phalam pakkvan tadvad bhedi tu kevalaṃ ||
1938 ed. 1.46.161
amlaṃ samadhuraṃ hṛdyam viṣadam bhaktarocanaṃ |
vātaghnan durjarañ coktan nāgaraṅgaphalaṃ guruḥ ||
1938 ed. 1.46.163
kṣīravṛkṣaphalajāmvūrājādanatodanandukavakuladhanvaśmantakaphalgupharūṣakacāṅgerukapuṣkaravarttibilvaprabhṛtīnyetāni śītāni kaphapittaharāṇi ca ||
1938 ed. 1.46.164cd
sāṃgrāhikāni rūkṣāṇi kayamadhurāṇi ca |
1938 ed. 1.46.165
kṣīravṛkṣaphalan teṣāṃ guru viṣṭambhi śītalaṃ ||
kaṣāyamadhuraṃ sāmlan nātimārutakopanaṃ |
1938 ed. 1.46.166
atyartham vātalaṃ grāhi jāmvavaṅ kaphapittajit ||
snigdhasvādukaṣāyañ ca rākādanaphalaṃ guruḥ |
1938 ed. 1.46.167
kaṣāyamadhuraṃ proktaṃ todanaṃ kaphavātajit ||
amloṣṇaṃ laghu sāṃgrāhi snigdhaṃ pittāgnivarddhanaṃ |
1938 ed. 1.46.168
āmaṃ kaṣāyaṃ sāṃgrāhi tindukam vātakopanaṃ ||
vipāke guru sampakkvam madhuraṅkaphapittajit |
1938 ed. 1.46.169
madhurañ ca kaṣāyañ ca snigdhaṅ grāhi ca vākulaṃ ||
sthirīkarañ ca dantānām viṣadam phalam ucyate |
1938 ed. 1.46.170
sakaṣāyaṃ himaṃ svādu dhānvanaṅ kaphapittajit ||
tadvad gāṅgerukam vidyād aśmantakaphalāni ca |
1938 ed. 1.46.171
viṣṭambhi madhuraṃ snigdham phalgu tarppaṇaṅ guruḥ ||
atyamlamīṣatmadhuraṅ kaṣāyānurasaṃ laghuḥ |
1938 ed. 1.46.172
vātaghnam pittajanam āmam vidyāt pharūṣakaṃ ||
tad eva pakkvam madhuram vātapittanivarhaṇaṃ ||
1938 ed. 1.46.173
vipāke madhuraṃ śītaṃ raktaprasādanaṃ ||
pauṣkaraṃ svādu viṣṭambhi valyaṃ kaphakaraṃ phalaṃ |
1938 ed. 1.46.174
kaphānilaharan tīkṣṇaṃ snigdhaṃ sāṅgrāhi dīpanaṃ ||
kaṭutiktakaṣāyoṣṇam vālam bilvam udāhṛtaṃ |
1938 ed. 1.46.175
tad eva vidyāt sampakvam madhurānurasaṅ guruḥ ||
vidāhi viṣṭambhakaran doṣakṛt pūtimārutaṃ ||
1938 ed. 1.46.177
tālanālikerapanasamocaprabhṛtīni ||
1938 ed. 1.46.178
svādupākarasāny āhur vvātapittaharāṇi ca |
valapradāni snigdhāni vṛṃhaṇāni himāni ca ||
1938 ed. 1.46.179
phalaṃ svādurasam teṣān tālajaṃ gurupittajit |
tad vījaṃ svādupākan tu mūtralaṅ kaphapittajit ||
1938 ed. 1.46.180
nālikeraṃ guru snigdhaṃ pittaghnaṃ svādu śītalaṃ |
valamāṃsapradaṃ hṛdyam vṛṃhaṇam bastiśodhanaṃ ||
1938 ed. 1.46.181
panasaṃ sakaṣāyam tu snigdhaṃ svādu himaṃ guru |
maucaṃsvādurasam proktaṃ kaṣāyān nātitalaṃ ||
raktapittaharam vṛṣyaṃ rucyaṃ śleṣmakaraṅ guruḥ ||
1938 ed. 1.46.182
drākṣākāśmaryamadhūkapuṣpakharjūraprabhṛtīni ||
1938 ed. 1.46.183
raktapittaharāṇy āhur gurūṇi ca ||
teṣān drākṣā sarā svaryā madhurā snigdhaśītalā |
1938 ed. 1.46.184
raktapittajvaraśvāsatṛṣṇādāhakṣayāpahā ||
hṛdyaṃ mūtravivandhaghnam pittāsṛgdāhanāśanaṃ |
1938 ed. 1.46.185
keśyaṃ rasāyanam medhyaṅ kāśmaryam phalam ucyate ||
kṣatakṣayāpahaṃ hr̥dyam vṛṃhaṇaṃ śītalaṃ guru |
1938 ed. 1.46.186
vṛṣyaṃ snigdhaṃ samadhuraṃ khā rjjuraṃ raktapittahṛt ||
vṛṃhaṇīyahṛdyañ ca madhūkakusumaṅ guru |
vātapittopaśamanam phalan tasyopadiśyate ||
1938 ed. 1.46.187
vātamākṣoḍātikamukulaniculaprabhṛtīni ||
1938 ed. 1.46.188
pittaśleṣmaharāṇyāhuḥ snigdhoṣṇāni gurūṇi ca |
vṛṃhaṇānyanilaghnāni valyāni madhurāṇi ca ||
1938 ed. 1.46.189
kaṣāyaṅ kaphapittaghnaṃ kiñcittiktaṃ rucipradaṃ |
hṛdyaṃ sugaṃdhi madhuraṃ lavalīphalam ucyate ||
1938 ed. 1.46.190
vasiraṃ śītapākaṃ tu sāruḥ karanivandhanaṃ |
viṣṭambhi śītaṃ rūkṣaṅ ca vātapittaprakopanaṃ ||
1938 ed. 1.46.191
vipāke madhurañ cāpi raktapittapra kta prasādanaṃ |
airāvatan dantaśatham amlaṃ śoṇitapittakṛt ||
1938 ed. 1.46.192
śītaṅ kaṣāyamadhuraṇ ṭaṅkam mārutakṛd guru ||
snigdhoṣṇan tiktamadhuram vātaśleṣmaghnamiṅmudaṃ ||
1938 ed. 1.46.193
śamīphalaṃ guru svādu rūkṣoṣṇaṃ keśanāśanaṃ |
guruśleṣmāntakaphalaṅ kaphakṛnmadhuraṃ himaṃ ||
1938 ed. 1.46.194
karīrākṣakapīlūni tṛṇaśūṇyaphalāni ca |
svādutiktakaṭūṣṇāni kaphavātaharāṇi ca ||
1938 ed. 1.46.195
raktapittaharam teṣāṃ rasaṃ kaṭuvipākinaḥ |
tīkṣoṣṇaṅ kaṭūkam pīlu sasnehaṅ kaphapittajit ||
1938 ed. 1.46.196
aruṣkaran tauravakaṅ kaṣāyaṃ laghupākinaḥ |
uṣṇakrimiharo mehaśāphadurnamanāśanaṃ ||
kuṣṭhagulmodarārśoghnaṃ laghupāki tathaiva ca |
1938 ed. 1.46.197ab
karañjakiṅśukāriṣṭaphalañ jantupramehanut ||
1938 ed. 1.46.198
rukṣoṣṇaṅ kaṭukam pāke laghu vātakaphāpahaṃ |
tiktamīṣadviṣahitam viḍaṅgaṅgaṃ krimināśanaṃ ||
1938 ed. 1.46.199
vraṇyam uṣṇaṃ sanaṃ medhyaṃ doṣaghnam mehakuṣṭhanut |
kaṣāyandīpanaṃ sāmlañ cakṣuṣyañ harītakaṃ ||
1938 ed. 1.46.200
bhedanaṅ kaṭurūkṣoṣṇam vaivasvaryakrimiśodhanaṃ |
cakṣuṣāṃ laghupākākṣaṃ kaṣāyaṃ kaphapittajit ||
1938 ed. 1.46.201ab
kaphapittaharaṃ rūkṣaṃ vaktrakledamalāpahaṃ |
kaṣāyam īṣatmadhuraṃ kiñcit pūgaphalaṃ saraṃ ||
1938 ed. 1.46.202ab
jātīkośotha karpūraṃ jātīkaṭukayoḥ phalaṃ |
kakkolakaṃ lavaṅgañ ca tiktaṅ kaṭu kaphāpahaṃ ||
1938 ed. 1.46.203ab
laghu tṛṣṇāpahaṃ vaktrakledadaurgandhyanāśanaṃ |
1938 ed. 1.46.205ab
piyālamajjā madhurā vṛṣyā pittānilāpahā ||
baibhītakī madakarī kaphamārutanāśanī |
1938 ed. 1.46.206ab
kaṣāyamadhurā majjā kolānām pittanāśanī ||
tṛṣṇācchardyanilaghnā ca tadvadāmalakasya ca |
1938 ed. 1.46.207ab
bījapūrakasamyāke majjā kośāṃmrasambhavāḥ ||
svādupākāgnibaladā snigdhā pittānilāpahā |
1938 ed. 1.46.208ab
yasya yasya phalasyeha vīryam bhavati yādṛśaṃ ||
tasya tasyaiva vīryeṇa majjānām api nirddiśet |
1938 ed. 1.46.209abcd
phaleṣu paripakkvaṃ yad guṇavat tad udāhṛtaṃ ||
bilvād anyatra vijñeyam āmam etad guṇottaraṃ |
1938 ed. 1.46.210
vyādhitaṅ krimiduṣṭañ ca pākātītam adeśajaṃ ||
varjjanīyaṃ hitat sarvvam aparyāgatam eva ca ||
1.46.210.1
vidārīkandaśatāvarīviśamṛṇālaśṛṅgāṭakakaśerupiṇḍālumadhvāluhamtyā lukaprabhṛtīni ||
1.46.210.2
raktapittaharāṇyāhuḥ śītāni madhurāṇi ca |
gurūṇi bahuśukrāṇi stanyavṛddhikarāṇi ca ||
1.46.210.3
madhuro bṛṃhaṇo vṛṣyaḥ śītasvaryo 'timūtralaḥ |
vidārikandāovlpaś ca vātapittaharaś ca saḥ ||
1.46.210.4
vātapittaharāvṛṣyā svāduśītāśatāvarī |
mahatī saiva hṛdyā tu meṣāgnibalavarddhanī ||
1.46.210.5
grahaṇya vikāraghnī vṛṣyāśītārasāyanī |
kaphapittaharās tiktās tasyā evāṅkurāḥ smṛtāḥ ||
1.46.210.6
avidāhirasam proktaṃ raktapittaprasādanaṃ |
viṣṭambhimadhuraṃ rūkṣaṃ durjjaram vātakopanaṃ ||
1.46.210.7
guruviṣṭambhiśītau śṛṅgāṭakakaśerukau |
piṇḍolukaṃ kaphakaraṃ guruvātaprakopanaṃ ||
1.46.210.8
surendrakandaśleṣmaghno vipāke kaṭupittakṛt ||
śalaraṇamāṇakaprabhṛtayaḥ kandāḥ ||
1.46.210.9
īṣat kaṣāyāḥ kaṭukāviṣṭambhino guravaḥ |
kaphakṛdvātalāḥ pittaharāś ca ||
1.46.210.10
māṇakaṃ svādupākaṃ tu guru vāpi prakīrttitaṃ |
śalakandas tu nātyuṣṇaḥ śūraṇogudakīlahā ||
1.46.210.11
kumudotpalapadmānāṅ kandamārutakopanāḥ |
kaṣāyāḥ pittaśamanā vipāke madhurāhimāḥ |
1.46.210.12
varāhakandaśleṣmaghnaḥ kaṭukorasapākataḥ ||
kuṣṭhamehakrimiharo vṛṣyoṣṇaḥ pittavarddhanaḥ |
1.46.210.13
tālatātrakanālikerakharjjūraprabhṛtīnām mastakajātāni ||
svādupākarasānyāhuḥ pittaraktaharāṇi ca |
1.46.210.14
śukralābhyanilaghnāni kaphavṛddhikarāṇi ca ||
vālaṃ hy anārttavañ jīrṇṇaṃ vyādhitaṃ krimibhakṣitaṃ |
1.46.210.15
kandam vivarjjayet sarvvaṃ yo vā samyak rohati ||

[Śākavarga]

1.46.211
atha śākavarggam upadekṣyāmaḥ || puṣpaphalālābukaliṅgaprabhṛtīni ||
1938 ed. 1.46.212
pittaghnānyanilaṃ kuryus tathā mandakaphāni ca |
sṛṣṭamūtrapurīṣāṇi svādupākarasāni ca ||
1938 ed. 1.46.213ab
pittaghnan teṣu kuṣmāṇḍam bālam madhyaṅ kaphāpahaṃ |
pakvaṃ laghūṣṇaṃ sakṣāran dīpanaṃ bastiśodhanaṃ ||
1938 ed. 1.46.214ab
sarvvadoṣaharaṃ hṛdyaṃ pathyañ cetovikāriṇāṃ |
1938 ed. 1.46.216
trapuṣer vvārukkerkkāruśīrṇṇavṛttaprabhṛtīni ||
1938 ed. 1.46.217
svādutiktarasāny āhus tathāvātaharāṇi ca |
sṛṣṭamūtrapurīṣāṇi kaphapittaharāṇi ca ||
1938 ed. 1.46.218
bālaṃ sanīlan trapuṣan teṣām pittaharaṃ smṛtaṃ |
tat pāṇḍuṅ kaphakṛj jīrṇam amlam vātakaphāpahaṃ ||
1938 ed. 1.46.219
ervvārukaṃsaker kkāruḥ sampakvaṅ kaphavātakṛt |
sakṣāraṃ madhuraṃ rucyaṃ dīpanan nātipittalaṃ ||
1938 ed. 1.46.221
pippalīmaricaśṛṅgaverahiṃgujīrakakustumburujambīrasumukhasurasārjjakabhūstṛṇasugandhakakālamālakuṭherakakṣavakakharapuṣakāsamarddamadhuśigruphaṇijjakasarṣapavetrakulathagaṇḍīratilaparṇṇivarṣābhūcitrakamūlakarasonapalāṇḍuprabhṛtīni ||
1938 ed. 1.46.222
kaṭūny uṣṇāni rucyāni vātaśleṣmaharāṇi ca |
kṛtānneṣūpayujyante saṃskārārtham anekadhā ||
1938 ed. 1.46.223
teṣu gurvvī svāduśītā pippalyārdrā kaphāvahā |
śuṣkā kaphānilahanī vṛṣyā pittavirodhanī ||
1938 ed. 1.46.224
svādupākārdramaricaṃ guru śleṣmapraseki ca |
kaṭūṣṇaṃ laghu tacchuṣkamavṛṣyaṅ kaphavātajit ||
1938 ed. 1.46.225
nātyuṣṇam nātirūkṣañ ca vīryato maricaṃ sitaṃ |
guṇavat maricebhyaś ca cakṣuṣyañ ca viśeṣataḥ ||
1938 ed. 1.46.226
nāgaraṅ kaphavātaghnam vipāke madhuraṅ kaṭuḥ |
vṛṣyoṣṇarocanaṃ hṛdyaṃ sasnehaṃ svādu dīpanaṃ ||
1938 ed. 1.46.227
kaphānilaharaṃ svaryam vibandhānāhaśūlanut |
kaṭūṣṇaṃ rocanam vṛṣyaṃ hṛdyañ caivārdrakaṃ smṛtaṃ ||
1938 ed. 1.46.228
laghūṣṇam pācanaṃ hiṃgu dīpanaṅ kaphavātajit |
snigdhan tīkṣṇaṅ kaṭurasaṃ śūlājīrṇṇavibandhajit ||
1938 ed. 1.46.229
tīkṣṇoṣṇaṅ kaṭukam pāke rucyam pittāgnivarddhanaṃ |
kaṭu śleṣmānilaharaṃ gandhāḍhyañ jīrakadvayaṃ ||
1938 ed. 1.46.230
kākāravī karavī tadvadvijñeyā sopakuñcikā |
bhakṣyavyañjanabhojyeṣu vividheṣv avacāritā ||
1938 ed. 1.46.231
ārdrā kustumbarī kuryāt saugandhyasvāduhṛdyatāṃ |
sā śuṣkā madhurāḥ pāke snigdhā dāhastṛṣāpahā ||
1938 ed. 1.46.232
doṣaghnā kaṭukā kiñcit tiktāḥ srotoviśodhanī |
jambīraḥ pācanas tīkṣṇaḥ kṛmivātakaphāpahaḥ ||
1938 ed. 1.46.233ab
surabhir ddīpano hṛdyo mukhavaiśadyakārakaḥ |
kaphānilaviṣaśvāsakāsadaurgandhyanāśanaḥ ||
1938 ed. 1.46.234ab
pittakṛt pārśvaśūlaghnaḥ surasaḥ samudāhṛtaḥ |
1.46.234.1
rūkṣāḥ kaphaghnā laghavaḥ |
surasārjjakabhūstṛṇāḥ ||
1938 ed. 1.46.236
madhuraḥ kaphavātaghnaḥ pācanaḥ kaṇṭhaśodhanaḥ |
viśeṣato rucikaraḥ satiktaḥ kāsamarddakaḥ ||
1938 ed. 1.46.237
kaṭuḥ sakṣāramadhuraḥ sigrustikto 'tha picchilaḥ |
madhusigruḥ sarastiktaḥ śophaghno dīpanaḥ kaṭuḥ ||
1938 ed. 1.46.238
vidāhi baddhaviṇmūtraṃ rūkṣan tīkṣṇoṣṇam eva ca |
kaphaghnaṃ sārṣapaṃ śākaṃ māsūraṃ śākam eva ca ||
1938 ed. 1.46.239
citrakas tilaparṇṇī ca kaphaśophahare laghū |
varṣā kaphavātaghnau hitau śophodarārśasāṃ ||
1938 ed. 1.46.240
kaṭustiktarasā hṛdyā rocanī vahnidīpanī |
sarvvadoṣaharā laghvī kaṇṭhyā mūlakapotikā ||
1938 ed. 1.46.241
mahantaṃ guru viṣṭambhi tīkṣṇam āmaṃ tridoṣakṛt |
tad eva snigdhasiddhan tu śleṣmakṛd vātapittajit ||
1938 ed. 1.46.242
śuṣkan tu śophaśamanaṃ viṣadoṣaharaṃ laghuḥ |
viṣṭambhi vātalaṃ śākaṃ śuṣkam anyatra mūlakāt ||
1938 ed. 1.46.243
puṣpañ ca patrañ ca phalan tathaiva yathottaran te laghavaḥ pradiṣṭāḥ |
teṣāṃ tu puṣpaṅ kaphavātahantṛ phalan nihanyāt kaphamārutau tu ||
1938 ed. 1.46.244
snigdhoṣṇatīkṣṇaḥ kaṭupicchilaś ca guruḥ saraḥ svāduraso 'tha balyaḥ |
vṛṣyaś ca medhāsvaravarṇṇacakṣurbbhagnāsthisandhānakaro rasonaḥ ||
1938 ed. 1.46.245
hṛdrogajīrṇṇajvarakukṣiśūlavibandhagulmārucikāsaśophān |
durnnāmakuṣṭhānalasādajantūn samīraṇaśvāsakaphāṃś ca hanti ||
1938 ed. 1.46.246
nātyuṣṇavīryo 'nilahā kaṭuś ca tīkṣṇo gurur nnāti kaphāvahaś ca |
balāvahaḥ pittakaro 'tha kiñ cit palāṇḍur agniñ ca vivarddhayet tu ||
1938 ed. 1.46.247
snigdho ruciṣyaḥ sthiradhātukarttā balyo 'tha medhākaphapuṣṭidaś ca |
svādur gguruḥ śoṇitapittaśastaḥ sa picchilaḥ kṣīrapalāṇḍur uktaḥ ||
1938 ed. 1.46.249
cuccūyūthikāvaruṇajīvantīnadībhallātakacchagalāntrīvṛkṣādanīphañjītaṇḍulīyakapotakāś ca valacillīpālabdāvāstūkaprabhṛtīni ||
1938 ed. 1.46.257
sṛṣṭamūtrapurīṣāṇi sakṣāramadhurāṇi ca |
1938 ed. 1.46.258
madhuro rasapākābhyāṃ raktapittakaphāpahaḥ ||
teṣāṃ śītataro rūkṣas taṇḍulīyo viṣāpahaḥ |
1938 ed. 1.46.259
svādupākarasā vṛṣyā vātapittamadāpahā ||
upotakā sarā snigdhā balyā śleṣmakarī himā |
1938 ed. 1.46.260
laghur vvipākakrimihā medhāgnibalavarddhanaḥ ||
sakṣāraḥ sarvvadoṣaghno vāstūko rocanaḥ saraḥ |
1938 ed. 1.46.261
cillī vāstūkavajjñeyā pālaṅkyā taṇḍulīyavat ||
vātakṛdbaddhaviṇmūtrā rūkṣāḥ pittakaphe hitāḥ ||
1938 ed. 1.46.262
māṇḍūkaparṇṇīsaptalāsuniṣaṇṇakasuvarccalāpippalīguḍūcīgojihvāprapunāṭāvalgujasatīnabṛhatīphalapaṭolavārttākukāravellakaṭukikākevukorubūkaparppaṭakirātatiktakarkkoṭakāriṣṭakoṣātakīvetrakarīrāṭarūṣakārkkapuṣpīprabhṛtīni ||
1938 ed. 1.46.263
kaphapittaharāṇy āhur hṛdyāni sulaghūni ca |
kuṣṭhamehajvaraśvāsakāsāruciharāṇi ca ||
1938 ed. 1.46.264
kaṣāyānuhitā pitte tiktā svādurasā himāḥ |
laghvī maṇḍūkaparṇṇī tu teṣāṃ gojihvikā tathā ||
1938 ed. 1.46.265
avidāhī tridoṣaghnaḥ sāṃgrāhī suniṣaṇṇakaḥ |
avalgujaḥ kaṭupākī tu tiktaḥ pittakaphāpahaḥ ||
1938 ed. 1.46.266
īṣattiktaṃ tridoṣaghnaṃ śākaṃ kaṭu satīnajaṃ |
nātyuṣṇaṃ śītaṃ kuṣṭhaghnaṃ kākamācyāś ca tadvidhaṃ ||
1938 ed. 1.46.267
kaṇḍukuṣṭhakrimighnāni kaphavātaharāṇi ca |
phalāni bṛhatīnāṃ tu kaṭutiktalaghūni ca ||
1938 ed. 1.46.268
kaphapittaharam vraṇyam uṣṇan tiktam avātalaṃ |
paṭolaṅ kaṭukam pāke vṛṣyaṃ rocanadīpanaṃ ||
1938 ed. 1.46.269
kaphavātaharan tiktaṃ rocanaṅ kaṭukaṃ laghuḥ |
vārttākur ddīpanaṃ proktaṃ jīrṇṇaṃ sakṣārapittalaṃ ||
1938 ed. 1.46.270
aṭarūṣakavetrāgraguḍūcīnimbaparppaṭāḥ |
kirātatiktasahitās tiktāḥ pittakaphāpahāḥ ||
1938 ed. 1.46.271
kaphāpahaṃ śākam uktaṃ varuṇaprapunāṭayoḥ |
rūkṣaṃ laghu ca śītañ ca vātapittaprakopaṇaṃ ||
1938 ed. 1.46.272
dīpanaṅ kālaśākaṃ tu garadoṣaharaṃ laghu |
kausumbham madhuraṃ rūkṣam uṣṇaṃ śleṣmakaraṃ laghu ||
1938 ed. 1.46.273
vātaghnan nālikāśākam pittaghnam madhurañ ca tat |
grahaṇyarśovikāraghnī sāmlā vātakaphe hitāḥ ||
uṣṇāḥ kaṣāyamadhurā cāṅgerī cāpi dīpanī |
1938 ed. 1.46.274
triparṇṇīloṇikāpīluparṇṇīpattūrajīvakāḥ ||
suvarccalāsañjaṇakakuṭumbakakurṭiñjarāḥ |
1938 ed. 1.46.275
svādupākarasāḥ śītāḥ kaphaghnā nātipittalāḥ ||
lavaṇānurasā rūkṣāḥ sakṣārā vātalāḥ sarāḥ ||
1938 ed. 1.46.276
svādutiktāḥ kunalikā kaṣāyāḥ sakurūṭikā ||
saṃgrāhi śītalaṃ cāpi laghu doṣāvirodhikaḥ |
rājakṣavakaśākaṃ tu śaṭīśākaṃ tu tadvidhaṃ ||
1938 ed. 1.46.277
svādupākarasaṃ śītaṃ durjjaraṃ harimanthajaṃ |
bhedanaṃ rūkṣamadhuraṃ kalāyamativātalaṃ ||
1938 ed. 1.46.278
bhedanaṅ kaṭukam pāke kaphaghnam anilāpahaṃ |
śophaghnam uṣṇavīryañ ca patram pūtikarañjakaṃ ||
1938 ed. 1.46.279
tāmbūlapatraṃ kaṭukan tīkṣṇoṣṇam pittakopaṇaṃ |
tiktaṃ sugandhi viṣadaṃ svaryam vātakaphāpaham ||
1938 ed. 1.46.280
sransanaṅ kaṭukam pāke kaṣāyam vahnidīpanaṃ |
vaktrakaṇḍūgalakledadaurggandhyādivināśanaṃ ||
1938 ed. 1.46.281
kovidāraśaṇaśālmalīpuṣpāṇi madhuravipākāni raktapittaharāṇi ca | vṛṣāgastikayoḥ puṣpāṇi tiktāni kaṭupākīni kṣayakāsāpahāni ca |
1938 ed. 1.46.289cd
madhuśigrukarīrāṇi kaṭūni śleṣmaharāṇi ceti |
1938 ed. 1.46.290
kṣavakakulevaravaṃśakarīraprabhṛtīni kaphapittaharāṇi sṛṣṭamūtrapurīṣāṇi ||
1938 ed. 1.46.291" met="hypermetrical
kṣavakaṅ krimilanteṣu svādupākaṃ sapicchilaṃ |
viṣyandivālatan nātipittaśleṣmakarañ ca tat ||
1938 ed. 1.46.292
veṇoḥ karīrāḥ śleṣmaghnā madhurā rasapākataḥ |
vidāhino vātakarāḥ sakaṣāyā virūkṣaṇāḥ ||
1938 ed. 1.46.293
udbhidāni tu palālekṣukarīṣaveṇujātāni | tatra palālajātam madhuraṃ madhuravipākaṃ rūkṣan doṣakarañ ca | ikṣujam madhuraṃ kaṣāyānurasaṃ kaṭupākaṃ śītalañ ca | tadvadevoṣṇaṅ karīṣam veṇujātaṃ kaṣāyam vātakopanañ ca | bhūmijaṃ gurur nnātivātalamabhūmijaś cāsyānurasaḥ ||
1938 ed. 1.46.294
piṇyākatilakalkasthūṇikāśuṣkaśākāni sarvvadoṣaprakopanāni ||
1938 ed. 1.46.295
viṣṭambhinaḥ smṛtāḥ sarvvavaṭakā vātakopanāḥ |
piṇyākī vātalā sārddrā ruciṣyānaladīpanī ||
1938 ed. 1.46.296abcd
vibhedi gururūkṣañ ca prāyo viṣṭambhi śītalaṃ |
sakaṣāyañ ca sarvvaṃ hi svādu śākam udāhṛtaṃ ||*
    • The kandavarga that follows in the vulgate (1931 ed., passages 298-312) is not present in the Nepalese version.

[Lavaṇavarga]

1938 ed. 1.46.313
saindhavasāmudraviḍasauvarccalaromakodbhidaprabhṛtīni yathottaram uṣṇāni vātaharāṇi kaphapittakarāṇi || kaṭupākīni yathāpūrvvaṃ snigdhāni svādūni sṛṣṭamūtrapurīṣāṇi ceti ||
1938 ed. 1.46.314
cakṣuṣyaṃ saindhavaṃ hṛdyaṃ rucyaṃlaghvagnidīpanaṃ ||
snigdham vṛṣyaṃ samadhuraṃ śītan doṣaghnam uttamaṃ ||
1938 ed. 1.46.315
sāmudraṃ madhuram pāke nātyuṣṇam avidāhi ca |
bhedanaṃ snigdhamīṣac ca śītaghnan nātipittalaṃ ||
1938 ed. 1.46.316
sakṣāran dīpanaṃ śūkṣmaṃ hṛdrogakaphanāśanaṃ |
rocanaṃ tīkṣṇam uṣṇañ ca viḍam vātānulomanaṃ ||
1938 ed. 1.46.317
laghu sauvarccalaṃ pāke vīryoṣṇam viṣadaṃ kaṭuḥ |
gulmaśūlavivandhaghnaṃ hṛdyaṃ surabhi rocanaṃ ||
1938 ed. 1.46.318
romakaṃtīkṣṇam atyuṣṇam vyavāyi kaṭudīpanaṃ |
vātaghnaṃ laghuviṣyandi sūkṣmaṃ viḍbhedi mūtralaṃ ||
1938 ed. 1.46.319
laghutīkṣṇoṣṇamutkledi sūkṣmam vātānulomanaṃ |
satiktakaṭukaṃ kṣāram vidyāl lavaṇam udbhidaṃ ||
1938 ed. 1.46.320
kaphavātakrimiharaṃ lekhanam pittakopanaṃ |
dīpanaṃ pācanam bhedi lavaṇaṅ guḍikāhvayaṃ ||
1938 ed. 1.46.321
ūṣaprasūtam vālārkkamalamūtrakarodbhavaṃ |
lavaṇaṅ kaṭukaṃ cchedi vihimaṃ laghu cocyate ||
1938 ed. 1.46.322
yavekṣārasvarjjikāpācimaṭaṅgaṇakṣārāḥ ||
gulmārśograhaṇīrogaśarkkarāśmari nāśanāḥ |
kṣārās tu pācanāḥ sarvve agnidīptikarā smarāḥ ||
1938 ed. 1.46.323
jñeyau vahnisamau kṣārau svarjjikāyāvaśūkajau |
śukraśleṣmavivandhārśogulmaplīhavināśanau ||
1938 ed. 1.46.324
uṣṇo 'nilaghnaḥ prakledyūṣakṣāro valanāśanaḥ |
medoghnaḥ pācimakṣārasteṣām bastiviśodhanaḥ ||
1938 ed. 1.46.325
virūkṣaṇo 'nilakaraḥ śleṣmaghnaḥ pittadūṣaṇaḥ |
agnidīptikarastīkṣṇaṣṭaṅgaṇakṣāra ucyate ||

[Other items]

1938 ed. 1.46.331
dhānyeṣu māṃseṣu phaleṣu caiva śākeṣu cānuktam ihāpramohāt |
āsvādato bhūtagaṇair ggṛhitvā tam ādiśed dravyam analpabuddhiḥ ||
1938 ed. 1.46.332
ṣaṣṭikā yavagodhūmalohitā ye ca śālayaḥ |
mudgāḍhakīmasūrāś ca dhanyeṣu pravarāḥ smṛtāḥ ||
1938 ed. 1.46.333
eṇaḥ kuraṅgo hariṇas tittirir lāva eva ca |
mayūravarmmikūrmmāś ca śreṣṭhā māṃsagaṇeṣu vai ||
1938 ed. 1.46.334
dāḍimāmalakan drākṣā kharjjūraṃ saparūṣakaṃ |
rājādanam mātuluṅgam phalavargge praśasyate ||
1938 ed. 1.46.335
cuccusatīnā vāstūke cillīmūlakapotikā |
māṇḍūkaparṇṇī jīvantī śākavargge praśasyate ||
1938 ed. 1.46.336
gavyaṃ kṣīraghṛtaṃ śastaṃ saindhavaṃ lavaṇeṣu ca |
dhātrīdāḍimamamleṣu pippalī nāgaraṅ kaṭau ||
1938 ed. 1.46.337
tikte paṭolavārttāke madhuraghṛta ucyate |
kṣaudram pūgaphalaṃ śreṣṭhaṅ kaṣāye saparūṣakaṃ ||
1938 ed. 1.46.338
śarkkarekṣuvikāreṣu pānajātau surāsavau |
parisamvatsaran dhānyam māṃsam vayasi madhyame ||
1938 ed. 1.46.339cd
phalam paryāgataṃ śākamaśuṣkan taruṇan navam ||

[Kṛtannavarga]

1938 ed. 1.46.340
ataḥ padam pravakṣyāmi kṛtānnaguṇavistaraṃ |
lājāmaṇḍo viśuddhānām pathyaḥ pācanadīpanaḥ ||
1938 ed. 1.46.341
vātānulomano hṛdyaḥ pippalīnāgarāyutaḥ |
svedāgnijananī laghvī dīpanī bastiśodhanī ||
1938 ed. 1.46.342
kṣuttṛṭchramaglāniharā peyo vātānulomanī |
vilepī tarppaṇī hṛdyā grāhiṇī valavarddhanī ||
1938 ed. 1.46.343
pathyā svādurasā laghvī dīpanī kṣuttṛṣāpahā |
hṛdyā santarppaṇī vṛṣyā vṛṃhaṇī balavarddhanī ||
1938 ed. 1.46.344
śākamāṃsaphalair yuktā vilepyo 'nyāś ca durjjarāḥ |
1938 ed. 1.46.345
viṣṭambhī pāyaso valya medaḥ kaphakaro guruḥ ||
1938 ed. 1.46.346
kaphapittakarī valyā kṛśarānilanāśanī |
dhautas tu vimalaḥ śuddhau manojñaḥ surabhiḥ samaḥ ||
1938 ed. 1.46.347
sninnaḥ suprasrutastūṣṇo viśadaś codano laghuḥ |
adhauto praśruto svinnaḥ śītaś cāpy odano guruḥ |
1938 ed. 1.46.348
laghuḥ sugandhiḥ kaphahā vijñeyo bhṛṣṭataṇḍulaḥ |
snaihair mmāṃsaiḥ phalaiḥ skandair vvaidalaiś cāpi saṃskṛtāḥ ||
1938 ed. 1.46.349
guravor vṛhaṇā valyā ye ca kṣīropasādhitāḥ |
susninnā nistuṣo bhṛṣṭo māṣasūpo laghurhitaḥ ||
1938 ed. 1.46.350
sninnaniḥpīḍitaṃ śākaṃ hitan tat snaihasaṃskṛtaṃ |
asninnaṃ snaiharahitam apīḍitam ato 'nyathā ||
1938 ed. 1.46.351cd
snehagorasadhānyāmlaphalāmlakaṭukaiḥ saha |
1938 ed. 1.46.352
siddhaṃ māṃsaṃ hitam valyaṃ vṛṃhaṇaṃ rocanaṃ laghu ||
tad eva gorasādānasurabhir ddravyasaṃskṛtaṃ |
1938 ed. 1.46.353
vidyāt pittakaphodreki valamāṃsāgnivarddhanaṃ ||
pariśuṣkaṃ sthiraṃ snigdhaṃ harṣaṇaṃ prīṇanaṃ guruḥ |
1938 ed. 1.46.354
rocanam valamedhāgnir mmāṃsojaḥśukravarddhanaḥ ||
tad evoluptapiṣṭatvād ulluptam iti pācakāḥ |
1938 ed. 1.46.355
pariśuṣkaguṇair yuktaṃ vahneḥ pathyatamaṃ guruḥ ||
tad eva śūlikāprotamaṅgāraparipācitaṃ |
1938 ed. 1.46.356
jñeyaṃ gurutaraṃ kiñcit prataptaṃ kandupākataḥ ||
ulluptam bharjjitam piṣṭaṃ prataptaṃ kandupācitaṃ |
1938 ed. 1.46.357
pariśuṣkam pradigdhañ ca śūlaṃ yac cānyad īdṛśam ||
māṃsaṃ yat tailasiddhan tu vīryoṣṇam pittakṛd guru |
1938 ed. 1.46.358
laghvagnidīpanaṃ hṛdyaṃ saṃskṛtaṃ tvakprasādanam ||
anuṣṇavīryam pittaghnam manojñaṃ ghṛtasādhitam |
1938 ed. 1.46.359
prīṇanaḥ prāṇajananaḥ śvāsakāsakṣayāpahaḥ ||
raktapittaśramaharo hṛdyo māṃsarasaḥ smṛtaḥ |
1938 ed. 1.46.360
smṛtyojaḥsvarahīnānāṃ jvarakṣīṇakṣataujasāṃ ||
bhagnaviśliṣṭasandhīnāṃ kṛśānām alparetasāṃ |
1938 ed. 1.46.361
āpyāyanaḥ saṃhananaḥ śukrado balavarddhanaḥ ||
sa dāḍimayuto vṛṣyaḥ saṃskṛto doṣanāśanaḥ |
1938 ed. 1.46.363
yan māṃsan niḥsṛtarasan na tat puṣṭivalāvahaṃ ||
viṣṭambhi durjjaraṃ rūkṣaṃ virasam mārutāvahaṃ |
1938 ed. 1.46.366
kaphaghno dīpano hṛdyaḥ śuddhānām vraṇinām api ||
1938 ed. 1.46.367
jñeyaḥ pathyatamaś cāpi mudgayūṣaḥ kṛtākṛtaḥ |
sa tu dāḍimamṛdvīkāyuktaḥ syād rāgavāḍavaḥ ||
1938 ed. 1.46.368
ruciṣyo laghupākaś ca doṣāṇām cāvirodhakṛt ||
masūramudgagodhūmakulatthalavaṇaiḥ kṛtaṃ |
1938 ed. 1.46.369
kaphapittāvirodhī syād vātavyādhau praśasyate ||
mṛdvīkā dāḍimayutaḥ sa cāpy ukto 'nilārddite |
1938 ed. 1.46.370
rocano dīpano hṛdyo laghupāky upadiśyate ||
paṭolanimbayūṣau tu kaphamedo viśoṣaṇau |
1938 ed. 1.46.371
pittaghnau dīpanau hṛdyau krimikuṣṭhajvarāpahau ||
śvāsakāsapratisyāya prasekārocakajvarān |
1938 ed. 1.46.372
hantimūlakayūṣas tu kaphamedogalagrahān ||
kulatthayūṣo 'nilahā śarkkarāśmarināśanaḥ |
1938 ed. 1.46.373
tūnīpratūnikāsādagulmamedaḥ kaphāpahaḥ ||
dāḍimāmalakair yūṣo hṛdyaḥ saṃśamano laghuḥ |
1938 ed. 1.46.374
prāṇāgnijanano mūrcchā madaghnaḥ pittavātajit ||
mudgāmalakayūṣas tu grāhī pittakaphāpahaḥ |
1938 ed. 1.46.375
yavakolakulatthānāṃ yūṣaḥ kaṇṭhyo 'nilāpahaḥ ||
sarvvadhānyakṛtas tadvad bṛṃhaṇaḥ prāṇavarddhanaḥ |
1938 ed. 1.46.376
khalakāvalikau dyau cchedīvātakaphe hitau ||
valyaḥ kaphānilau hanti dāḍimāmlo 'gnidīpanaḥ |
1938 ed. 1.46.377
dhānyāmlo dīpano hṛdyaḥ pittakṛd vātanāśanaḥ ||
dadhyamlaḥ kaphakṛd valyaḥ pittalo vātahā guruḥ |
takrāmlaḥ pittakṛt prokto viṣaraktapradūṣaṇaḥ ||
1938 ed. 1.46.381cd
tilapiṇyākavikṛtaṃ śuṣkaśokam virūkṣaṇaṃ |
1938 ed. 1.46.382ab
śāṇḍakī tu gurūṇi syuḥ kaphapittakarāṇi ca ||
1938 ed. 1.46.379
asnehalavaṇaṃ sarvvam akṛtaṅ kaṭukair vvinā |
vijñeyaṅ kaṭukasnehalavaṇaiḥ saṃyutaṅ kṛtaṃ ||
1938 ed. 1.46.380
yūṣam vidyāt phalāmlais tu dhānyāmlenāmlitañ ca yat |
yathottaraṃ guru tathā saṃskṛtāsaṃskṛtaṃ rasaṃ ||
1938 ed. 1.46.383
laghavo bṛṃhaṇo vṛṣyo hṛdyā rocanadīpanāḥ ||
bhramamūrcchātṛṣāccharddi śramaghnā rāgaṣāḍavāḥ ||
1938 ed. 1.46.384
rasālā rocanā valyā snigdhā vṛṣyātha vṛṃhaṇī |
snehanaṃ guḍasaṃyuktaṃ hṛdyan dadhyanilāpahaṃ ||
1938 ed. 1.46.385
śaktavaḥ sarppiṣābhyaktāḥ śītavāripariplutāḥ |
nātyaccho nātisāndraś ca mantha ity abhidhīyate ||
1938 ed. 1.46.386
manthaḥ sadyovalaccharddi pipāsāsramanāśanaḥ |
sāmlaṃ snehaguḍo mūtrakṛcchrodāvarttanāśanaḥ ||
1938 ed. 1.46.387
śarkkarekṣurasadrākṣāyuktaḥ pittavikāranut |
drākṣāmadhusamāyuktaḥ kapharogaharaḥ smṛtaḥ ||
1938 ed. 1.46.388
varggatrayeṇopahito maladoṣānulomanaḥ |
gauḍamamlamanamlam vā pānakaṃ gurumūtralaṃ ||
1938 ed. 1.46.389
tad eva khaṇḍamṛdvīkā śarkkarāsahitam punaḥ |
sāmlaṃ satīkṣṇaṃ sahimaṃ pānakaṃ syān niratyayaṃ ||
1938 ed. 1.46.390
māddhīkan tu śramaharaṃ mūrcchā dāhatṛṣāpahaṃ |
pharūṣakānāṃ kolānāṃ hṛdyam viṣṭambhipānakaṃ ||
1938 ed. 1.46.391
dravyasaṃyogasaṃskāraṃ jñātvā mātrāñ ca sarvvataḥ |
pānakānāṃ yathāyogaṃ gurulāghavam ādiśet ||

[Bhakṣyavarga]

1938 ed. 1.46.392
vakṣyāmy ataḥ paraṃ kṛtsnān rasavīryavipākataḥ |
1938 ed. 1.46.393
bhakṣyāḥ kṣīrakṛtāvalyā vṛṣyā hṛdyāḥ sugandhinaḥ |
avidāhinaḥ puṣṭikarā dīpanāḥ pittanāśanāḥ ||
1938 ed. 1.46.394
teṣāṃ prāṇakarā hṛdyā ghṛtapūrāḥ kaphāpahāḥ |
vātapittaharā vṛṣyā guravo raktamāṃsalāḥ ||
1938 ed. 1.46.395
vṛṃhaṇā gauḍikā bhakṣyā guravo 'nilanāśanāḥ |
avidāhinaḥ pittasahāḥ śukralāḥ kaphavarddhanāḥ ||
1938 ed. 1.46.396
madhuśīrṣakasaṃyāvāḥ pūpā ye te viśeṣataḥ |
guravo vṛṃhaṇāś caiva modakās tu sudurjjarāḥ ||
1938 ed. 1.46.397
rocano dīpanaḥ svaryaḥ pittaghnaḥ pavanāpahaḥ |
gurur mṛṣṭatamaś caiva sadyakaḥ prāṇavarddhanaḥ ||
1938 ed. 1.46.398
hṛdyaḥ sugandha madhuraḥ snigdhaḥ śleṣmakaro guruḥ |
pittapahas tṛptikaro valyo viṣyandi ucyate ||
1938 ed. 1.46.399
vṛṅṅaṇā vātapittaghnā bhakṣyā valyās tu sammitāḥ |
hṛdyāḥ pathyatamās teṣāṃ laghavaḥ phenakādayaḥ ||
1938 ed. 1.46.400
mudgādiveśavāraiś ca pūrṇṇā viṣṭambhino matāḥ |
veśavāraiḥ sapisitaiḥ sampūrṇṇā guruvṛṅhaṇāḥ ||
1938 ed. 1.46.401
pālālāḥ śleṣmajananāḥ ṣaṣkulyaḥ kaphapittalāḥ |
vīryoṣṇāḥ paittikāḥ bhakṣyāḥ kaphapittaprakopaṇāḥ ||
1938 ed. 1.46.402
vidāhino nātivalā guravaś ca viśeṣataḥ |
vaidalā guravo bhakṣyāḥ kaṣāyāḥ sṛṣṭamārutāḥ ||
1938 ed. 1.46.403ab
viṣṭambhinaḥ śleṣmaharāḥ pittaghnābhinnavarccasaḥ |
1938 ed. 1.46.404ab
kuñcitāvikṛtā bhakṣyā guravo 'nilapittalāḥ ||
1938 ed. 1.46.405
vidāhaḥ kledajananāḥ rūkṣā dṛṣṭipradūṣaṇāḥ |
hṛdyāḥ sugandhino bhakṣyā laghavo ghṛtapācimāḥ ||
1938 ed. 1.46.406
vātapittaharā valyā varṇṇadṛṣṭiprasādanāḥ |
vidāhinastailakṛtā bhakṣyās tu gurupākinaḥ ||
1938 ed. 1.46.407
uṣṇā mārutadṛṣṭighnāḥ pittalāsṛkpradūṣaṇāḥ |
phalamāṃseṣuvikṛtīstilamāṣopasaṃskṛtāḥ ||
1938 ed. 1.46.408
bhakṣyā valyātha guravo vṛṃhaṇā hṛdayapriyāḥ |
kapālāṅgārapakvāḥ syuḥ kiñcillaghutarās tu te ||
1938 ed. 1.46.409
sakilāṭādayo bhakṣyā guravaḥ kaphavardhanāḥ |
kulmāṣā vātalā rūkṣā guravo bhinnavarccasaḥ ||
1938 ed. 1.46.410
udāvarttaharo vādyaḥ pratisyāmehanāśanaḥ |
dhānālumbās tu laghavaḥ kaphamedoviśeṣaṇāḥ ||
1938 ed. 1.46.411
śaktavastarppaṇā hṛdyās tṛṣṇāpittakaphāpahāḥ |
pītāḥ sadyovalakarā bhedinaḥ pavanāpahāḥ ||
1938 ed. 1.46.412
gurvvī piṇḍī kharā'tyarthaṃ laghvī sā tu viparyayā |
śaktūnāmāśu jīryeta mṛdutvād avalehikā ||
1938 ed. 1.46.413
lājācchardyatisāraghnā dīpanāḥ kaphanāśanāḥ |
balyāḥ kaṣāyamadhurā laghavastṛṇmalāpahāḥ ||
1938 ed. 1.46.415
pṛthukā guravaḥ snigdhā vṛṃhaṇāḥ kaphavarddhanāḥ |
balyāḥ sakṣīrabhāvatvād vātaghnā bhinnavarccasaḥ ||
1938 ed. 1.46.416
sandhānakṛtpiṣṭamāman tāṇḍulaṃ kaphamedakṛt |
sudurjjaraḥ svāduraso vṛṃhaṇas taṇḍulo navaḥ ||
1938 ed. 1.46.417cd
dravyasaṃyogasaṃskāravikārān samavekṣya tu |
1938 ed. 1.46.417.1
bhiṣag yathāsvam bhakṣyāṇām ādiśedgurulāghavaṃ ||
khalākhalayavāgvaś ca rāgaṣāḍavaṣaṭūkāḥ |
pānakāni ca citrāṇi yūṣāś cānekayonayaḥ ||
1938 ed. 1.46.417.2
kaṭvamlasvādulavaṇā laghavo ye phalodbhavāḥ |
evam ādīni cānyāni kriyas te vaidyavākyataḥ||
1938 ed. 1.46.418
yadā kāraṇam āsādya bhoktṝṇāñ cchandato 'pi vā |
anekadravyayonitvāc chāstratas tān vinirddiśet || ||

[Anupānavarga]

1938 ed. 1.46.419
ataḥ sarvvānupānān upadekṣyāmaḥ ||
amlena kecid vihatā manuṣyā mādhuryayoge praṇayībhavanti |
tathāmla eke madhureṇa tṛptās teṣāṃ yatheṣṭaṃ pravadanti pathyam ||
1938 ed. 1.46.420
śītoṣṇatoyāsavamadyayūṣaphalāmladhānyāmlapayorasānāṃ |
yasyānupānaṃ tu hitam bhaveta tasmai pradeyaṃ tviha mātrayā tat ||
1938 ed. 1.46.421ab
vyādhiñ ca kālañ ca vibhāvya dhīro dravyāni yojyāni ca tāni tāni |
1938 ed. 1.46.422
saṃkṣepa eṣo 'bhihito nupāneṣv ataḥ param vistarato 'bhidhāsye ||
1938 ed. 1.46.423
uṣṇodakānupānan tu snehānām atha śasyate |
ṛte bhallātakasnehāt tatra toyaṃ smaśītalaṃ ||
1938 ed. 1.46.424
anupānam vadanty eke taile yūṣāmlakāñjikaṃ |
śītodakam mākṣikasya piṣṭānnasya ca sarvvaśaḥ ||
1938 ed. 1.46.425
dadhipāyasamadyārttiviṣajuṣṭe tathaiva ca |
kecit piṣṭapayasy āhur anupānaṃ sukhodakaṃ ||
1938 ed. 1.46.426
payo māṃsaraso vāpi śālimudgādibhojināṃ |
1938 ed. 1.46.427
māṣādīnām anupānan dhānyāmlan dadhimas tu vā ||
madyaṃ madyocitānān tu sarvvamāṃseṣu pūjitaṃ |
1938 ed. 1.46.428
amadyapānām udakam phalāmlam vā praśasyate ||
kṣīraṃ gharmmādhvabhāṣyastrīklāntānām amṛtopamaṃ |
1938 ed. 1.46.429
surā kṛśānāṃ sthūlānāmanuśastam madhūdakaṃ ||
nirāmayānāṃ citrakan tu phalamadhye prakīrttitaṃ |
1938 ed. 1.46.429
snigdhoṣṇam mārute śastaṃ kaphe rūkṣoṣṇamiṣyate ||
anupānaṃ hitañ cāpi pitte madhuraśītalaṃ |
1938 ed. 1.46.431
hitaṃ śoṇitapitte tu kṣīram ikṣurasan tathā || ❈ ||

[Anupāna listing in order]

1938 ed. 1.46.432
ataḥ paraṃ tu vargāṇām anupānam pṛthak pṛthak |
pravakṣyāmy anupūrvveṇa sarvveṣām eva me śṛṇu ||
1938 ed. 1.46.433
tatra pūrvvaśasya jā tānām vedarāmlaṃ | vaidalānān dhāmlaṃ | jāṅgalānān mṛgānān dhanvajānām pakṣiṇāñ ca pippalyāsavaḥ | viṣkirāṇāṃ kolavadarāsavaḥ | pratudānāṃ kṣīravṛksāsavaḥ | guhe śayānāṃ kharjjūranālikerāsavaḥ | sāmudrāṇām mātuluṅgāsavaḥ | kus̤māṇḍānām amlānām sārdvīkāsavaḥ | amlā amlānāṃ phalānāṃ padmotpalakandāsavaḥ | kaṣāyāṇāṃ dāḍimavetrāsavaḥ | madhurāṇāṃ trikaṭukayuktaḥ khadirāsavaḥ | tālaphalādīnāṃ dhānyāmlaṃ | kandānāṃ dūrvvānalavetrāsavaḥ | pippalyādīnāṃ svadaṃṣṭrāvasukāsavaḥ | cuccūprabhṛtīnāṃ lodhrāsavaḥ | kusumbhaśākasya tad eva | maṇḍūkaparṇyādīnām mahāpañcamūlyāsavaḥ | tālamastakādīnām amlaphalāsavaḥ | saindhavādīnāṃ surāsavam āranālan toyam vā ||
1938 ed. 1.46.434
bhavanti cātra ślokāḥ ||
sarvveṣām anupānānāṃ māhendran toyam uttamaṃ |
sātmyam vā yasya yat toyaṃ tatsmai hitam ucyate ||
1938 ed. 1.46.435
doṣavad guru vā bhuktam atimātram athāpi vā ||
1938 ed. 1.46.436
yathoktenānupānena sukham annaṃ prajīryate ||
rocanaṃ vṛṃhaṇam vṛṣyan doṣasaṃghātabhedanaṃ |
1938 ed. 1.46.437
tarppaṇam mārddavakaraṃ śramaklamaharaṃ sukhaṃ ||
dīpanan doṣaśamanaṃ pipāsāc chedanam paraṃ |
1938 ed. 1.46.438
valyaṃ varṇṇakarañ cāpi anupānaṃ sadocyate ||
tad ādau karṣayet pītaṃ sthāpayet madhyasevitaṃ |
1938 ed. 1.46.439
paścāt pītaṃ vṛṃhayati tat samīkṣya prayojayet ||
sthiratāṅ gatam aklinnam annam adravapāyinaḥ |
1938 ed. 1.46.440
bhavaty āvādhajanam anupānam ataḥ pivet ||
na pivec chvāsakāsārtaroge vāpy urdhvajatruge |
1938 ed. 1.46.441
kṣatoraskaprasekī ca yasya copahatasvaraḥ ||
pītvā ca bhāṣyādhyayana svaprageyān na śīlayet |
1938 ed. 1.46.442
pradūṣyāmāśayan taddhi tasya kaṇṭhorasi sthitaṃ ||
syandāgnisādacchardyādīnajana yadā mayān vahūn |
1938 ed. 1.46.443
gurūlāghavacinteyaṃ svabhāvan nātivarttate ||
tathā saṃskaramātrān na kālāś cāpy uttarottarāṃ |
1938 ed. 1.46.444
mandakarmmānalārogyāḥ sukumārāḥ sukhocitāḥ ||
jantavo ye tu teṣāṃ hi cinteyam parikīrttite |
1938 ed. 1.46.445
valinaḥ kharabhakṣyāś ca ye ca dīptāgnayo narāḥ ||
karmman ity āś ca ye teṣān nāvaśyam paricintyate || ||

[On how to eat]

1938 ed. 1.46.446
athāhāravidhivistareṇākhilaṃ śṛṇu ||
āptāsthitam asaṃkīrṇṇe śuci kāryaṃ mahānasaṃ |
1938 ed. 1.46.447
tatrāptair guṇasampannam bhakṣyādiṣu susaṃskṛtaṃ ||
śucau deśeṣu saṃguptaṃ samupasthāpayed bhiṣak |
1938 ed. 1.46.448
viṣaghnair agadaiḥ spṛṣṭam prokṣitaṃ vyajanodakaiḥ ||
siddhair mantrair hataviṣaṃ siddham annan nidedayet || 0 ||

[Āhāropakalpana: How to serve food]

1938 ed. 1.46.449
vakṣyāmyataḥ paraṃ kṛtsnām āhārasyopakalpanāṃ |
ghṛtaṃ kārṣṇāyase deyaṃ peyā deyā tu rājate ||
1938 ed. 1.46.450
phalāni sarvvabhakṣyāṃś ca pradayā vaidaleṣu tu |
pariśuṣkaṃ pradigdhāni sauvarṇṇeṣūpahārayet ||
1938 ed. 1.46.451
dravāṇi rasāś caiva rājateṣūpahārayet |
kaṭvarāṇi khalāś caiva sarvvāñ cchaileṣu dāpayet ||
1938 ed. 1.46.452
dadyāt tāmramaye pātresu śītaṃ suśritaṃ payaḥ |
pānīyam pānakam madyam mṛnmayeṣu pradāpayet ||
1938 ed. 1.46.453
kācasphaṭikapātreṣu śītaleṣu śubheṣu |
vajravaidūryacitreṣu rāgaṣāḍavaṣadūkān ||
1938 ed. 1.46.454
purastād vimale pāre suvistīrṇṇe manorame |
sūdaḥ sūpodanan dadyāt pradehāś ca su saṃskṛtaṃ ||
1938 ed. 1.46.455
phalāni sarvva bhaksāś ca pariśuṣkāṇi yāni ca |
tāni dakṣiṇapārśve tu bhuñjānasyopakalpayet ||
1938 ed. 1.46.456
pradravāṇi rasāś caiva pānīyam pānakam payaḥ |
khalān yūṣāś ca peyāś ca sarvve pārśve pradāpayet ||
1938 ed. 1.46.457
sarvvān guḍavikārāś ca rāgaṣāḍavaṣaṭūkān |
purasthāt sthāpayet prājño dvayor api ca madhayataḥ ||
1938 ed. 1.46.458
evaṃ vijñāya matimān bhojanasyopakalpanāṃ |
bhoktāram vijane ramye niḥsampāte śubhe śucau ||
1938 ed. 1.46.459
sugandhapuṣparacite same deśe 'tha bhojayet |
viśiṣṭam iṣṭasaṃskāraiḥ pathair hṛdyair asādibhiḥ ||
1938 ed. 1.46.460
manojñaṃ śuci nātyuṣṇaṃ pratyagram aśanaṃ hitaṃ |
pūrvvam madhuram aśnīyāl lavaṇomlautaḥ paraṃ ||
1938 ed. 1.46.461
paścād eṣān rasān vai dyo bhojaneṣ eva cārayet |
pādau phalāni yuñjīta dāḍimādīni vuddhimān ||
1938 ed. 1.46.462
tataḥ peyān tato bhojyāñś citrāṃs tataḥ paraṃ |
ghanaṃ pūrvvaṃ samaśnīyād iti kecid avasthitāḥ ||
1938 ed. 1.46.463
ādāvante ca madhye ca bhojane ca praśasyate |
niratyayan doṣaharam phaleṣv āmalakaṃ nṛṇāṃ ||
1938 ed. 1.46.464
mṛṇālavisaśālūkakandekṣuprabhṛtīni tu |
pūrvvaṃ yojyāni bhiṣajā na tu bhukte kathañcana ||
1938 ed. 1.46.465
sukham uccaiḥ samāsīnaṃ samadehonnatatparam |
kāle sātmyaṃ laghu snigdham uṣṇaṃ kṣipraṃ dravottaraṃ ||
1938 ed. 1.46.466
vubhukṣitonnam aśnīyāt mātrāvad viditāsanaḥ |
kāle bhuktam prīṇayati sātmyam annan na vādhate ||
1938 ed. 1.46.467
laghuśīghram vrajet pākaṃ snigdhoṣṇaṃ valavadhṛdaṃ |
kṣipram uktaṃ samam pākaṃ yāty aduṣṭan dravottaraṃ ||
1938 ed. 1.46.468
sukhañ jīryati mātrāvad dhātusātmyaṃ karoti ca |
atīvāyatamātrāmyaḥ kṣapā yeṣv ṛtuṣu smṛtāḥ ||
1938 ed. 1.46.469
teṣu tat pratyanīkārthaṃ bhuñjīta prātareva tu |
yeṣu cāpi bhaveyus tad iva sā bhṛśamāyatāḥ ||
1938 ed. 1.46.470
teṣu tat kālavi hitam aparāhṇe praśasyate |
rajanyo divasāś caiva yeṣu vāpi samāḥ smṛtāḥ ||
1938 ed. 1.46.471
kṛtvā samam ahorātraṃ teṣu bhuñjīta bhojanaṃ |
aprāptātītakālam vā nāśnīyāt tu yathā tathaṃ ||
1938 ed. 1.46.472
aprāptakālam bhuñjānaḥ śarīre hy aghau naraḥ |
tāstānvyādhīn avāpnoti maraṇam vā niyacchati ||
1938 ed. 1.46.473
atītakālam bhuktan tu vāyunopahate 'nale |
kṛcchād vipacyate bhuktan dvitīyanna ca kāṃkṣati ||
1938 ed. 1.46.474cd
ālasyagauravāṭopamaciṅ kurute 'dhikaṃ |
1938 ed. 1.46.474ab
hīnamātram asantoṣaṃ karoti ca valakṣayaṃ ||
1938 ed. 1.46.475
tasmāt susaṃskṛtaṃ yuktyā doṣair ebhir vvivarjitaṃ |
yathoktaguṇasampannam upaseveta bhojanaṃ ||
1938 ed. 1.46.476
vibhajya kāladoṣādīn kālayor ubhayor api |
acokṣan duṣṭam utsṛṣṭam pāṣāṇatṛṇaloṣṭavat ||
1938 ed. 1.46.477
dviṣṭaṃ vyuṣitam asvādu pūtim annam vivarjjayet |
cirasiddhaṃ sthiraṃ śītam annam uṣṇīkṛtam punaḥ ||
1938 ed. 1.46.478
aśāntam upadagdhañ ca na tathā svādu na lakṣyate |
yad yat svādutaran tat tad vidadhyād uttarottaraṃ ||
1938 ed. 1.46.479
prakṣālayed bhirāsyaṃ bhuñjānasya muhur mmuhuḥ |
viśuddhe rasane hy asmai rocate 'nnam apūrvavat ||
1938 ed. 1.46.480
svādunā tasya rasanaṃ prathamenātha tarppitaṃ |
tathā na svādayed annan tasmāt prakṣālyam antarā ||
1938 ed. 1.46.481
saumanasyam valaṃ tuṣṭim utsāhaṃ harṣaṇaṃ sukhaṃ |
svādu sañjanayaty annam asvādu tu vivarjayet ||
1938 ed. 1.46.482ab
bhuktvā punaḥ prārthayate bhūyastat svādu bhojanaṃ |
1938 ed. 1.46.483
dantāntaragataṃ cānnaṃ śodhanenāharec chanaiḥ ||
kuryād anirhṛtan taddhi mukhasyāniṣṭagandhitāṃ |
1938 ed. 1.46.484
jīrṇṇe 'nne varte vāyur vvidagdhe pittam eva tu ||
bhuktamātre kaphaś cāpi tasmād bhukteritaṅ kaphaṃ ||
1938 ed. 1.46.485
hared dhūmena hṛdyair vvā kaṣāyakaṭutiktakaiḥ |
pūgakaṅkolakarpūralavaṅgasumanaḥ phalaiḥ |
1938 ed. 1.46.486
phalaiḥ kaṭukasārvvā mukhavaiṣadyakārakaiḥ ||
tāmvulapatrasahitaiḥ sugandhair vvā vicakṣaṇaḥ |
1938 ed. 1.46.487cd
tataḥ padaśataṃ gatvā vāmapārśvena samviśet ||
1938 ed. 1.46.488
śavdaṃ rūpaṃ rasaṅ gandhaṃ seveta manasaḥ priyaṃ |
bhuktamātraḥ śucau deśe nānnaṃ cet sādhu tiṣṭhati ||
1938 ed. 1.46.489
śavdaṃ rūpaṃ rasaṃ gandhaṃ sparśaś cāpi jugupsitaṃ |
aśucyannan tathā bhuktam atimātrañ ca vāmayet ||
1938 ed. 1.46.490ab
śayanam vāsanam vāpi necched vāpi ca tal lakṣaṇaṃ |
1938 ed. 1.46.491
na caikarasasevāyāṃ prasajye ca kadācana ||
śākāvarānnabhūyiṣṭhaṃ vyamlañ ca na samācaret |
1938 ed. 1.46.492
ekaikaśaḥ samastām vā nāśnīyāc ca kadācana ||
prāgbhukte 'py avivikte 'gnau dvirannan na samācaret |
1938 ed. 1.46.493cd
mātrāgurūm parihared āhāraṃ dravyato 'pi ca ||
1938 ed. 1.46.494
piṣṭānna naiva sevata mātrayā vā kṣudhāturaḥ |
peyalehyādyabhakṣyāṇāṃ gurūvidyād yathottaraṃ ||
1938 ed. 1.46.495
gurūṇām adhasauhity aṃ lafhūnāṃ vṛttir iṣyate |
dravottaro dravaś cāpi na mātrā gurur iṣyate ||
1938 ed. 1.46.496
dravādyam aviśuṣkan tu samyakkāny upapadyate |
viśuṣkam annam abhyastan na pākaṃ sādhu gacchati ||
1938 ed. 1.46.497
piṇḍīkṛtasamaṃ klinnam vidāham upagacchati |
śrotasy annavahe pittam paktau vā yasya tiṣṭhati ||
1938 ed. 1.46.498
vidāhi bhuktam anyad vā tasyāpy annam vidahyate |
śuṣkam bhuktam vidagdhaṃ syād agdher vyāpādakārakaḥ ||
1938 ed. 1.46.499
āmam vidadham viṣṭac ca kaphapittānilais tribhiḥ |
ajīrṇṇe kecid icchanti caturthaṃ rasaśeṣataḥ ||
1938 ed. 1.46.500
atyambupānād viṣam āśanāc ca
sandhāraṇāt svapnaviparyayād vā |
kāle 'pi sātmyaṃ laghu cāpi bhuktam
annan na pākaṃ bhajate narasya ||
1938 ed. 1.46.502
mādhuryam annaṅgatamāṃsasaṃjñām
vidagdhasaṃjñāṃ gatam amlabhāvaṃ |
kiñcid vidagdhaṃ bhṛśatodaśūlam
viṣṭabdham ānaddhaniruddhavātaṃ ||
1938 ed. 1.46.503
udgāraśuddhāv api bhakṣakāṃkṣā
na jāyate hṛdgurutā ca yasya |
rasāvaśeṣeṇa tu saprasekaṃ
caturtham etan pravadanty ajīrṇṇaṃ ||
1938 ed. 1.46.504
mūrcchā pralāpo vamathuḥ praseko
jvaro 'tisāraḥ sadanam bhramaś ca ||
śirorujā pṛṣṭhakaṭigrahaś ca
tṛṣṇā vipāko 'tha vijṛmbhikā ca ||
upadravā bhavanty ete maraṇam vāpy ajīrṇṇataḥ |*
    • The Nepalese version is in upajāti metre, with the fifth line in śloka. The vulgate omits the middle lines and makes a simple śloka of the whole.
1938 ed. 1.46.505
tatrāme laṃghanaṅ kāryam vidagdhe vamanaṃ hitaṃ ||
viṣṭabdhe svedanaṃ śastaṃ rasaśeṣe śayīta ca |
1938 ed. 1.46.506
vāmayed āśu tan tasmād uṣṇena lavaṇāmbunā ||
kāryan cānaśanan tāvad yāvan na prakṛtim vrajet |
1938 ed. 1.46.507
laghukāyamanaś cainaṃ laghvannaiḥ samupācaret ||
yāvan na prakṛtisthaḥ syād doṣataḥ ghrāṇatas tathā |
1938 ed. 1.46.508
hitāhitopasaṃyuktam anna saṃśamanaṃ smṛtaṃ ||
bahu stokam akāle vā taṃ jñeyam viṣamāśanaṃ |
1938 ed. 1.46.509
sājīrṇṇe bhujyate yas tu tad adhyaśanam ucyate ||
tadvad enan nihanty āśu vahūn vyādhīn karoti ca ||
1938 ed. 1.46.510
annam vidagdhaṃ hi narasyaśīghraṃ śītāmvunā vai paripākam eti |
tad dhy asya śaity ena nihanti pittam ākledibhāvāc ca na yānty adhastāt ||
1938 ed. 1.46.511
vidahyate yasya tu bhuktamātraṃ dahyanti hṛtkoṣṭhagalām̐ś ca yasya |
drākṣāsitāṃ mākṣikasaṃprayuktā līḍhvābhayām vai sasukhaṃ labheta ||
1938 ed. 1.46.512
bhaved ajīrṇṇaṃ prati yasya śaṅkā snigdhasya jantor vvalino 'nnakāle |
prātaḥ saśuṇṭhīm abhayām aśaṅko bhuñjīta samprāśya hitaṃ hitārthī ||
1938 ed. 1.46.513
svalpaṃ yadā doṣavivandhamāmaṃ
līnan na tejaḥ patham āvṛṇoti |
bhavanty ajīrṇṇe 'pi tadā bubhukṣā
sā mandavṛddhim viṣavan nihanti ||

[The twenty guṇas and their actions]

1938 ed. 1.46.514
ata ūrddhvam pravakṣyāmi guṇānāṅ karmmavistaraṃ |
karmmabhis tv anumīyante nānā dravyāśrayā guṇāḥ ||
1938 ed. 1.46.519cd
daśādyāḥ karmmataḥ proktās teṣāṅ karmmaviśeṣaṇaiḥ |
1938 ed. 1.46.520ab
daśaivādyām pravakṣyāmi dravādīs tāṃś chṛṇuśva me ||
1938 ed. 1.46.515
śītaḥ prahlādanastambhī mūrcchātṛṭsvedadāhajit ||1||
uṣṇas tad viparītaḥ syāt pācanaś ca viśeṣataḥ ||2||
1938 ed. 1.46.516
sneho mārddavakṛt snigdho balavarṇṇakaras tathā ||3||
rūkṣas tad viparītaḥ syād viśeṣāt stambhanaḥ smṛtaḥ ||4||
1938 ed. 1.46.517
picchilo jīvanaśleṣī sandhāno vṛṃhaṇas tathā ||5||
viṣado viparīto 'sya bhedī śodhanaropaṇaḥ ||6||
1938 ed. 1.46.518
dāhapākakaras tīkṣṇaḥ śrāvaṇo mṛdur anyathā ||8||
sāndropalepaḥ kaphakṛd guruḥ prīṇanabṛṃhaṇaḥ ||10||
1938 ed. 1.46.518ab
laghus tad viparītaḥ syāl lekhano ropaṇas tathā ||11||
1938 ed. 1.46.520cd
dravaḥ prakledanaḥ sāndraḥ śuṣkaḥ syād dvandvakārakaḥ ||13||
1938 ed. 1.46.521
ślakṣṇaḥ picchilavaj jñeyaḥ karkkaśo viṣado yathā ||15||
sukhānuvarttī sūkṣmañ ca sugandhīrocano mataḥ ||16||
1938 ed. 1.46.522
durggandho viparīto sya prakāśau cāpy ubhāv api ||17||
saro 'nulomanaḥ prokto mando yātrākaraḥ smṛtaḥ ||19||
1938 ed. 1.46.523ab
vyavāyī deham akhilaṃ vyāpya pākāya kalpate ||20||
1938 ed. 1.46.525ab
guṇā viṃśatir ity ete karmmataḥ parikīrttitāḥ ||

[Metabolic process]

1938 ed. 1.46.526
ata ūrddham pravakṣyāmi āhāragatiniścayaṃ |
pañcabhūtātmake dehe āhāraḥ pākabhautikaḥ ||
vipakvaḥ pañcadhā samyag guṇāṃs tān abhivarddhayet ||
1938 ed. 1.46.527
avidagdhaṃ kaphaṃ pittam vidagdhaḥ pavanam punaḥ ||
samyag vipakṣo niḥsāra āhāraḥ paribṛṃhayet |
1938 ed. 1.46.528
viṇmūtram āhāramalaḥ sāraḥ prāgīrito rasaḥ ||
sa tu vyānena vikṣiptaḥ sarvvān dhātūn visarppati |
1938 ed. 1.46.529
kaphapittamalaḥ kheṣu svedaḥ syān nakharoma ca ||
netraviṭ tvakṣu ca sneho dhātūnāṃ kramaśo malāḥ |
1938 ed. 1.46.530
divāvivuddhahṛdaye jāgrataḥ puṇḍarīkavat ||
anupaklinna dhātvannam ajīrṇṇe 'pi hitaṃ niśi |
1938 ed. 1.46.531
hṛdayaṃ līyate rātrau prasuptasya viśeṣataḥ ||
samupaklinnadhātvannam ajīrṇṇe tvahitaṃ divā ||
1938 ed. 1.46.532
imam vidhiṃ yo 'numatam mahāmuner
mmaharṣimukhyasya paṭhet tu yatnataḥ |
sa bhūmipālo ya vidhātum auṣadham
mahātmanāñ cārhati vaidyasattama iti || o ||

dravyajñānaṃ rasajñānam vasanañ ca virecanaṃ |
dravadravyaparijñānam annapānena ṣaṭ smṛtaḥ || o ||

sūtrasthāne purā proktañ catvāriṃśat ṣaḍuttaraṃ |
adhyāyāḥ kāśirājena pūrṇṇaṃ sarvvaṃ savistaraṃ ||
|| iti suśrute śalyatantre sūtrasthānaṃ samāptaṃ || ||